Radio raidījumi
Vēja enerģija no Amerikas līdz Latgalei
27.01.2026Patlaban vēja enerģija ir viena no karstākajām diskusiju tēmām enerģētikā visā pasaulē — no ASV prezidenta Donalda Trampa runām Pasaules ekonomikas forumā Davosā līdz diskusijām mazās Latgales kopienās, piemēram, Preiļu novadā.
ASV prezidents Donalds Tramps kritizē vēja enerģiju, piemēram, apgalvojot, ka Ķīnā tai nav nozīmes, taču fakti rāda pretējo — Ķīna ir viena no pasaules lielākajām vēja enerģijas ražotājām. Tas liek daudziem ekspertiem un žurnālistiem skaidrot, kas vēja enerģija īsti ir un vai tā tiešām ir efektīva.
Latvijā vēja enerģija — gan atbalsts, gan pretestība
Latvijā vēja enerģija ir īpaši aktuāla, jo valsts cenšas kļūt enerģētiski neatkarīgāka un palielināt atjaunojamo enerģiju īpatsvaru. Daudzi iedzīvotāji atbalsta šos plānus — aptaujas liecina, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir gatavi atbalstīt vēja enerģijas attīstību, jo tas var samazināt elektrības cenu un radīt jaunas darba vietas.
Tajā pašā laikā vēja parku projekti traucē daudziem vietējiem iedzīvotājiem.
Preiļu novadā — vietējā sabiedrība pauž bažas
Preiļu novadā Riebiņu pagastā projektētie vēja parki ir kļuvuši par strīdīgu jautājumu. Vietējie iedzīvotāji savākuši vairāk nekā 1200 parakstu, paužot iebildumus pret vēja ģeneratoru būvniecību purvā un tuvu dzīvojamām teritorijām, baidoties no ainavas izmaiņām, trokšņa un veselības ietekmes.
Kritiķi arī norāda uz augstumu — līdz 285 m, kas ir lielāks nekā daudzi citi vietējie būvobjekti (piem., Daugavpils televīzijas tornis ir 204 m), un uzskata, ka esošie noteikumi par attālumu līdz dzīvojamām ēkām vairs nav pietiekami droši, ņemot vērā jauno turbīnu izmērus.
Plašāks konteksts — Latvijā un pasaulē
Tas, kas notiek Latgalē, nav unikāli. Arī citviet Latvijā, piemēram, Vidzemē un Kurzemē, Zemgalē, vēja parku projekti sastop vietējo iebildumus un tiek rūpīgi vērtēti par ietekmi uz vidi, ainavu un sabiedrību.
Saskaņā ar Norstat Latvija veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju (29%) atbalsta vēja parku attīstību, turklāt katrs desmitais aptaujātais pauž pārliecinošu atbalstu šim enerģētikas virzienam. Izteiktāks atbalsts ir jauniešu un iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū.
Atbalsts vēja parku attīstībai dažādos reģionos nedaudz atšķiras. Visaugstākais atbalsta līmenis konstatēts Rīgā un Pierīgā – 39%, kā arī Latgalē – 33%. Vidzemē vēja parku attīstību atbalsta 29% aptaujāto, Kurzemē – 25%, bet Zemgalē – 22%. Kopumā 28% iedzīvotāju būtu gatavi atbalstīt vēja parku būvniecību savā pašvaldībā.
Tajā pašā laikā pasaulē vēja enerģija turpina attīstīties — tiek būvēti lieli vēja parki, kas nodrošinās simtiem tūkstošu mājsaimniecību ar elektrību, un jaunākie projekti jūrā sola vēl lielāku enerģijas ražošanu tuvāk Eiropas mērķiem par klimatu.
Kāpēc diskusijas ir tik spraigas?
Diskusijas raisās, jo vēja enerģija vienlaikus piedāvā vairākus ieguvumus un rada jautājumus:
• Ieguvumi: tā ir videi draudzīga un atjaunojama enerģija, kas var samazināt izmaksas un atkarību no fosilajiem kurināmajiem.
