DRS: ko darīt čūskas koduma gadījumā?

Tomēr ar čūsku kodumiem Neatliekamās palīdzības klīnikā vēršas reti – 2025. gadā tika reģistrēts tikai viens gadījums. Taču, rūpējoties par savu veselību un drošību, ir svarīgi zināt, kā rīkoties čūskas koduma gadījumā. Par rīcības algoritmu stāsta Neatliekamās palīdzības klīnikas vadītājs ārsts Aleksandrs Černihovičs.

“Ja jums ir iekodusi čūska, vispirms jāmēģina nomierināties un neļauties panikai. Kad cilvēks satraucas, paātrinās sirdsdarbība. Šādā gadījumā, ja čūska bija indīga, inde ātrāk izplatās organismā.

Otrais solis – ir jāizsauc palīdzība. Ja jums ir telefons, nekavējoties jāzvana neatliekamajai palīdzībai. Tāpat jāmēģina pēc iespējas mazāk kustēties, lai nepalielinātu indes izplatību organismā. Labākais variants šādā situācijā ir apgulties, ieņemt horizontālu stāvokli un gaidīt neatliekamās palīdzības ierašanos. Lokāli var pielikt aukstumu, lai mazinātu pietūkumu. Ja cilvēks ir vesels un viņam nav alerģijas, tad sāpju mazināšanai var lietot paracetamolu vai ibumetīnu.”

Ārsts vērš uzmanību uz to, ka pirms apgulšanās jāpārliecinās, ka apkārtne ir droša. Apskatieties apkārt un izvērtējiet situāciju – ja čūska vēl atrodas tuvumā, nekavējoties pametiet šo vietu un atrodiet drošāku patvērumu.

Pastāv arī daudz mītu par čūsku kodumiem. Viens no tiem – ka pēc koduma jāizspiež vai kā citādi jāizņem inde. “Tā ir nepareiza rīcība, un tā nedrīkst darīt. Ja čūska bija indīga, inde jau ir iekļuvusi organismā. Ar mēģinājumiem to izņemt jūs neko nepanāksiet. Čūskas kodums ir infekciju ieejas vārti – līdz ar to traumēto rajonu var pārsiet ar tīru pārsēju, ja tāds ir blakus.

Vēl viens stereotips – virs koduma vietas jāuzliek žņaugs. Arī tas ir nepareizi. Tikai retais prot pareizi uzlikt žņaugu, un šādi rīkojoties, var tikai pasliktināt situāciju. Ja tiek saspiestas artērijas, var rasties asinsrites traucējumi līdz pat audu nekrozei.

Žņaugs lokāli aizkavē indes izplatību, bet brīdī, kad to noņem, asinīs nonāk liels daudzums uzkrātās indes, kas var bojāt iekšējos orgānus,” stāsta A.Černihovičs.

Jāatzīmē, ka antidots netiek lietots katrā čūskas koduma gadījumā. Tas paredzēts situācijām, kad pacienta stāvoklis ir smags un nestabils. “Antidotu ieteicams izmantot, ja parādās šoka pazīmes un ir traucēti vitālie rādītāji. Kad pacients nonāk pie mums, mēs nevaram noteikt, kāda čūska viņu sakodusi. Tāpēc mēs rūpīgi vērojam viņa stāvokli, lai nepieciešamības gadījumā nekavējoties pielietotu antidotu.

Pēc koduma mēs saskaramies ar indi, kas darbojas kā alergēns. Būtībā ārstēšana ir līdzīga alerģijas ārstēšanai – mēs ievadām pretsāpju līdzekli, antihistamīnu un daudz šķidruma, jo šoka laikā organisms strauji zaudē šķidrumu.”