Radio raidījumi

Mazpilsētā nepieciešami gan medicīnas pakalpojumi, gan kafejnīca

12.06.2020

Kā veicināt Sēlijas iedzīvotāju iesaisti privātajā sektorā - uzņēmējdarbībā, kā arī sabiedriskajās organizācijās? Risināt darba spēka trūkumu un radīt apstākļus dzīves kvalitātes kāpināšanai reģionā. Savus ieteikumus sniedz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis, jurists Jānis Butkevičs. Ilūkstes 1. vidusskolas absolvents savulaik sniedzis konsultācijas Azerbaidžānas valdībai, kā ieviest instrumentus uzņēmējdarbības sekmēšanai, vēlāk Latvijā dibinājis savu konsultāciju firmu.

Kas mainījies, kā attīstījusies Sēlija, Ilūkste pēc kopš absolvēji vidusskolu?

Es joprojām pats visai regulāri braucu uz Ilūksti. Mans mīļākais maršruts, braucot no Rīgas, ir tieši caur Sēliju, cauri Vecumniekiem, garām Neretai. Pozitīvi ir tas, ka gadu gaitā ir sakārtoti ceļi, kas ir visai ļoti būtisks priekšnosacījums, lai attīstītos reģions. Otrs, ko es arī esmu ievērojis, ka, neskatoties uz to, ka runā, ka cilvēku paliek reģionos arvien mazāk, lauki apkārt tiek arvien vairāk sakārtoti. Vismaz gar ceļu braucot, tas tiešām priecē aci.

Bet iebraucot pašās pilsētās, Aknīstē, Neretā, Bebrenē, rodas sajūta, ka saimnieciskā darbība, ekonomiskā aktivitāte, “maigi sakot”, varbūt varētu būt dinamiskāka. Arī Ilūkstē, kas man šķiet tāda lieliska pilsēta, kur varētu dzīvot, viss ir skaisti sakopts, bet vienīgā problēma, ka nedaudz pārāk maz ir cilvēku, kas visus varētu šo izbaudīt un dot arī ekonomisko pienesumu. Runājot ar cilvēkiem, kas arī tur dzīvo, secināju, ka pozitīvi ir tas, ka daļa ir atradusi iespēju strādāt gan Ilūkstē, gan Daugavpilī, kas ir 25 kilometru attālumā. Bet cik tas ir ilgtspējīgi - es nezinu. Prasītos, protams, jaunas ražotnes gan reģionā, gan arī pie Ilūkstes. Bet, runājot arī ar uzņēmējiem, es sapratu, ka tieši darbaspēks ir galvenā problēma.

Kā atrisināt šo problēmu? Valsts vīzija šobrīd ir tāda, ka ekonomiskā attīstība ir iespējama tikai attīstības centros, bet Ilūkste nekvalificējās kā reģionālas vai nacionālas attīstības centrs.

Jā, piekrītu, ka Ilūkste īsti nekvalificējas kā ekonomikas centrs, līdzīgi kā par tādu nekvalificējās arī Viesīte, ko gribēja pasludināt par Sēlijas centru. Nav cilvēku, nav pietiekama vilkme attīstīt te ražošanu, piesaistīt jaunus uzņēmumus.

Tajā pašā laikā mēs redzam, ka pasaule mainās. Covid-19 ieviesis būtiskas izmaiņas dinamikā, kā cilvēki strādā, kā izvēlas arī savas dzīvesvietas. Arvien izplatītāks kļūst attālinātais darbs. Ja šī tendence saglabāsies, tad ļoti iespējams, ka vienā brīdī cilvēki sāks domāt, vai tiešām ir nepieciešams dzīvot netālu no darba vietas. Varbūt es varu mierīgi dzīvot lauku īpašumā un strādāt attālināti, aizbraucot varbūt tikai reizi nedēļā vai divas reizes nedēļā uz sanāksmēm? Un tad varbūt vai nu Ilūkstē, vai arī kādā citā pilsētā cilvēki sāks atgriezties no Rīgas. Lai izbaudītu visas tās priekšrocības, ko sniedz mazāk sagandēta daba, mazāk urbāna.

Vai tādā gadījumā arī pats esi apsvēris iespēju atgriezties? Kas vēl būtu jādara, lai veicinātu šādu atgriešanos?

