Padomi sirds veselībai un labsajūtai vasarā

 Ne vienam vien cilvēkam vasaras tveice nāk kā smaga nasta, jo līdz ar karstumu rodas nespēks un vispārēji slikta pašsajūta, ko izraisa sirds pārslodze. Diemžēl ar šādām sirds problēmām saskaras daudzi iedzīvotāji. Padomus, kā vasarā parūpēties par sirds veselību un savu labsajūtu, sniedz BENU aptieku farmaceita asistente Alise Ozola.

 

Karstā laikā organismam nepieciešams atvēsināties, un viens no orgāniem, kas uzcītīgi veic šo funkciju, ir sirds. Tā ar paātrinātas darbības palīdzību palielina organisma slodzi, veicinot svīšanu. Šis process savukārt atvēsina ķermeni. Tāpēc vasaras sezonā biežāk parādās sūdzības par sliktu pašsajūtu saistībā ar sirds pārslodzi.

 

Lai novērstu dažādas sirdsdarbības problēmas, ļoti svarīgi ir neļaut organismam pārkarst. Tāpēc saulainās un karstās vasaras dienās daudz vairāk nepieciešams sekot līdzi pulksteņlaikiem - izvairīties no aktīvām darbībām dienas karstākajā posmā no plkst.12.00 līdz 15.00. Šajā laikā atrodoties ārā, ieteicams uzturēties ēnā. Tāpat, lai izvairītos no pārkaršanas, noteikti jāizmanto galvassega. Būtiska ir arī šķidruma uzņemšana – vismaz divi litri dienā. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ieteicams lietot arī sirdi stiprinošus līdzekļus un vitamīnu kompleksus, kas ar dabīgu minerālvielu palīdzību stiprina sirdi un asinsvadu sieniņas un palīdz saglabāt saglabāt optimālu asinsspiedienu.

 

 

Pārkaršanu un sirds pārslodzi lielā mērā ietekmē fiziskās aktivitātes. Būtiski atcerēties, ka nespēks no karstuma var iestāties ļoti strauji. Ja vien iespējams, jāsamazina fiziskās aktivitātes dienas karstākajā posmā vai jāmeklē ēna attiecīgā darba veikšanai. Savukārt, ja tas nav iespējams, jācenšas ik pa laikam ieturēt pauzi, lai atvēsinātos. Labi, ja fiziski smags darbs netiek darīts vienatnē – gadījumā, ka pēkšņi uznāk nespēks, ir kāds, kurš var palīdzēt.

 

 

Viens no vissvarīgākajiem elementiem, lai vasaras karstumā atvēsinātu ķermeni, ir regulāra ūdens dzeršana. Dehidratācija paātrina asinspiegādi sirdij, kas savukārt palielina slodzi sirdij. Tāpēc ļoti būtiski ir reizi stundā izdzert vismaz glāzi ūdens. Kopumā – vismaz divus litrus dienā. Savukārt alkohols un dzērieni ar augstu kofeīna saturu karstā laikā ir īpaši nevēlami.

 

Veselīgs uzturs ir svarīgs visos gadalaikos, bet jo īpaši pie ēdienkartes jāpiedomā karstajos vasaras mēnešos. Sāļi, cepti, asi un smagi ēdieni veicina organisma dehidratāciju. Šāds efekts ir arī saldiem ēdieniem. Tie jāaizvieto ar maltīti, kurā ir liels šķidruma daudzums. Latvijas iedzīvotājiem šajā laikā ir pieejami veselīgi pašmāju dārzeņi, kas ļoti atvieglo veselīgas ēdienkartes izveidi. Salāti, gurķi, tomāti, ogas – viss, kas atrodams Latvijas dārzos un mežos, ir veselīga alternatīva smagajam ziemas ēdienam.

 

Lai gan var šķist pašsaprotami, ka vasarā jāģērbjas plānāk, būtisks ir arī apģērba materiāls. Viegls, elpojošs audums palīdzēs ilgāk saglabāt ķermeņa vēsumu, kamēr sintētiski materiāli radīs pretēju efektu.

 

 

Cilvēkiem, kuri cieš no karstuma radītiem veselības traucējumiem, ir būtiski izplānot dienu tā, lai būtu iespēja atvēsināties. Ja karstā dienā plānota ilgstoša uzturēšanās ārā, būtiski padomāt, vai būs iespēja atvēsināties, atpūsties vēsā telpā. Atrodoties pilsētā, no karstuma iespējams patverties veikalos vai kafejnīcās, kur darbojas gaisa kondicionieris. Ķermeni ātri var atvēsināt, zem auksta ūdens paturot apakšdelmu – vietas, kur asinsvadi vistuvāk ādai. Ar aukstu ūdeni jāapslaka arī skausts. Šādi organismam palīdzēsiet ātrāk atgūt enerģiju.