Daugavpils slimnīcai pieaug parādsaistības

Ministre kopā ar Nacionālā veselības dienesta vadītāju šajās dienās apmeklē vairākas Latgales un Vidzemes reģionālās slimnīcas, lai vērtētu, kur un kādi pakalpojumi saglabājami un kur centralizējami.

Vēl janvārī Daugavpils slimnīcas vadītājs pauda viedokli, ka viņa vadītajai iestādei draud bankrots. Bažas par to aizvien nav rimušas.

Slimnīcas vadītājs Semjonovs sacīja: "Pašlaik esošais kreditoru parāds, ar ko mums visu laiku ir jārēķinās, ir 3 miljoni [eiro]. Un pa drusciņai, katru mēnesi šis parāds pieaug."

Ar papildus piešķirto finansējumu energoresursu cenu pieauguma segšanai nepietiek. Un arī labā vēsts ārstiem par darba samaksas pielielināšanu darba devējam radījusi galvassāpes.

Semjonovs norādīja: "Mums ar 1. aprīli jāpaceļ algas, un tagad mēs kaut kā strādājam pie atalgojuma fonda, lai gan pēc būtības redzams, ka visam darbinieku skaitam ar piešķirto naudu nepietiek."

Tā ir viena no problēmām, ko trešdien kā risināmu apzināja arī veselības ministre. "Valstī ir pacelta arī minimālā alga, un tā tehniskajā budžetā nebija paredzēta, līdz ar to tās lietas tiek koriģētas un tiek izmanītas," pauda ministre.

Tomēr kopumā ministre sagaida, ka, līdzīgi kā šobrīd uzdots citām ministrijām, arī pašas slimnīcas, tostarp Daugavpils, atradīs vēl jaunus veidus, kā "savilkt jostas".

Meņģelsone sacīja: "Slimnīcas vadība, pārskatot savus iekšējos menedžmenta procesus, secināja, ka ir daudz tādu lietu, ko var mainīt, teiksim, ārpakalpojumā. Bet tas ir vairāk saimnieciskais, nevis medicīniskais [aspekts]."

Trešdien vēl ministre viesojās arī Krāslavas slimnīcā, kas kopš kovida pandēmijas sākusi ciešāk sadarboties ar Daugavpils slimnīcu, piemēram, pacientu pārdalē. Arī zemāko līmeņu slimnīcas meklē, kā taupīt, taču pakalpojumu klāstu samazināšanai vismaz līdz šim tās pretojušās, kā piemēram, Preiļu slimnīca.

Nacionālā veselības dienesta vadītājs Āris Kasparāns atzīmēja: "Tas mērķis noteikti nav viena, otrā vai trešā līmeņa samazinājums, mērķis ir saprast efektīvāko veidu, kā organizēt pakalpojumu tur, kur tas ir nepieciešams tuvāk pacientam, un kas ir tie pakalpojumi, kas jācentralizē lielākās vietās, tai skaitā Daugavpilī."

Daugavpilī atgādina, ka aizvadītajos mēnešos jau atlaisti vairāki darbinieki, tiesa, pārsvarā ne mediķi, bet, piemēram, apsargi. Ja nu tomēr papildu finansējumu nepiešķirs, šeit nākamais solis varētu būt feldšeru skaita optimizēšana.

lsm.lv