Kad tiek pieņemts lēmums, kur dzīvot, cilvēki, vērtē dzīves kvalitāti, faktorus, kas viņiem tajā brīdī šķiet vissvarīgākie un katram individuāli. Šobrīd man šī dzīves kvalitāte asociējas ar dzīvi pilsētā, teātriem, mākslas galerijām. Tas ir šobrīd varbūt izšķirošais, kāpēc es joprojām dzīvoju Rīgā. Ja kādā brīdī šī dzīves kvalitāte asociēsies tieši ar zaļu, neskartu dabu, tad var skatīties. Es pazīstu daudzus cilvēkus, kas ir pārcēlušies no Rīgas dzīvot uz Valmieru, Cēsīm. Zinu daudzus speciālistus, kuri pārcēlušies dzīvot uz Līvāniem tikai tāpēc, ka tur ir “Z-Light” uzņēmums, kas var piedāvāt ļoti konkurētspējīgu atalgojumu. Tiklīdz parādās darbs, tiklīdz labas skolas bērniem, cilvēkiem rodas iemesls izvērtēt vietu, kur dzīvot.

Runājot par Ilūksti - šeit ir peldbaseins, kas ir lieliska vieta, kur aizbraukt kopā visai ģimenei. Sporta infrastruktūra Ilūkstē ir attīstīta, sakopts stadions, basketbola laukums, skeitborda rampa. Nupat redzēju, ka arī hokeja laukums tiek attīstīts. Bet tajā pašā laikā, saprotu, ka kvalitatīvi medicīnas pakalpojumi Ilūkstē, Daugavpilī ir visai grūti pieejami. Ja kādreiz es apsvēru domu, ka šī varētu būt lieliska vieta, kur pavadīt vecumdienas, tad tagad radies jautājums. Svarīga ir dzīves kvalitāte, un tā ietver arī aiziet vakarā uz kafejnīcu. Bet, ja šādu kafejnīcas nav, tad tas arī varētu būt viens no kritērijiem, kas liek uzdot jautājumu, par dzīves kvalitāti.

Cik daudz šo dzīves kvalitāti ietekmē publiskā sektora un cik daudz privātā sektora līmenis?

Ja mēs skatāmies pēc analoģijas ar Latgales attīstības plānu. Ar lielu blīkšķi tas tika pieņemts un lepni tika stāstīts, ka tagad Latgale plauks un zels. Bet plāns tika izstrādāts Rīgā un tur tas arī palicis uz papīra. Nekāds liels “sprādziens” tā arī Latgalē nenotika. Ja izstrādātu vēl kādu plānu speciāli Sēlijai vai kādu atsevišķu citu pašvaldību attīstībai, bet tas netiktu sasaistīts arī ar finansējuma piesaisti, tad lielas jēgas no tā nebūtu. Protams, var domāt par papildu stimulējošiem instrumentiem. Līdzīgi kā Latgales speciālā ekonomiskā zona. Tādas arī citās vietās Latvijā darbojas ļoti veiksmīgi, speciālā ekonomiskā zona var būt stimuls ienākt jauniem uzņēmumiem.

Uzņēmumi, vērtē darbaspēka pieejamību. Esmu runājis ar Ilūkstes novada domes vadītāju Stefanu Rāznu par iespējām Ilūkstē ienākt jauniem uzņēmumiem, un viņš minēja, ka tieši darbaspēka pieejamība tiek atzīmēta viena no būtiskākajām problēmām. Iespējas, ko darīt tieši pašvaldībām, manā redzējumā ir visai ierobežotas.

Tad pašvaldībām tagad drīzāk vajadzētu strādāt, lai veicinātu iedzīvotāju, darba spēka atgriešanos, piemēram, reemigrāciju?

Es esmu viens no tiem, kuru personīgi ir skāris emigrācijas stāsts, jo mans brālis ir prom. Viņš aizbrauca pirms vairāk nekā 10 gadiem, viņš dzīvo Skotijā. Es esmu ar viņu vairākkārt esmu runājis, kam ir jānotiek, kam ir jāmainās, lai viņš atgrieztos atpakaļ Latvijā, dzīvotu Sēlijā. Šobrīd viņš uzskata, ka joprojām tieši vidējā atalgojuma likme, ir Latvijā ir būtiski zemāka nekā Skotijā. Ja reģionos ienāktu jaudīgi uzņēmumi, kā tas noticis, piemēram, manis minētajā piemērā, Līvānos, tad varētu maksāt arī šeit lielākas algas. Par šiem uzņēmumiem ir ļoti liela konkurence un visi tādus vēlas, ne tikai Sēlijā, bet arī citur. Liepājā, Ventspilī ļoti asi konkurē par šiem uzņēmumiem.

