Latvijas iedzīvotāji atbalsta reklāmas samazināšanu sabiedriskajos medijos

Gandrīz ceturtā daļa jeb 23% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka komerciālo reklāmu apjomu vajadzētu samazināt par 100%, proti, lai to vispār vairs nebūtu sabiedriskajos medijos, bet 53% uzskata, ka reklāmas vajadzētu samazināt uz pusi.

 

16% aptaujāto ir viedoklis, ka reklāmu apjomu nevajag mainīt, savukārt tikai 2% uzskata, ka reklāmu apjoms sabiedriskajos medijos būtu jāpalielina.

 

Pētījuma dati arī liecina, ka 50% Latvijas iedzīvotāju ir negatīva attieksme pret reklāmām sabiedriskajos medijos. Pozitīva attieksme pret reklāmām sabiedriskajos medijos ir tikai 9% aptaujāto, savukārt 39% aptaujāto attieksme ir neitrāla.

 

"Pētījuma rezultāti uzskatāmi parāda to, ko sabiedrība saprot apzīmējumu "sabiedriskais medijs" - tas ir nekomerciāls medijs, kura programmās netiek pārraidītas reklāmas. Sabiedriskā medija misija ir kalpot sabiedrības interesēm, nevis gūt peļņu, kas ir komercmediju uzdevums. Ne velti Igaunijā sabiedriskie mediji reklāmas tirgu pameta jau 2007.gadā, bet Lietuvā - 2015.gadā," pētījuma rezultātus vērtē Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) vadītāja Gunta Līdaka.

 

Viņa arī atgādina, ka pēc tam, kad Igaunijā sabiedriskā televīzija pameta reklāmas tirgu, tās reitingi pieauga, jo cilvēki daudz labprātāk skatījās sabiedrisko televīziju bez reklāmām.

 

Nepārprotams vērtējums tiek sniegts arī, saņemot atbildes uz jautājumu par attieksmi pret sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, saistot šo jautājumu ar kompensāciju šiem medijiem, uzsver Līdaka. Proti, vērtējot atbildes uz jautājumu, vai aptaujātie atbalsta sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, ja negūtie ieņēmumi tiktu vai netiktu kompensēti, 53% atbalsta sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus, tikai 30% neatbalsta, bet gandrīz 20% nav viedokļa.

 

Saskaņā ar aptaujas datiem 23% aptaujāto iedzīvotāju atbalsta priekšlikumu, ka Latvijas sabiedriskie mediji aiziet no reklāmas tirgus, ja no reklāmas neieņemtie ienākumi netiktu kompensēti vispār un tiem faktiski būtu jāiztiek ar mazāku budžetu. Priekšlikumu pa to, ka no reklāmām neiegūtie ienākumi vispār nebūtu jākompensē, biežāk atbalsta krievvalodīgie iedzīvotāji un pilsētnieki, kā arī iedzīvotāji ar pamatizglītību.

 

Piektā daļa jeb 22% aptaujāto uzskata, ka no reklāmām neiegūtos ienākumus vajadzētu kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem, bet 8% - no īpašas abonenta maksas, kas tiktu iekasēta no visiem skatītājiem un klausītājiem. Kompensāciju no valsts budžeta biežāk atbalsta latviski runājošie, lauku iedzīvotāji, kā arī iedzīvotāji ar augstāko izglītību. Aptauja liecina, ka 57% aptaujāto latviešu atbalsta iziešanu no reklāmas tirgus, kā arī to, ka 61% aptaujāto cilvēku vecumā virs 54 gadiem, kas ir lielākā Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio auditorijas daļa, atbalsta iziešanu no reklāmas tirgus.

 

Pētījums apliecina kādu tendenci attiecībā uz aptaujāto vecuma struktūru, proti, iziešanai no reklāmas tirgus nepiekrīt tie, kuri paši sabiedriskos medijus nepatērē. 38% cilvēku vecumā no 18 līdz 34 gadiem sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus neatbalsta, lai gan paši nav sabiedrisko mediju skatītāji un klausītāji. No aptaujātajiem rīdziniekiem 42% nepatērē nevienu no sabiedriskajiem medijiem, kā arī 55% no aptaujātajiem krieviski runājošajiem cilvēkiem nepatērē nevienu no sabiedriskajiem medijiem.

 

Kā vēstīts, Kultūras ministrija ir izstrādājusi Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam, paredzot veikt būtiskas reformas mediju nozarē, tostarp sabiedrisko mediju iziešanu no komerciālās reklāmas tirgus, kompensējot sabiedrisko mediju neiegūtos tiešos un netiešos reklāmas ieņēmumus no 2017.gada. Pamatnostādnes valdībā plānots iesniegt maijā.