Taupot silto ūdeni, nedrīkst aizmirst par legionellu

Legionellas baktērijas vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos, kur karstā ūdens temperatūra ir zem +50°C.

Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Anita Segliņa: «Inficēšanās riski ar legionellas baktēriju ir pastāvējuši arī līdz šim, jo siltā ūdens lietošanas paradumi ir ļoti individuāli. Riski pieaug mājokļos, kur reti tiek izmantots krāna ūdens vai duša, kā arī kur netiek veikti profilakses pasākumi. 

Aicinām ievērot speciālistu sagatavotos ieteikumus legionellas izplatības risku mazināšanai, tādējādi pasargājot sevi un līdzcilvēkus.»

Dzīvojamās mājas pārvaldītājam ar Ministru kabineta lēmumu ir tiesības no šā gada oktobra līdz nākamā gada aprīlim nedaudz vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru. Tomēr visdrošāk ir turpināt nodrošināt ūdens uzsildīšanu siltuma mezglā līdz pat +55°C grādiem. Šādā temperatūrā legionellas baktērijas nevairojas un iet bojā ilgstošā tās ietekmē.

Legioneloze jeb leģionāru slimība ir relatīvi reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija jeb plaušu karsonis. Slimībai raksturīgs straujš sākums, ķermeņa temperatūrai paaugstinoties līdz 39 – 40,5°C, saslimušajam novēro sausu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus. Ja ir šādi simptomi, iedzīvotāji tiek aicināti nekavējoties vērsties pie sava ģimenes ārsta. Infekcijas avots ir slimības baktēriju – legionellu – saturošs ūdens.

daugavpilszinas.lv
Foto: Lukas Kobus