Man personīgi arī nedaudz skumdina, ka Ilūkstes reģionā tik daudzi cilvēki pārtiek no nodokļu maksātāju algas jebšu privātais sektors ir mazattīstītas. Cilvēki galvenokārt saņem šos ienākumus no valsts budžeta. Ir izveidojies “apburtais loks”: uzņēmumi nenāk tāpēc, ka nav darbaspēka, un darbaspēka nav tāpēc, ka uzņēmumi nenāk. Ir arī dažādi citi, citur Eiropā aprobēti mehānismi, piemēram, Skandināvijā, ir valsts subsidētas mājvietas. Iespējams, var domāt par šādiem reģionālajiem atbalsta instrumentiem, bet tur jābūt spēcīgai politiskai gribai.

Nākamgad būs pašvaldību vēlēšanas. Kā veicināt pilsonisko atbildību vietējā līmenī, lai būtu ne tikai tie, kas aiziet vēlēt, bet arī tādi, kas vēlas iesaistīties pārvaldībā?

Tramplīns, kā iesaistīties šajos procesos, varētu būt darbība nevalstiskajās organizācijās. Cilvēki, kuri jūt aicinājumu sniegt ieguldījumu savai pašvaldībai, savam reģionam, varēt aktīvāk iesaistīties nevalstiskajās organizācijās. Manuprāt, šobrīd pietrūkst spēcīgas Sēlijas nevalstiskās organizācijas, kas virzītu Sēlijas ideju arī tālāk. Politiskajā līmenī mēs redzējām, ka Sēlijas novada ideja cieta fiasko, politiski nospēlēja ļoti nepareizi un zaudēja. Bet veidot tieši nevalstisko organizāciju, kas popularizētu, aicinātu iedzīvotājus būtu pareizais virziens. Runājam par Sēliju, bet tas var būt jebkas, par ko jūtam, ka deg sirds. Līdzīgi tā tam, kad kopā ar citiem absolventiem braucām arī uz Ilūkstes skolu.

Ilūkstes 1. vidusskolas absolventiem pirms pāris gadiem radās ideja apvienoties, kaut kā palīdzēt skolai. Kā šī ideja radās un kas ir tas domubiedru loks, kas nāca klajā ar šādu ideju?

Tā radās pirms dažiem gadiem, tas notika iedvesmojoties no piemēriem citur pasaulē, Latvijā. Dažiem absolventiem sanākot kopā, nospriedām, ka arī mums ir par ko pastāstīt, ar ko padalīties. Sākām braukt uz skolu un tikties ar skolniekiem, skolotājiem. Sapratām, ka starp Ilūkstes skolas absolventiem, taču ir arī sabiedrībā pazīstami cilvēki. Sākām aicināt arī viņus uz skolu, laipni piekrita atbraukt arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, šefpavārs un restorāna “Ferma” īpašnieks Māris Astičs. Pateicoties absolventiem, tika uzdāvināti daži datori portatīvie skolotājiem, lai varētu labāk organizēt mācību procesu.

Tad, tuvojoties skolas jubilejai, sākām domāt, ka varbūt skolai varētu uzdāvināt kaut ko lielāku, paliekošāku, tieši no absolventiem. Tikāmies gan ar skolas vadību, gan ar Ilūkstes novada domes vadību. Radās priekšlikums, ka tas varētu atjaunot sporta laukumu, lai tur varētu bērni vingrot, skriet 60 un 100 metru distances, kā arī kā futbola laukums. Tā nu sākām akciju, lai savāktu līdzekļus. Esmu gandarīts, ka izdevās savākt vairāk nekā 13 000 eiro, ko mēs arī uzdāvinājām skolai ieskaitot Ilūkstes novada domes kontā.

Pēc nesen sociālajā tīklā rakstītā jautājuma, saprotu, ka absolventi nav informēti, kā šis ziedojums iztērēts?

