Daugavas loki ceļā uz pasaules atzinību

Laikā no 10. līdz 16. oktobrim Latvijā ar 70 pasākumiem atzīmēja UNESCO nedēļu. Tā veltīta 25. gadadienai, kopš mūsu valsts pievienojās Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai UNESCO. 1972. gadā pieņemta UNESCO Konvencija par Pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Tās mērķis ir nodrošināt starptautisku saglabāšanas, aizsardzības un popularizēšanas ievaru izcilām kultūras un dabas vērtībām, kas ir nozīmīgas visai cilvēcei. 

2010. gadā, pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas iniciatīvas, tika uzsākts darbs pie Daugavas loku iekļaušanas UNESCO nacionālajā sarakstā. Vienlaikus pēc Daugavpils novada domes, Krāslavas novada domes un vietējo interešu grupas iniciatīvas tika veidota Dabas parka „Daugavas loki” konsultatīvā padome, ar mērķi saskaņot dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību dabas parka teritorijā. Tā palīdzēja veidot institucionālo nostāju un sabiedrības atbalstu mūsu likteņupes skaistāko posmu izcelšanu kā nacionālo vērtību.

11. oktobrī Naujenes Novadpētniecības muzejā notika kārtējā Dabas parka „Daugavas loki” konsultatīvā padomes sēde, kuras laikā pētnieki, aktīvisti un dažādu organizāciju pārstāvji izskatīja iespējamību virzīt Daugavas lokus UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 

Anda Zeize, DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore: “Daugavas loki viennozīmīgi ir pelnījuši to, ka viņi tiek iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Liela nozīme šeit ir vietējiem iedzīvotājiem, vietējai sabiedrībai, jo arī no tā, kā mēs paši redzam šo teritoriju, cik esam ieinteresēti sargāt to un nodot nākamajām paaudzēm, ir daudz kas atkarīgs.”

Olga Lukaševiča: “Dabas parks „Daugavas loki” ir viena no visvairāk apdzīvotajām aizsargājamajām dabas teritorijām, un te ir jāprot kopā savienot ikdienas cilvēka vajadzības un dabas vērtības, kas te sastopamas.”

Ieva Švarca, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja: “Tās ir autentiskuma un integritātes prasības, kas šajā vietā ir gana daudz - oriģinālās substances, netraucētie biotopi u.c.” 

Bet ceļš līdz pasaules atzinības iegūšanai ir laikietilpīgs process, kas prasa nopietnu darbu pie pamatojumu un vērtējumu uzkrāšanas, lai pierādītu vietas specifisku īpatnību. 

Jau Daugavas loku iekļūšana UNESCO nacionālajā sarakstā deva vairākus zinātniskos pētījumus, kas ļāva saprast, ka mums ir, ar ko lepoties un ka pasaules mērogā nav daudz tādu objektu, kas līdzinātos dabas un kultūras vērtību savienojumā ar Daugavas lokiem. 

Tomēr lai arī pasaules sabiedrība varētu saredzēt mazās Latvijas lielās upes saglabāto mantojumu, jāizvērtē vēl daudz līdz šīm neizskatītie aspekti, jāveic vairākas darbības, ko paredz īpašu vērtību sarakstā iekļaušanas procedūra. Tas nav viena gada process. Un pirmais, kas būtu jāizdara, ir vienoties, kuras iestādes šoreiz uzņemsies iniciatīvu organizēt šo procesu, kā arī profesionāļu secinājums par to, cik plašu teritoriju mēs varētu pozicionēt. Ja Daugavas loki būs iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tas mainītu Latvijas, t.sk. Latgales atpazīstamību pasaules mērogā, kā arī ievērojami atvieglotu investīciju piesaisti šīs mūsu aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanai un palielinātu tūristu skaitu mūsu pusē.