Radio raidījumi
Kas pi myusu nūteik nu Juoņu da Pīteru?
25.06.2025Kas nūteik pi myusu nu Juoņa dīnys da Pīterdīnai? Lelais latgaļu tiergs senejuokajā Latvejis piļsātā Ludzā tradicionali nūteik nailgi pyrma Vosorys saulis grīžu. Ar dzīsmem, dzigom i vysaidom nūtikšonom tys Ludzys piļskolnā nūteik jau gondreiž divejus godu dasmytus, i vysu itū laiku tū reikoj Līga Kondrāte.
Vai Eiropa palīdzēs stiprināt Austrumu pierobežu?
20.06.2025Arī Eiropas līmenī nostiprinās atziņa, ka Eiropas Savienības ārējās robežas drošības un attīstības nodrošināšana nav tikai konkrēto dalībvalstu atbildība, bet gan kopēja Eiropas Savienības prioritāte. Latgali šomēnes apciemoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks kohēzijas un reformu jautājumos Rafaele Fito. Par vizītes mērķi un iespējamajiem atbalsta mehānismiem uz sarunu aicināsim Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāju Ivetu Maļinu-Tabūni.
Rēzekne pēc pošvaldeibu vēlēšonuom
20.06.2025Voi Rēzeknē pi varys atsagrīžūt mēram, kurš vīnreiz pošvaldeibu jau nūveda leidz bankrota slīkšnam, nasaturpinuosīs dzeivuošona puori sovim leidzekļim? Kū soka poši rēzeknīši? Informēsam, ari par tū, kas nūtiks ar parteju biroju “Rēzeknei Byut”.
Juoņa dīna atīt ar kozys sīra rytuli
18.06.2025Pyrma vosorys saulgrīžu parunuosim, kai tod eistyn sauc itūs, vīnus nu meiluokajim latvīšu svātkim pošā vosorys videņā– Juoņi, Leigū, vosorys saulgrīži? Itū vaicuojumu aizdevem tradīceju zynuotuojai, Daugavpils Vīneibys noma Tradīceju sātys ekspertei, folklorys dzīšmu i dzigu kūpys "Svātra" vadeituojai Sarmītei Teivānei. Izaruoda visi nūsaukumi ir pareizi, tik kotrs sovā laikā i ar sovu redzīni lītojams.
Graudiņš: Aizsardzības jomā nepieciešama lielāka ES loma
13.06.2025Uz sarunu aicinam politiķi un sabiedrisko darbinieku Māri Graudiņu. Donalds Tramps ir sapurinājis NATO dalībvalstis it īpaši Vāciju, ka tā nevar paļauties tikai uz ASV izvietoto kontingentu, bet kāda loma varētu būt iespējamai Eiropas Savienības bruņoto spēku vienības izveidei?
Zivis starp diviem krastiem 5.raidījums
13.06.2025Lai izglītotu sabiedrību par zivju resursiem valstī un Latgales reģionā, to pētīšanu, saudzīgu izmantošanu un aizsardzību, savu skanējumu radio ēterā turpina raidījumu cikls “Zivis starp diviem krastiem”.
Viertejam pošvaļdeibu vieliešonys
11.06.2025Šudiņdīnys raidejumā analizēsam pošvaldeibu vēlēšonu rezultātus i uzklauseisam politiskū procesu vāruotuojus i tūs, kas beja īsaisteti pyrmsvieliešonu procesā.
Kozlovskis: Jaunās tehnoloģijas atvieglos robežsardzes darbu
10.06.2025Šajā raidījumā izsmeļošāk par to, kā noris infrastruktūras izbūve uz valsts Austrumu robežas un uz ko vēl vajadzētu likt akcentus, lai novērstu nelegālo bēgļu mēģinājumus iekļūt valstī? Šo un citus jautājumus uzdosim iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.
Leitovys papūstejuši Latgolys teirumus
03.06.2025Piec leita Latgolā i Vidzemē ir appludynuoti gryudu teirumi, bet par zaudiejumim sprīst vēļ paagri. Zemnīku organizacejis planavoj īsnēgt Zemkūpeibys ministrejā aicynuojumu sasaukt krīzis puorvaļdeibys grupu par uorkuortejū situaceju appludynuotajuos teritorejuos. Brauksim iz Preiļu nūvoda Seiļukolna pogostu pi leluokuo zemnīka Andra Sondora, kab pasavārtu, kaidu bādu leits padarejs juo teirumim.
Vai ES Austrumu pierobežas valstīm būs papildu līdzekļi?
31.05.2025Vai sašķobījusies ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme īstenot muitas tarifu politiku?
