Par bezmaksas elektrokardiostimulatoru pārbaudi DRS

“Esmu ieguvis ārsta grādu RSU 2016. gadā. Kopš tā laikā arī strādāju Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Sākumā par ārstu-stažieri. Pabeidzot Latvijas Universitāti 2020. gadā – kļuvu par speciālistu kardioloģijā.

Specializējos invazīvajā kardioloģijā, kardiovaskulāro un sirds iešēmisko slimību ārstēšanā, kā arī neinvazīvā elektrofizioloģiskā diagnostikā un ārstēšanā. Konsultēju pacientus ar sūdzībām par sāpēm krūtīs un/vai elpas trūkumu pie fiziskas slodzes, kā arī pacientus ar sirds ritma traucējumiem, veicu Holtera monitorēšanu, un kardiostimulatoru pārbaudi.

Novēroju, ka daudzi pacienti joprojām nezina, ka Daugavpilī var pārbaudīt kardiostimulatoru un nav nepieciešams braukt pārbaudīties uz Rīgu. Regulāra kardiostimulatora pārbaude ir būtiska tā nēsātāja drošībai un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Mūsu slimnīcā var veikt bezmaksas EKS pārbaudes, kuras veic ambulatorajā daļā Funkcionālās diagnostikas nodaļā. Pārbaudes tiek veiktas ar četriem dažādiem aparātiem, jo katrs stimulatoru ražotājs ir izveidojis savu diagnostikas ierīci, kuru nevar izmantot, lai pārbaudītu cita ražotāja stimulatorus, šīs pārbaudes var veikt ambulatori, jo tā ir neliela procedūra, kas ilgst aptuveni 10 minūtes.

Uz pārbaudēm pierakstīties var:

Jo cilvēki ilgāk dzīvo, jo vajadzība pēc elektrokardiostimulatora kļūst lielāka. Uzlabojoties diagnostikai, ir vairāk iespēju atklāt potenciālus sirds ritma traucējumus, kuri apdraud cilvēka pilnvērtīgu dzīvi ilgākā laika posmā, un tad var preventīvi, apsteidzot notikumus, implantēt stimulatoru vai kādu citu sarežģītu sirds ritmu regulējošo iekārtu. Turklāt medicīnas tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, rodas arvien jaunāki modeļi, un attiecīgi tiem ir plašāks lietojums.

Sistēma sastāv no ģeneratora jeb baterijas (pats EKS) un elektrodiem, kuri caur venozo sistēmu sasniedz vajadzīgo sirds dobumu, un tiek tajos fiksēti (aktīvā vai pasīvā veidā).

Ģeneratorā notiek impulsa ģenerēšana, un tas arī seko spontāniem sirds impulsiem. Impulsu pārvade no ģeneratora uz miokardu un spontāni uztverto sirds impulsu pārvade pretējā virzienā ir elektrodu funkcija. Elektrodu skaits pacientiem ir dažāds – no viena vienkameru EKS līdz trim biventrikulāriem EKS.

Balstoties uz informāciju, kas nonāk ģeneratorā no sirds, kā arī ģeneratorā uzstādītās programmas, EKS pēc vajadzības ģenerē impulsu, tādējādi tiek stimulēta atbilstošā sirds daļa.

Tātad galvenās EKS funkcijas ir spontānās elektriskās aktivitātes uztvere jeb detekcija un pietiekoši spēcīga impulsa ģenerēšana jeb stimulācija.

Respektīvi, stimulatora darbības ilgumu ir grūti paredzēt, bet vidēji tie ir septiņi līdz desmit gadi. Līdz ar to, vēlreiz uzsverot, nepieciešamību pārbaudīt elektrokardiostimulātora darbību katru gadu, vai noteiktos gadījumos reizi divos gados.

Galvenā indikācija elektroklardiostimulātora implantācijai ir sīnusa mezgla vājuma sindroms tas nozīme simptomātiska sirds lēna darbība, jeb bradikardija, Kuru dēļ pacientam var būt galvas reiboņi, samaņas zudumi, tostarp gadījumos, kad simptomātisku bradikardiju izsauc medikamenti, kuru lietošanas pārtraukšana var būt bīstama pacientam (piemēram, beta-adrenoblokatori pacientiem pēc pārciesta miokarda infarkta). Ka arī ja veicot slodzes testu, pacienta sirdsdarbības frekvence nesasniedz 85% no vecuma maksimālā radītāja var aizdomāties pa tā saucamu hronotropu inkompetenci, kas ir vel viena indikācija EKS implantācijai.

Elektrokardiostimulātoru implantācijas pakalpojums ir pieejams valsts programmā, kas nozīmē, ka pacientam ir jāmaksā tikai līdzmaksājums.

Tās laikā lokālajā anestēzijā izdara nelielu griezienu krūškurvja kreisajā pusē (kreisajā pusē ierīci implantē nevis tāpēc, ka tur atrodas sirds, bet tādēļ, ka cilvēki galvenokārt noslogo labo roku un intensīvas fiziskas slodzes laikā varētu stimulatoru sabojāt), implantu ievieto zem ādas un, punktējot asinsvadu, pievieno speciālus elektrodus. Lielāko kardiostimulatora daļu aizņem baterija, bet vissvarīgākā ir mikroshēma ar programmu, kas nosaka tā funkcijas.

Neskatoties uz to ka elektrokardiostimulātoru ievietošanas operācija ir diezgan vienkārša, pagaidām šī veida operācija ir brīvi pieejama tikai Rīgā, Gaiļezera slimnīcā un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes  slimnīcā.

Es ļoti ceru ka arī Latgalē – Daugavpils reģionālajā slimnīcā varēsim uzsākt patstāvīgu sirds stimulatoru implantāciju šī gadā beigās, vai nākamā gadā sākumā. (Līdz šim to varēja izdarīt tikai Rīgā). Šo projektu šogad esam aizsākuši kopā ar Paula Stradiņa Klīniskas universitātes slimnīcas dakteriem: nodaļas vadītāju Jāni Ansabergu, nodaļas ārstiem Nikolaju Ņesteroviču, Kasparu Kupicu un Māri Blumbergu, un, protams, SIA DRS valdes locekļa Grigorija Semjonova, galvenā ārsta – virsārsta Aleksandra Kušnirova atbalstu”.