Radio raidījumi
Sēlijas medijtelpā joprojām katrs savā stūrī
16.07.2020Būt informētam - to var uzskatīt gan par katra pilsoņa pienākumu, gan tiesībām. Taču atlasīt graudus no pelavām informatīvajā telpā nemaz nav tik viegli. Ja pirms 30 gadiem preses brīvību ierobežoja nedemokrātiskā vara, tad šobrīd visu nosaka tirgus. Latvijā, it īpaši reģionos, mediju patērētāju jeb iedzīvotāju palicis stipri mazāk. Sēlijā ir daudz vietējo mediju, bet trūkst spēcīga, neatkarīga reģionālā medija, kas palīdzētu veidot arī reģiona kopības sajūtu.
Žurnālistikā ierasts medijus grupēt pēc dažādiem kritērijiem. Vērtējot pēc īpašniekiem var izdalīt komercmedijus un sabiedrisko medijus. Pēc platformām - drukāto presi, radio, televīziju, interneta medijus. Tāpat mediju iedala pēc tā, kādā mērogā tie darbojas - starptautiskā, valstiskā jeb nacionālā, reģionālā vai vietējā. Ja raugās uz Sēlijas mediju telpu, ietekmīgākie spēlētāji šeit joprojām ir vietējie komercmediji. Vairums no tiem veidojušies vai arī reformējušies pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, laikā kad Latviju dalījām rajonos. Vietējie mediji joprojām bāzējušies lielākajās pilsētās Daugavpilī, Jēkabpilī, Aizkrauklē, taču viņu auditorija ir gan pilsētnieki, gan apkārtējo lauku novadu iedzīvotāji.
Varas un robežas mainās, laikraksti paliek
Galvenās vietējās avīzes neoficiālo statusu Jēkabpilī kopš 1940. gada bauda “Brīvā Daugava”. Tā vērtē laikraksta pašreizējais redaktors Jānis Apīnis, precizējot, ka 80 gadu jubilejas svinības 22. augustā. Tolaik gan preses izdevums izveidots kā jaunās padomju varas propagandas rupors, taču pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šī redakcija sākusi strādāt pēc Rietumu demokrātijās noskatītiem principiem. Tieši tolaik parādījušies arī konkurenti, kas ar laiku iznīkuši. Teritorijas, kur mīt “Brīvās Daugavas” lasītājs, gan stipri nav mainījušas. “Avīze [pastāvēšanas pirmsākumos] aptvēra toreizējo Jēkabpils apriņķi, kas bija krietni lielāks nekā tagadējie novadi vai bijušais Jēkabpils rajons. Tā būtībā bija Kurzemes jeb Sēlijas puse no Jaunjelgavas līdz pat Bebrenei, ” stāsta J. Apīnis. Viņš vērtē, ka medijs ne vien informē iedzīvotājus, bet arī palīdz veidot kopības sajūtu. Attiecīgi Sēlijā - sēlisko vienotību. “Rakstām par mūsdienu norisēm un arī par kultūrvēsturiskām lietām. Līdz ar to avīze ir tā vieta, platforma, kur sēļu kultūrvēsturisko mantojumu pētīt, saglabāt, popularizēt, pasargāt no aizmirstības.”
Līdzīga situācija ir Aizkrauklē. Tur laikraksts “Staburags” darbojas bijušā Aizkraukles rajona novados. Redaktore Agita Grīnvalde-Iruka atzīst, ka arī viņi novērojuši, ka sēliskā identitāte ir būtiska viņu lasītājiem un stāstu varoņiem. “Mēs, gatavojot materiālus par Sēliju, vairāk uzsvarus līdz šim likām uz kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma, vēstures aspektiem,” stāsta A. Grīnvalde-Iruka, “Pagājušā gadā īstenojām projektu “Pāri robežām”, kur mēs tieši rakstījām par Sēlijas novadu. Pētījām senos tautastērpus, rotas, valodu, arhitektūru, kulināro mantojumu. Kad, veidojot šos materiālus, iedziļinājāmies, sapratām, cik patiesi šī sēliskā pašapziņa cilvēkiem ir augsta un cik svarīga ir piederība šim reģionam.”