Zivis starp diviem krastiem 4.raidījums
29.05.2025Lai izglītotu sabiedrību par zivju resursiem valstī un Latgales reģionā, to pētīšanu, saudzīgu izmantošanu un aizsardzību, savu skanējumu radio ēterā turpina raidījumu cikls “Zivis starp diviem krastiem”.
31. majā Daugavpilī nūtiks Latgolys tautys tārpu skate 1
29.05.2025Šudiņdīnys raidejumā izvaicuosam bīdreibys “Latgolys etnografiskuos viestnīceiba” vadeituoja Ivetu Seimanova par klaidom, kurys pīļaujam volkojūt tautys tārpu.
Kaspars Melnis: Vēja parki dod ieguldījumu ekonomikā
23.05.2025Par aktuālajiem jautājumiem izvaicāsim klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni. Vai mājsaimniecības varēs turpināt izmantot šķeldu, ogles, malku kā kurināmo līdzekli? Kāpēc investoriem ir izdevīgi būvēt Latvijā vēja parkus, kāds no tā ieguvums tautsaimniecībai un elektrības patērētājiem?
Dzīduošona pi krysta 1
20.05.2025Maja mienes tradicionali teik veļteits Vysusvātuokuos Jaunovys Marejis gūdam. Ituos senejuos tradicejis pyrmsuokumi meklejami vydslaikūs, kod tyka kristianizāti tūreizejī poguonu Maja dīnys svātki ar rūmīšu i germaņu izceļsmi. Laika gaitā maja mieneša veļteišona Jaunovai Marejai ir īdybynuojušys vysaidys tradicejis, par pīmāru, lyugšonys i dzīduošonys pi ceļmolu krucifiksim, svātceļuojumi iz marijanu svātvītom. Maja dzīduojumi pi ceļmolu krystim ir Latvejai vairuok rakstureiga tradiceja, uzsver Latvejis Universitatis Filozofejis i Sociologejis instituta vodūšuo pietneica, viesturis doktore Inese Runce.
Kaspars Pudāns: Jāsaprot kāda ir katra atbildība pret valsti 2
20.05.2025Kā apdraudējuma gadījuma mobilizēt sabiedrību? Kam gatavojas Nacionālie bruņotie spēki? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns.
Zivis starp diviem krastiem 3.raidījums
16.05.2025Lai izglītotu sabiedrību par zivju resursiem valstī un Latgales reģionā, to pētīšanu, saudzīgu izmantošanu un aizsardzību, savu skanējumu radio ēterā turpina raidījumu cikls “Zivis starp diviem krastiem”.
Radejis viļņūs atsagrīž raidejums “Pi myusu Latgolā” 6
15.05.2025Itymā nedeļā pi klauseituojim atsagrīž “Divu krasti radio” latgalīšu volūdā sagataveitais radiožurnals “Pi myusu Latgolā”.
Neļaut bērniem pazaudēt mācīšanās prieku 10
08.05.2025"Kvalitatīva izglītība" ir nodefinēta kā viena no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem ANO Ģenerālās asamblejas pieņemtajā rezolūcijā "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējības attīstības programma 2030.gadam". Ko apņēmusies īstenot Latvija un, ko tas mums visiem nozīmē?
Zivis starp diviem krastiem: 2.raidījums
30.04.2025Lai izglītotu sabiedrību par zivju resursiem valstī un Latgales reģionā, to pētīšanu, saudzīgu izmantošanu un aizsardzību, savu skanējumu radio ēterā turpina raidījumu cikls “Zivis starp diviem krastiem”.
Robežas stiprināšanai plāno iegādāties mīnas un sensoru sistēmas
29.04.2025Aprīļa beigās Zilupē aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors Kaspars Pudāns informēja par līdz šim paveiktajiem un turpmāk plānotajiem darbiem robežas militārajā stiprināšanā.
Raidījums Zivis starp diviem krastiem atgriežas radio ēterā
17.04.2025Lai izglītotu sabiedrību par zivju resursiem valstī un Latgales reģionā, to pētīšanu, saudzīgu izmantošanu un aizsardzību, savu skanējumu radio ēterā turpina raidījumu cikls “Zivis starp diviem krastiem”.
Aktuālā intervija: saruna ar Reini Pozņaku
11.04.2025Reinis Pozņaks ir viens no Latvijas deviņiem eiroparlamentāriešiem. Debitants politikā, pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu (Apvienotais saraksts). Vai Eiropas Parlamentā ar drošību saistītos jautājumus var risināt raitāk skaidrojām pie debitanta Reiņa Pozņaka.