Jā, neesam saņēmuši atgriezenisko saiti par to, kā šis finansējums ir izlietots. Citi absolventi dažkārt arī pajautā mums, šīs idejas autoriem, kā finansējums ir izlietots. Ļoti ceram, ka Ilūkstes novada dome sniegs šo informāciju, lai mazinātu bažas, neziņu, kā savāktā nauda izmantota atbilstošiem mērķiem.

Arī “Sēlija šodien” vērsās Ilūkstes novada domē ar jautājumu, kā izlietots vai kā plānots izlietot absolventus ziedojumu, bet atbildi vēl neesam gaidījuši.

Raidījums veidots ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstu.

Dinija Jemeļjanova, raidījuma “Sēlija šodien” producente

Dalies ar ziņu:

Novērtējiet ziņu:

Atgriezties atpakaļ

Pievienot komentāru

Lasiet vēl

Vasali, Pi myusu Latgolā!

Vasali, Pi myusu Latgolā! 4

Globālā sasilšana notiek visos platuma grādos

Vasali, Pi myusu Latgolā!

Vasali, Pi myusu Latgolā! 4

Globālā sasilšana notiek visos platuma grādos

Nedēļas skaitlis

Vasaras nodarbinātības programmā šovasar Daugavpilī piedalīsies vairāk nekā 1450 jaunieši.

Apspriest

Aptauja

Jaunākie komentāri:

Uzlādējies rītdienai – Latgales jauda

WhatsApp:+1(413)273-6075) Buy 1kg 6CL-ADB A, 5CLADBA, bmkoil, pmk ethylgly cidate, Etonitazepipne, Mcat (Mephedrone, 4mmc ) mdma, apvp, mdpv, ketamine, jwh series, bk mdma, mephedrone, 3mmc, 4cmc, methylone, pentylone

WhatsApp:+1(413)273-6075) Buy 99.9% GBL\GHB Gamma Butyrolactone Chemical for sale in Australia

Dust ID:(chemicaltrade_link1) Buy Research Chemicals Ephedrine hcl JWH-018 2fdck Apvp 3cmc Alprazolam Bromazolam Clonazolam Powder Protonitazene 2CB Mdphp Freebase Buy 5cladba 5cl online

WeChat ID:(chemicaltradelink) Buy 1kg 5cl-adba, ADBB, APVP, Eutylone crystal, Jwh-018 / Jwh210, 2fdck, Isotonitazene, Fluetizolam, Bromazolam, Protonitazene, Metonitazene

Signal:+1(530)505-4406) Buy 5 Meo DMT, 4-Aco DMT, Cocaine, heroin, 2ci, 2cb, 2cp, 2ce, ephedrine powder, etizolam powder,

Signal:+1(530)505-4406) Buy crystals, Buy GBL, Cocaine, GHB, Eutylone, MDMA, Ketamine, APVP, ADBB, 5cl-adba, DMT, Meth, Research chemicals

5cl-adba precursor (semi finished)

5cl-adba raw materials

ADBB precursor (semi finished)

ADBB raw materials

APVP powder

Eutylone crystal

ADBB raw materials

Jwh-018 / Jwh210

2fdck New (small and big crystal)

Isotonitazene cas 14188-81-9

Fluetizolam CAS: 40054-88-4

Bromazolam CAS: 71368-80-4

Protonitazene (hydrochloride) CAS: 119276-01-6

Flubrotizolam CAS: 57801-95-3

Metonitazene CAS: 14680-51-4

We specialize in exporting high quality Research chemicals, medical intermediate, Pharmaceutical chemicals and so on. Products are exported to USA, Canada, France, Korea, Japan, Russia, Southeast Asia and other countries.

Contact info below

Signal:+1(530)505-4406)

WhatsApp:+1(413)273-6075)

Dust ID:(chemicaltrade_link1)

WeChat ID:(chemicaltradelink)

Telegram ID:(Chemicaltradelink)

Proton Email:([email protected])
Sīkāk...

Uzlādējies rītdienai – Latgales jauda

Šmakovkas muzejs desmit gados uzņēmis ap 150 000 apmeklētājus

Interesanti..latgales vodka rullee Sīkāk...

Daugavpils ziņas