Mājoklis Sēlija laukos. Pieprasījums aug, bet piedāvājums stagnē

Latvijas dzīvojamā fonda attīstība stagnē. Ar šādu secinājumu pirms mēneša nāca klajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD. Pētījumā apkopotie dati atklāj, ka jaunu mājokļu celšanā un veco atjaunošanā investējam maz un dzīvokli pabalstā izsniedzam reti. 60% mājsaimniecību Latvijā ir mājokļa īpašnieki. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm secināms, ka esam īpašnieku nevis īrnieku nācija. Tomēr lai gan paši sava mājokļa īpašnieki, toties slikti tā uzturētāji, daudzi dzīvo antisanitāros un zemas kvalitātes apstākļos. Tāpat pētījumā arī secināts, ka 44% Latvijas mājsaimniecību ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet tajā pašā laikā to ienākumi nav pietiekoši, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu. Nereti tās ir jaunās ģimenes. 

Visu šo varam novērot arī Sēlijā. Savu pieredzi pārceļoties uz mazpilsētu un laukiem atklāj aknīstietis Ričards Šmits. „Mēs iegādājāmies dzīvokli, bet ir ļoti grūti atrast kvalitatīvi izremontētu dzīvokli, tādu, lai tajā uzreiz varētu sākt dzīvot. Tomēr iegādājoties nekustamo īpašumu, tajā vēl ir daudz jāiegulda. Dzīvojamais fonds nav plašs, lai varētu izvēlēties.” Cik viņam zināms, energoefektivitātes projekti, lai siltinātu daudzdzīvokļu ēkas, Aknīstē nav īstenoti.

Savukārt, ieguldot privātos līdzekļus nereti nepieciešama bankas palīdzība. Tās analizē īpašuma kadastrālo vērtību. Jānis Freimanis par Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta iedzīvotāju kļuva pirms sešiem gadiem pārceļoties ar sievu no Jelgavas. Viņi iegādājoties ēku bankā nevērsās, jo saprata – nav vērts. „Šim īpašumam kadastrālā vērtība bija 5000 eiro, kas ir nesalīdzināmi ar faktisko situāciju. Ēka ir celta pagājušā gadsimta 20-tajos gados, nolietojums tai ir 70%. Bankas acīs šāds īpašums ir pāris tūkstošus vērts un tādu kredītu nemaz neizsniedz.” 

To, ka situācija ar dzīvojamo fondu Sēlijā ir slikta, apzinās arī vietējās pašvaldības.  Kā nekā to funkcija ir nodrošināt komunālos pakalpojumus neatkarīgi kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Tas, kā pašvaldības to dara, atšķiras. Piemēram, teritoriāli lielākajā Sēlijas novadā, Jēkabpils novadā, par to rūpējas decentralizēti. Katrā pagastā darbojas speciālists, kas atbild par komunālo saimniecību, parasti gan darbu šajā amatā apvienojot ar kādiem citiem pienākumiem.

Lai gan nelieli, tomēr atsevišķi daudzdzīvokļu ēku stāvokļa uzlabošanas darbi notiek. „Dignājas pagastā iedzīvotāji izteica vēlmi remontēt jumtu. Tika sasaukta iedzīvotāju kopsapulce,” stāsta Jēkabpils novada domes Īpašuma apsaimniekošanas un pakalpojumu sniegšanas nodaļas vadītāja Ingrīda Feldmane. Rēķinu par papildus darbiem pēcāk piestāda gan dzīvokļu privātīpašniekiem, gan pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu īrniekiem. Tomēr ar to, ka būtu veikti apjomīgāki darbi, piemēram, daudzdzīvokļu ēkas siltināšana Jēkabpils novadā nevar lepoties.

I. Feldmane skaidro, ka nereģistrētās īpašumtiesības līdz ar to kavē startēšanu projektu konkursos, lai saņemtu līdzfinansējumu, piemēram, ēkas siltināšanai.

Lai gan pārsvarā pašvaldības ir norūpējušās par daudzdzīvokļu ēku stāvokli, ir izstrādāti mehānismi kā uzlabot dzīves kvalitāti arī privātmājas. Vairākās pilsētās un ciemos ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu izveidota centrālā kanalizācijas infrastruktūra, bet privātmāju iedzīvotāji nesteidz tai pieslēgties. Iemesls – izmaksas par pieslēgšanos. Ja jauno infrastruktūru neizmantos, pašvaldībai būs jāatgriež līdzfinansējums ES fondam atpakaļ. Tāpēc vairākas pašvaldības, tai skaitā Jēkabpils novads, piedāvā iedzīvotājiem palīdzēt daļēji sedzot izdevumus. „Tomēr cilvēki, kas ikdienā nav saistīti ar projektu saistībām, dokumentu kārtošanu, uzskata, ka tas ir ļoti sarežģīti, ļoti darbietilpīgi,” novērojusi I. Feldmane.