Vai nākotnē pilnvērtīga dzīve laukos ir iespējama? 4
09.04.2025Mēs te Latgalē priecājamies par katru iedzīvotāju, kas atgriežas laukos, jo tikai tā lauki var būt dzīvi. Šobrīd izvēle – dzīvot laukos vai atgriešanās laukos tiek uztverta kā ekstra un drosme. Un vai, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes "Eurostat" prognozes, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, no 2022. līdz 2070. gadam sarūkot par trešdaļu jeb līdz 1,3 miljoniem, varam runāt par iekļaujošām, drošām un ilgtspējīgām kopienām laukos?
“Manam mūžam pietiek,” bet kas būs tālāk? 1
02.04.2025“Manam mūžam pietiek” nereti dzirdam šādu frāzi, to arī šajā radījumā par klimata pārmaiņām minēja Atkritumu apsaimniekotāja SIA ,,ALAAS" vides izglītotāja Edīte Čepule, bet kas būs tālāk? Vai mums jādomā tikai par sevi, par nākamo paaudzi, par vairākām paaudzēm, par planētu kopumā, par dzīvības formām.
Klimata pārmaiņas Latvijā nes līdzi biežākas un spēcīgākas vētras 1
12.03.2025“Klimats ir ļoti saržģīta sistēma un mēs daudz vēl nezinām, kāpēc kādas pārmaiņas ir notikušas un notiek, tāpēc vēl jo grūtāk ir paredzēt, kā tas viss būs nākotnē. Bet skairds ir viens, ka klimats kļūst siltāks, un cilvēkam ir būtiska ietekme uz to,” teic Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju universitātes docents, biologs, filozofs Gunārs Brāzma.
Jāmaina imigrācijas politika 1
13.02.2025Mūsu šīsdienas raidījumā aktuālo notikumu attīstība Ukrainā.
Saeimas ārpolitikas debates Trampa ēras realitāšu kontekstā 1
11.02.2025Raidījumā pēc starptautisko notikumu apskata analizēsim dzirdēto Saeimas ārpolitikas debatēs.
Latgales prese uz pārmaiņu un attīstības sliekšņa 1
31.01.2025Raidījumā pēc starptautisko notikumu apskata izsmeļošāk par prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā. Kā uz to iznākumu raugās Eiropā un kādi bija Lukašenko vēstījumi pēc pārvēlēšanas?
Donalds Tramps sāk pildīt priekšvēlēšanu solījumus 1
24.01.2025Raidījumā pēc starptautisko notikumu apskata izsmeļošāk analizēsim ASV prezidenta Donalda Trampa parakstītos rīkojumus. Kādu iespaidu tie var atstāt uz ASV iekšpolitiku un starptautisko dienas kārtību?
Kā tiks stiprināta Austrumu pierobeža? 1
20.01.2025Raidījumā izsmeļošāk pievērsīsimies šonedēļ valdībā apstiprinātajam “Latvijas Austrumu robežas ekonomiskās izaugsmes un drošības stiprināšanas rīcības plānam 2025-2027.gadam”. Ko tas paredz un kā tas tiks finansēts?
Aptauja
Jaunākie komentāri:
Atgādina par izmaiņām sabiedriskā transporta kustībā
Mazliet pafilosofeju.iesu cucet.rit man tirgus diena..daba parmainas katru nedelu...sniegpuljsteni puupoli noziedejysi zied zeltstarites berzu sulas vairs netek saksyu tirgot zemenu destus.lauku cilvekuem darba daudz brivdienu nav.ziemaa bus. Sīkāk...
Atgādina par izmaiņām sabiedriskā transporta kustībā
Mam skiet ka cilvecei jaatgriezas pue muzigam nemainigam vertibam.dievs.daba.darbs..varbut tas var pasauli glaabt..jo paslaik jasaka...taalak vairs nav kur Sīkāk...
Atgādina par izmaiņām sabiedriskā transporta kustībā
Vispar jedziena parmainas visas izpausmes cilveka psihei ir graujosas..pajautajiet aptaujaa cik cilveku ir apmierinati ar si laika parmainam? Maz.jo ieraduman un pieradumam ir lieks speks no kura daudziem negribas atteikties...buutu jau labi ja cilveks savu muuzu varetu nodzivot bez parmainam..jo ir paaudzes kas netiek sim laikmetam lidzi.un nespej to puenemt.un puelagoties.var arii saprast kapeec.manuprat pasaule paslaik iet atpakalgaitaa ..antihumanisms vertibu sabrukums un degradacija iet uzvaras gajienu..ko devee par parmainam... Sīkāk...