Tātad vismaz divus laikrakstus var dēvēt par Sēlijas laikrakstiem. Savā ziņā tie ir gan kolēģi, gan konkurenti. Laikraksts “Staburags”, piemēram, sācis rakstīt arī par Viesītes novadu, kur pārsvarā gan lasa “Brīvo Daugavu”. A. Grīnvalde-Iruka skaidro – tas tāpēc, ka Viesītes novadam pēdējo gadu laikā pieaugusi sadarbība ar Jaunjelgavas, Nereta novadiem, arī vēsturiski ir saites, kas tos vieno. “Zinu, ka mums tur ir lasītāji. Noorganizējām, lai avīzi var nopirkt vienā preses pārdošanas vietā, bet ir arī abonētāji,” “Staburaga” redaktore “Brīvo Daugavu” par konkurentiem nesauc, pamatojot, ka abu saturs atšķiras un viesītieši tad nu var izvēlēties, kurš no tiem šķiet saistošāks.
=.JPG)
Žurnālisti par Sēliju no Rīgas – reti un nereti kļūdaini
Veselīga konkurence brīvajā tirgū vismaz no patērēju skatupunkta nav nekas peļams. Jēkabpilī un Daugavpilī spraigāka sāncensībā vērojama komercradio starpā, bet televīzijā par notiekošo Sēlija pārsvarā vēsta viena televīzija – Vidusdaugavas televīzija. Tās satura redaktore Sandra Paegļkalne novērojusi, ka viņu medijā Sēlijas vārds izskanējis aizvien biežāk tieši pēdējā gada laikā – administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. “Mums bijuši vairāki sižeti par šo jautājumu. Diezgan ievērojami pieaudzis tas, cik bieži mūsu medija izskan Sēlijas vārds. Mums ir bijuši sižeti par festivālu “Sēlija rotā”. Esmu pamanījusi ka arvien vairāk biedrību nosaukumos parādās vārds “Sēlija”. Nereti tās arī tiek dibinātas ar mērķi stiprināt Sēlijas identitāti.” Tāpēc viņa spriež, ka lai gan politiski apvienot Sēliju vienā pašvaldībā neizdevās, kultūrvēsturiskais novada identitāte vairs tik viegli neizgaisīs.
Vēl jāatzīmē, ka Rietumsēlijā Jaunjelgavā nereti viesojas arī Zemgales Reģionālā televīzija, bet Austrumsēlijā, Ilūkstē, Daugavpils novada dienvidu pusē – Latgales Reģionālā televīzija. Savukārt Latvija radio, kas ir sabiedriskais medjis, gan pirmajā, gan ceturtajā (krievu valodā) Latvijas radio kanālā dažkārt var dzirdēt pirms pāris gadiem izveidotās “Latgales studijas” žurnālistu sižetus no Sēlijas, tie lielākoties gan ir tikai par Ilūksti vai Jēkabpili. Vidusdaugavas televīzija savus ziņu sižetus pārdod Latvijas reģionu televīzijai “ReTV” un sabiedriskajam medijam, Latvijas Televīzijai. Tātad viņu veidotais saturs par Sēliju nokļūst arī nacionālajos medijos. Sandra Paegļkalne atzīst, ka dažkārt kādu notikumu atspoguļot ierodas arī kolēģi no Rīgas, taču tas notiek reti, turklāt nereti galvaspilsētas žurnālisti nezinot vietējo specifiku, pieļauj kļūdas.
“Katrā ziņā Sēlijas vārds izskan diezgan retāk nekā Latgales vārds,” komentē S. Paegļkalne, “nereti rīdzinieki jauc, piemēram, jēdzienus Jēkabpils un Jēkabpils novads. Ir bijis pat tā, ka LETA (ziņu aģnetūra – D.J.) publicēta ziņa par notikumu Jēkabpilī, bet viņi ieraksta, ka Jēkabpils novadā.” Līdzīgi domā arī “Staburaga” redaktore – nacionālie mediji reģioniem, tai skaitā Sēlijai, lielāku uzmanību pievērš tad, ja notiek, kas skandalozs. “Ikdienā ir patiešām ļoti maz uzmanība tiek pievērsta, tāpēc es domāju, ka tas ir mūsu, reģionālās preses uzdevums, vairāk stāstīt un runāt, jo mēs jau esam vistuvāk.”
