Uztura speciāliste: Veselīgākas ir gaišākas krāsas piparkūkas

Piparkūkas ir našķis, raidījumā vērtēja eksperte, un dienā vēlams apēst ne vairāk kā vienu sauju šo cepumu.

"Sauja – tas tiešām skan maz. Jo piparkūkas pieder pie produktiem, ko mēs tā ļoti ātri un nemanot apēdam un varam apēst diezgan lielos daudzumos," stāstīja Timpare, "līdzīgi kā, piemēram, riekstus.

Un tāpēc ir tā situācija, ka mēs veikalā nopirksim lielo paku ar piparkūkām, mājās izbērsim lielā traukā un, lai arī sākumā mēs būsim domājuši, ka mēs paņemsim tikai pāris piparkūkas, nemanot mēs varam apēst vairāk."

Būtiskas atšķirības starp veikalā nopērkamu un mājās gatavotu mīklas sastāvu nav, norādīja uztura speciāliste. Taču, izvēloties produktu, priekšroku vēlams dot tādam, kurā ir pēc iespējas mazāk sastāvdaļu.

Un uzmanība jāpievērš arī miltu sastāvam: "Es ieteiktu izvēlēties piparkūkas, kurām ir pievienoti rudzu pilngraudu milti. Un, protams, izvēlēties vietējo ražotāju piparkūkas.

Ir pat tādi ražotāji, kuru piparkūkās ir 70 % rudzu pilngraudu milti no visa miltu sastāva, kas jau būtiski maina un uzlabo piparkūku uzturvērtību."

Tiesa, veikalos nopērkamās mīklas sastāvā lielākoties ir margarīns jeb augu tauki. Un no tiem rūpnieciski ražotos produktos bieži vien rodas veselībai nevēlamās transtaukskābes. Uztura speciāliste gan mierina – Eiropas Savienībā jau vairākus gadus spēkā ir ļoti stingri ierobežojumi transtauku daudzumam dažādos pārtikas produktos.

"Arī mūsu ražotāji, kas piedāvā kvalitatīvus produktus, izvēlas šos augu eļļu maisījumus no daudz kvalitatīvākiem taukiem," uzsvēra Timpare. "Mēs diezgan reti varam atrast tādas norādes uz produktiem "daļēji hidrogenēti augu tauki" vai "hidrogenēti"."

Šeit arī der ielāgot, ka transtaukskābes veidojas tikai tad, ja šī augu tauku cietināšana jeb hidrogenēšana nenotiek līdz galam, tādējādi visbīstamākie ir daļēji hidrogenēti augu tauki.

Latvijā svētkos ierastas ir tumši brūnas piparkūkas, taču uztura speciāliste atklāja, ka veselīgāki būs gaišākas krāsas cepumi.

"Viss ir saistīts ar tādu vielu kā akrilamīds, kas veidojas, tieši karsējot cukurus augstās temperatūrās. Un piparkūkas ir tas produkts, kur mēs gan karamelizējam cukuru, gan izmantojam dažādus sīrupus, gan grauzdējam. Un akrilamīds veidojas tieši šādos brūnināšanas procesos."

Tā ir potenciāli kancerogēna viela. Akrilamīdi veidojas cieti saturošos produktos, kas apstrādāti augstā temperatūrā. Un tie var būt kartupeļu čipsi, grauzdēta maize, cepumi un arī piparkūkas.

Karamelizēt var kā cukuru, tā arī invertcukuru un medu. Taču mazāk kaitīgs speciālistes vērtējumā būs brūnināts cukurbiešu cukurs, jo, saharozi karsējot, rodas daudz mazāk akrilamīda.

Akrilamīda daudzumu produktā var samazināt, arī saudzīgi cepot piparkūkas. Krāsns temperatūrai jābūt ap 190 grādiem, un cepumi no tās jāizņem, tikko kā tie kļuvuši brūni.

Saudzīgāki veselībai būs arī tie gardumi, kuriem pievienoti irdinātāji – soda vai cepamais pulveris jeb nātrija hidrogēnkarbonāts.

"Tā ir ļoti laba ziņa tiem, kam patīk, piemēram, mīkstās piparkūkas," piebilda Timpare. "Pētījumi rāda, ka, pievienojot sodu, par 60% varam mazināt šādu nevēlamu vielu. Tāpat arī, nedaudz pievienojot citronskābi."

Kaitīgo vielu rašanos piparkūkās var arī mazināt, tām pievienojot svaigas, proti, nesen iegādātas un kafijas dzirnaviņās samaltas garšvielas.

"Garšvielas ar savu bagātīgo antioksidantu klāstu, ar flavonoīdiem un ēteriskajām eļļām brīnišķīgi darbojas mūsu organismā kā tādi kareivji pret sliktām vielām," pamācīja uztura speciāliste.

lsm.lv