• Bažas: vietējie iedzīvotāji satraucas par ainavas izmaiņām, trokšņa ietekmi, putnu migrāciju un dzīves kvalitāti — īpaši, ja turbīnas ir tuvu dzīvesvietām.
Tēma par vēja enerģiju ir kļuvusi par nozīmīgu diskusiju punktu gan globāli, gan Latvijā — no Trampa izteikumiem starptautiskā līmenī līdz vietējām diskusijām Preiļu novadā par vēja parku projektiem. Šie procesi atklāj, ka valsts enerģētikas politika un sabiedrības intereses reizēm var saskarties, un nākotnē būs svarīgi rast risinājumus, kas ņem vērā gan enerģijas ražošanu, gan iedzīvotāju bažas.
Visa gada garumā Divu krastu radio skanēs jauns raidījums “Klimata jautājums”. Šeit runāsim par to, kas notiek ar mūsu klimatu šodien — par jaunākajām aktualitātēm, lēmumiem un notikumiem, kas ietekmē gan vidi, gan mūsu ikdienu. Raidījumā dzirdēsiet arī ekspertu viedokļus, skaidrojumus un atbildes uz sarežģītiem jautājumiem vienkāršā un saprotamā valodā. “Klimata jautājums” — lai labāk izprastu pārmaiņas un to, kā tās skar mūs visus.
Projektu “Klimata jautājums” finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments.
Raidījumu cikls “Klimata jautājums” “Divu krastu radio” ēterā dzirdams otrdienās plkst. 15.30 ar atkārtojumiem:
trešdienās plkst. 18.30
ceturtdienās plkst. 12.30
sestdienās plkst. 16.30
Raidījumu iespējams klausīties ŠEIT.

Atgriezties atpakaļ
Projektu “Klimata jautājums” finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments.
Raidījumu cikls “Klimata jautājums” “Divu krastu radio” ēterā dzirdams otrdienās plkst. 15.30 ar atkārtojumiem:
trešdienās plkst. 18.30
ceturtdienās plkst. 12.30
sestdienās plkst. 16.30
Raidījumu iespējams klausīties ŠEIT.

Pievienot komentāru
Lasiet vēl
Aptauja
Jaunākie komentāri:
Daugavpils breikeri izcīna uzvaras starptautiskajā turnīrā Skill Deal
Malaci. Sīkāk...
Daugavpils gatavojas Ziemassvētkiem
Lieliska ideja..vel tikai vajadzetu pie eglites ierasties pasai sniega karalienei mirdzosaa zirga pajuugaa.ar kaju un gerdu un kuriem rokaa pukupods ar sartam rozem kuras atkal uzxiedejusas ziemas.viduu simbolizejot milestibu kura stipraka par navi.abi varoni iedegtu egli..bet sniega karaliene izvizinatu bernus..tad uzradtos baltais lacks kurs visus pacienatu ar stiklenu konfektem un skanot muuzikai un uzaicinot uz deju pasu sniega karalieni aicinatu visus pievienoties.kaa pasakai ar labam beigam...lai par daugavpili spizas zvaigznes mirdz..un sniega karalienei izkususi ledussirds kad blakam pukst tik silta cilveku sirds Sīkāk...
Igaunijā rosina palielināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem
Interesanti kas 65 gadu vecu vecinu nemns darbaa..un vai fiziski tas cilveks vispar spej stradat un izturet slodzi ar veselibas problemam...un ko darit ja darbaa nenems un pensijas nav.ta klaja nirgasanas par cikveku un cikvektiesibu oarrkapuns..tad kautajums laoec vispar jamaksaa nodokli ka daudzi pensijas nesagaidia jo cilveka videjais muuza ilgums ir 70 gadi Sīkāk...