Izglītot sabiedrisko attiecību speciālistus
Savukārt tas, ko Rīgas žurnālisti nereti pārmet vietējiem medijiem - tie par maz un vāji atspoguļo vietējai sabiedrībai aktuālas problēmas gan ar sociālu, gan politisku kontekstu. Un politisko lēmumu pieņēmēji ir pašvaldību domes. Vietējie preses izdevēji jau gadiem ceļ trauksmi par to, ka pašvaldības kropļo tirgu izplatot sabiedrisko attiecību speciālistu veidotos informatīvos izdevumos. “Lai arī šie izdevumi iznāk reizi mēnesī, tie ir lielākoties ir krāsaini, bez maksas tiek ievietoti visās pastkastītes. Ja kaut ko iedot par velti, tad kāpēc naudu maksāt vēl?” retoriski jautā “Staburaga” redaktore. Neskatoties uz to, žurnālisti cenšas strādāt radot neatkarīgi veidotu saturu, taču vaicājot pēc faktiem vai viedokļiem pašvaldībā nereti nākas saskarties ar greizās realitātes sekām komunikācijā ar sabiedrisko attiecību speciālistiem. “Reizēm ļoti darbu apgrūtina arī tas, ka pašvaldībās ir nedaudz izkropļota izpratne par sabiedriskajām attiecībām. Gadās saskarties ar attieksmi, ka laikrakstam nesniegs informāciju, kamēr nav ielikts savā portālā vai kamēr nav publicēts savā informatīvajā izdevumā. Tad jācīnās par tādiem materiāliem, kas pilnībā neattiecas uz pašvaldības darbu, bet tiek publicēti.”
.JPG)
Godprātīgi mediji apmaksātu saturu no žurnālistikas nodala
Arī vietējie radio un televīzijas ir noslēgušas līgumus ar pašvaldībām vai to iestādēm. Pēc būtības tas nav aizliegts, taču, lai nemānītu lasītāju, klausītāju vai skatītāju, žurnālistikā godprātība paredz skaidri norādīt - kura viņu veidotā informācija ir nevis neatkarīgs žurnālistikas materiāls, bet apmaksāts sabiedrisko attiecību produkts. Uz to norāda komunikācijas zinātņu doktors, augstskolas “Turība” pasniedzējs Ainārs Dimants.
“Mums jau ir daudzi mediji, kas praktiski nedarbojas kā mediji. Tie veido nevis mediju, bet sabiedrisko mediju produktus. Ir arī tādi, kuri tiek subsidēti, nekad nav pelnījuši, vismaz kopš 1998. gada. Ja nepelna no medija darbības, tad tās ir sabiedriskās attiecības, apmaksāts saturs.” Daļēji tajā vainojams tas, ka tirgū ir krities pieprasījums, iedzīvotāju skaits reģionos ievērojami samazinājies un daudzi aizvien vairāk dot priekšroku interneta medijiem. “Protams, arī pašiem medijiem ir kas jādara,” iesaka A. Dimants, “Kaut vai skaidri un gaiši nošķirt [žurnālistiku no sabiedriskajām attiecībām]. Tas ir medija interesēs – kāpēc jūs gribat slēpt, ka jums ir apmaksāts saturs? Kāpēc zāģēt zaru, uz kura sēžat? No tā rodas neuzticamība un tad jūs brīnāties, ka par jums nemaksā. Kāpēc maksāt par to, par ko kāds jau ir samaksājis?”
.JPG)
Mediju eksperts nav pret to, ka pašvaldību apmaksāts saturs tiek ievietots avīzēs, radio vai televīzijā, bet tas skaidri un gaiši patērētājam jānorāda nevis jāslēpj. Un paralēli tam jāpiedāvā neatkarīgi veidots saturs. Žurnālista profesionālisma pamats, viņaprāt, tad būtu, piemēram, pašvaldību sabiedrisko attiecību rakstīto preses relīžu izmantošana tikai kā izejmateriālu, kritiski jāvērtē un jāatlasa būtiskākais nevis teksta pārkopē.
