Ēterā raidījumu cikls “Sarunas par Latgali…, un ne tikai”

Kāds ir Administratīvi teritoriālās reformas mērķis?

Pirmkārt izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. Atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām, visu veidu nepieciešamā infrastruktūra tiek pakārtota perspektīvo saimnieciskās darbības virzienu attīstīšanai teritorijā. Tā varam lasīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā.

Tajā pašā laikā atklāts paliek jautājums vai kopienas, kas koncentrējušās noteiktās pašvaldībās, varēs turpināt stiprināt savu kultūrvēsturisko identitāti?

“Karšu izdevniecības Jāņa sēta” galvenais redaktors Jānis Turlajs uzskata, ka “Pasaulē administratīvais iedalījums pārsvarā izriet no ekonomiskajiem apsvērumiem un saglabāt kultūrvēsturiskās nianses administratīvajā iedalījumā ir gandrīz neiespējami.”

Tajā pašā laikā režisors Viesturs Kairišs pauž viedokli, ka Administratīvi teritoriālā reforma izsmej Latgales kultūrtelpas jēdzienu, Varakļānu novadu pievienojot Vidzemei un Krustpils novadu Zemgalei. Portālā Delfi.lv viņš jautā,   kāpēc tik vajadzīga un nepieciešama reforma jāveic, tik fundamentāli nerēķinoties ar Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu? Tāpēc, ka neatbilst ministriju izstrādātajiem kritērijiem? Jā, neatbilst, jo reālā dzīve ir daudz komplicētāka un sarežģītāka par pareizo skaitļu tabulu. Nedrīkst tā rotaļāties ar kultūrvēsturiskiem jēdzieniem, neizbēgami tos pārvēršot nācijas traumās.

Administratīvi teritoriālās reformas mērķa kontekstā tātad saduras divi viedokļi, viens, kas norāda uz to, ka administratīvi teritoriālā reforma nedrīkst ignorēt vēsturisko un kultūrvēsturisko aspektu. Un otrs, ka ir nepieciešams pielāgoties un veidot spēcīgas pašvaldības, kas spēj nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām un kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija   “jaunajos novados būs vairāk finanšu līdzekļu, līdz ar to lokālās identitātes stiprināšanas iespējas tikai pieaugs. Pašvaldībām pat likumā ir noteikts pienākums sekmēt vietējo kultūras vērtību saglabāšanu.”

Par to, vai tomēr nevajadzēja vispirms tikt skaidrībā ar kultūrvēsturiskajām teritorijām un tās integrēt topošajā likumā, nevis otrādi, no sākuma veikt administratīvo reformu, un pēc tam veidot jaunu Kultūrvēsturisko teritoriju likumu, jautājām vēsturniekam Kasparam Strodam Rēzeknē.

Vai Administratīvi teritoriālā reforma stiprina vai vājina iedzīvotāju kultūrvēsturisko identitāti? Šo jautājumu uzdevām pazīstamajam juristam Agrim Bitānam.

 

Vai nav jāatgriežas pie Latvijas izveides sākumiem un principiem? Jānoskaidro, vai tiešām Satversmes 3.pants ir deklaratīva norma bez nekāda juridiskā svara? Vai kultūrvēsturiskajiem novadiem ir vai nav nozīme Latvijas valsts pastāvēšanā, un it sevišķi attiecībā uz reģionālo reformu? Mēs devāmies uz Ilūksti un tur sastapām vietējo novadpētnieku Julijanu Lansbergu, savukārt Dvietē uzklausīju Biedrības “Sēļu klubs” priekšsēdētājas vietnieci un Sukatnieka mājas „Apsītes” vadītāju Vandu Gronsku.

Administratīvi teritoriālā reforma uzjundījusi karstas diskusijas par Varakļānu novada tālāko piederību. Uzklausījām uzņēmēju un tūrisma jomas ekspertu Aivaru Mackēviču, kurš ir viens no pirmajiem Atmodas laika latgaliešu sabiedriskajiem darbiniekiem, kas ar domubiedriem tālajā 1990. gadā dibināja Latgales studentu centru.

Pēc Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvas iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai plānots, ka piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai – regulēs atsevišķs likums. Tajā būs noteikts vietējo kopienu primārais atbildīgums par savas identitātes saglabāšanu, kā arī valsts un pašvaldību pienākumi šo identitāšu uzturēšanā.

Raidījumu ciklu finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Raidījumu arhīvs pieejams portālos www.rezekneszinas.lv un www.daugavpilszinas.lv sadaļās „Radio raidījumi”.

“Divu krastu radio” raida 90,1 FM frekvencē (Daugavpils) un 96,9 FM frekvencē (Jēkabpils), radio "Ef-Ei" 91,4 FM (Rēzekne).