Šīs pašvaldības pārstāvis norāda, ka iedzīvotāju iemaksas apsaimniekošanas darbu veikšanai ir pārāk mazas, tāpēc tam speciāli vēl novirza budžeta līdzekļus. Savukārt uz aicinājumu siltināt daudzdzīvokļu ēkas, uz ko aicināja arī valsts banka “Altum”, šeit atsaukušies tikai vienas piecstāvu mājas īpašnieki. „Mēģināja arī citi, diemžēl negatīva bija pieredze. Tika solīts daudz lielāks grants, bet kad iepirkums noslēdzās, cena izrādījās lielāka. Tas apturēja arī pārējos visus,” stāsta G. Libeks.

Lai gan minētā daudzdzīvokļu namu siltināšanas atbalsta programma vismaz informatīvajā telpā vairāk apspriesta, “Altum” organizējis arī citas. Mājokļu garantijas programmā tika uzrunātas jaunās ģimenes un jaunie speciālisti. Kāpēc par iespēju saņemt mājokļa garantiju aizdevumam bankā runāt retāk komentē “Altum” pārstāvis Gatis Sniedziņš. „Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programma ir lai ēkās, kurās dzīvo vairāki iedzīvotāji, būtu mazāki rēķini par ūdeni un siltumu un lai dzīvojamā telpa tiktu sakārtota. Ietekmē šai programmai ir daudz lielāka.”

Gatis Sniedziņš uzsver, ka daudzdzīvokļu ēku siltināšanas atbalsta programma guva lielāku rezonansi, jo tā gluži vienkārši attiecas uz visu sabiedrību, bet mājokļa garantijas programma - specifiskām tās grupām. Tomēr tieši būs prioritārās arī turpmāk. Nupat kā Ekonomikas ministrijā izstrādāti īpaši atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm. Dalībai tajā varēs sākt pieteikties augustā. 

Mājokļu garantijas programma gan nav nekas jauns - tā darbojas jau piecus gadus. Aptaujāties pašvaldību pārstāvji atzīst, ka reģionos gan par to dzirdēts retāk. “Altum” pārstāvis nenoliedz, ka pieprasījums reģionos, lauku teritorijās, ir mazāks, pilsētās tikmēr darījumu ar nekustamajiem īpašumiem ir daudz vairāk. „Programma ir pieejama visā Latvijā, bet tas, ko mēs iesakām – ir sākumā aiziet uz tuvējo banku. Pajautāt par iespēju saņemt aizdevumu, „Altum” garantija būs daļa vai pat visa nepieciešamā summa.”

Aptaujātie “Swedbank” un “Citadele” pārstāvji apstiprina, ka biežāk aizņēmums nepieciešams dzīvokļa iegādei Rīgā. „Reģionā īpašuma būs mazāk perspektīvs. Pirms aizdevuma izsniegšanas mēs lūdzam novērtēt īpašumu, piesaistot sertificētu vērtētāju. Tas, cik īpašums būs perspektīvs, parādīsies novērtējumā komentē “Swedbank” Hipotekārās daļas vadītājs Normunds Dūrītis. Viņš apstiprina, ka īpašuma novērtējums var izrādīties krietni mazāks nekā summa, kādu par to prasa pārdevējs.

Tomēr novērots, ka iepriekšējos mēnešos interese par iespēju aizņemties mājokļa iegādei laukos pieaugusi. „Ja ir vēlme iegādāties lauku īpašumu, piemēram, kādā meža ielokā, bet tā šobrīd nav apdzīvojama, bankai ir jābūt pārliecībai, ka šī māja tiks savesta kārtībā, klients tajā dzīvos nevis tā kļūs par nastu,” atzīmē N. Dūrītis.

Vēl viens būtisks faktors, ka varētu ietekmēs vēlmi iegādāties jaunu nekustamo īpašumu politiķu pieteiktās izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa sistēmā. Tieslietu ministrija iniciējusi vēlmi ievērojami celt kadastrālās likmes. 

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieka pienākumu izpildītājs no novadiem Guntis Libeks vērtē: „ja lielāks nodoklis, pašvaldībām būs lielāki nodokļi. Tad jau mums būtu jāpriecājas! No otras puses, saprotam, ka cilvēki nevarēs samaksāt. Regulāri, jau gadu gadiem ir liels nekustamā īpašuma nodokļa parāds, cīnāmies ar piedziņām.” Viņaprāt, kadastrālā vērtība ir jāceļ, bet pakāpeniski.