Reģionālais medijs Sēlijā – sabiedriskais vai komerciālais?
Bet kāpēc vietējie mediji tomēr zāģē šo zaru, uz kura sēž? Jo tie nespēj segt izdevumus. Lai atbalstītu medijus, Latvijā pirms četriem gadiem izveidots Mediju atbalstu fonds. Ainārs Dimants vērtē, ka tieši caur šo instrumentu aizvien nozīmīgāk vajadzētu atbalstīt tieši vietējos un reģionālos komercmedijus. Paralēli varētu stiprināt sabiedrisko mediju darbību reģionos, tai skaitā Sēlijā. Latvijas Televīzija, kā jau minēts, sadarbojas ar vietējām, reģionālajām televīzijām, taču Latvijas Radio mēģina par reģioniem stāstīt izmantojot savus resursus. Rēzeknē ir Latgales studija un A. Dimants atgādina, ka savulaik izstrādāts plāns šādas studijas veidots katrā reģionā. Latgales studijā strādā vairāk nekā pieci žurnālisti, viens Latvijas Radio korespondents ir Liepājā, viens Valmierā, bet tas arī viss.
Viņš iesaka vēl vienu ideju, kas, iespējams, stiprinātu Sēlijas mediju telpu – veidot reģionālo mediju. “Ja pieņemsim likumu par kultūrvēsturiskajiem novadiem, tad tikai loģiska būtu valsts subsīdija Sēlijas medijam,” vērtē A. Dimants, “Ir daudz vietējo mediju, bet tā būtu tāda “lielā iespēja”, veidot Sēlijas identitāti, ja būtu tāds reģionālais medijs. Medijam nav robežu, tas ir tas, kas saved cilvēkus kopā un veido šo identitāti. Tam nevajadzētu obligāti būt laikrakstam, bet, jautājums, būtu, kā to vislabāk izveidot.”
Raidījums veidots ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstu.
Dinija Jemeļjanova, raidījuma “Sēlija šodien” producente
Novērtējiet ziņu:
Atgriezties atpakaļ
33
21
Pievienot komentāru
Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
No 1. oktobra līdz 1. aprīlim plānotais siltumenerģijas gala tarifs Daugavpilī būs 66,79 EUR/MWh
Apspriest
Aptauja
Jaunākie komentāri:
Aicina ziņot par bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem cilvēkiem
Sveiki, mani sauc Klaudija Kleina, esmu finanšu speciāliste, sniedzu aizdevumus un citus finanšu pakalpojumus, un pārstāvu Spotcap Global Financial Services.
Spotcap Global Financial Services ir visaptverošs un uzticams aizdevumu uzņēmums, kas piedāvā visu veidu aizdevumu pakalpojumus, piemēram, personīgos aizdevumus, biznesa aizdevumus, hipotēku aizdevumus un daudzus citus. Ja jums ir steidzami nepieciešami kādi aizdevumu pakalpojumi, ieteikšu jums sazināties ar manu uzņēmumu, izmantojot ([email protected] | vai sūtīt īsziņu WhatsApp, izmantojot: +31642117819), un aizdevums tiks ieskaitīts jūsu kontā 24 līdz 48 stundu laikā, jo mēs piedāvājam lieliskus aizdevumu pakalpojumus visā pasaulē.
Mēs piedāvājam gan ilgtermiņa, gan īstermiņa aizdevumus, nodrošinātus un nenodrošinātus aizdevumus, un jūs varat aizņemties līdz pat 15 miljoniem eiro ar procentu likmi 3% gadā un atmaksas periodu no 1 līdz 30 gadiem. Mans uzņēmums palīdzēs jums sasniegt dažādus mērķus ar plašu aizdevumu produktu klāstu.
Es atzīstu faktu, ka likumīga aizdevuma saņemšana vienmēr ir bijusi milzīga problēma. Cilvēkiem, kuriem ir finansiālas problēmas un nepieciešams risinājums, daudziem cilvēkiem ir ļoti grūti saņemt kapitāla aizdevumu no savām vietējām bankām vai citām finanšu iestādēm augstas procentu likmes, nepietiekama nodrošinājuma, parāda un ienākumu attiecības, zema kredītreitinga vai citu iemeslu dēļ.
Vairs nav jāgaida vai jāgaida stresa pilnas bankas apmeklējumi. Mūsu pakalpojums ir pieejams visu diennakti — jūs varat saņemt aizdevumu un veikt savus darījumus jebkurā laikā un vietā, kur tas ir nepieciešams.
Mēs piedāvājam pasaules līmeņa aizdevumu pakalpojumus visu diennakti. Jautājumu gadījumā? Sūtiet e-pastu uz ([email protected] | vai sūtiet īsziņu WhatsApp, izmantojot: +31642117819) un nekavējoties saņemiet atbildi.
Jūsu ģimenei, draugiem un kolēģiem nav jāzina, ka jums trūkst naudas, vienkārši rakstiet mums, un jūs saņemsiet aizdevumu.
Jūsu finansiālā brīvība ir jūsu rokās! Sīkāk...
Spotcap Global Financial Services ir visaptverošs un uzticams aizdevumu uzņēmums, kas piedāvā visu veidu aizdevumu pakalpojumus, piemēram, personīgos aizdevumus, biznesa aizdevumus, hipotēku aizdevumus un daudzus citus. Ja jums ir steidzami nepieciešami kādi aizdevumu pakalpojumi, ieteikšu jums sazināties ar manu uzņēmumu, izmantojot ([email protected] | vai sūtīt īsziņu WhatsApp, izmantojot: +31642117819), un aizdevums tiks ieskaitīts jūsu kontā 24 līdz 48 stundu laikā, jo mēs piedāvājam lieliskus aizdevumu pakalpojumus visā pasaulē.
Mēs piedāvājam gan ilgtermiņa, gan īstermiņa aizdevumus, nodrošinātus un nenodrošinātus aizdevumus, un jūs varat aizņemties līdz pat 15 miljoniem eiro ar procentu likmi 3% gadā un atmaksas periodu no 1 līdz 30 gadiem. Mans uzņēmums palīdzēs jums sasniegt dažādus mērķus ar plašu aizdevumu produktu klāstu.
Es atzīstu faktu, ka likumīga aizdevuma saņemšana vienmēr ir bijusi milzīga problēma. Cilvēkiem, kuriem ir finansiālas problēmas un nepieciešams risinājums, daudziem cilvēkiem ir ļoti grūti saņemt kapitāla aizdevumu no savām vietējām bankām vai citām finanšu iestādēm augstas procentu likmes, nepietiekama nodrošinājuma, parāda un ienākumu attiecības, zema kredītreitinga vai citu iemeslu dēļ.
Vairs nav jāgaida vai jāgaida stresa pilnas bankas apmeklējumi. Mūsu pakalpojums ir pieejams visu diennakti — jūs varat saņemt aizdevumu un veikt savus darījumus jebkurā laikā un vietā, kur tas ir nepieciešams.
Mēs piedāvājam pasaules līmeņa aizdevumu pakalpojumus visu diennakti. Jautājumu gadījumā? Sūtiet e-pastu uz ([email protected] | vai sūtiet īsziņu WhatsApp, izmantojot: +31642117819) un nekavējoties saņemiet atbildi.
Jūsu ģimenei, draugiem un kolēģiem nav jāzina, ka jums trūkst naudas, vienkārši rakstiet mums, un jūs saņemsiet aizdevumu.
Jūsu finansiālā brīvība ir jūsu rokās! Sīkāk...
Notiks pasākums "Zumba cīņā pret krūts vēzi"
Tas būs ugunīgi!Gan dejosim,gan darīsim labus darbus! Sīkāk...
Notiks pasākums "Zumba cīņā pret krūts vēzi"
Lieliska iespēja izbaudīt 3 stundu treniņu ar tik feinu zumba instruktoru sastāvu, izdejoties no sirds un pie reizes sniegt arī savu atbalstu labdarībai! Ļoti patika pagājušajā gadā, noteikti piedalīšos. Sīkāk...
