Apstiprina pedagogu atalgojuma grafiku; LIZDA streiku neatcels

Plānots, ka no 2024. gada 1. janvāra pedagogu zemākā vienas stundas likme būs 9,54 eiro, bet no 2025. gada 1. janvāra – 10,35 eiro.

Pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākā darba samaksas likme no šī gada 1. septembra plānota 7,75 eiro, bet no 2024. gada 1. janvāra – 9,04 eiro, savukārt no 2025. gada 1. janvāra – 10,35 eiro.

Grafiks zemākās mēneša darba samaksas likmes palielināšanai akadēmiskajam personālam veidots, ievērojot proporcionāli tādu pašu samaksas pieaugumu pirmajos divos periodos kā tas noteikts pārējiem pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus. Ar šī gada 1. septembri profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem – 1587 eiro, docentiem – 1270 eiro, lektoriem – 1017 eiro, asistentiem – 810 eiro, savukārt pārējiem amatiem tiks saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.

No 2024. gada 1. janvāra profesoriem zemākā mēneša darba alga plānota 2220 eiro apmērā, asociētiem profesoriem – 1777 eiro, docentiem – 1423 eiro, lektoriem – 1139 eiro, asistentiem – 910 eiro. Šīs algu izmaiņas būtu virzāmas kā atsevišķi grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos.

Tāpat, lai vienotos par minimālajām prasībām slodzes sabalansēšanai, sadarbībā ar sociālajiem partneriem iecerēts izstrādāt vadlīnijas darba slodzes līdzsvarošanai visām pedagogu grupām, tai skaitā atbalsta personālam.

Līdz 31. oktobrim ministrija plāno veikt visu pedagoģisko amatu, izņemot akadēmisko personālu, izvērtēšanu, tai skaitā arī administrācijas amatu un algas likmes gradācijas noteikšanai.

Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu, no septembra līdz decembrim, izņemot akadēmiskajam personālam, nepieciešami 9 039 833 eiro, bet 2024. gadā – 83 461 535 eiro, savukārt no 2025. gada – 138 455 012 eiro ik gadu.

Akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai papildus nepieciešamais finansējums šogad ir 2 821 222 eiro, bet 2024. gadā – 16 870 574 eiro, savukārt no 2025. gada – 18 415 333 eiro ik gadu.

LIZDA aicina neatbalstīt

Ja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un MK vienošanās netiks izpildītas līdz trešdienai, 19. aprīlim, trīs dienu pedagogu streiks netiks atcelts, otrdien MK sēdē pauda LIZDA vadītāja Inga Vanaga, atkārtoti aicinot deputātus neatbalstīt IZM piedāvāto pedagogu algu pieauguma grafiku.

Viņa norādīja, ka publiski pieejamie IZM aprēķini joprojām esot neprecīzi.

LIZDA vadītāja Vanaga norādīja, ka nav iespējams pārliecināties par visu prasību izpildi, jo šobrīd nav iekļauts algu pieaugums skolu administrācijai, logopēdiem, sociālajiem pedagogiem un citām grupām.

Uz to izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") atbildēja, ka fokuss šobrīd ir uz pedagogu minimālās algas pieaugumu.

Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc sēdes norādīja, ka pedagogu atalgojuma pieauguma grafika apstiprināšana ir "ļoti būtisks solis", kas ir bijis viens no valdības solījumiem.

"Izprotu, ka netrūkst mūsu valstī skolotāju, kuri kopumā nav apmierināti. Alga ir viena lieta, bet ir arī citas lietas. Es atzīstu, ka mūsu izglītības sistēma šobrīd nav tik laba sakārtota, kā tai vajadzētu būt. Mums tagad ir algu pieauguma grafiks, turpināsim ar skolu tīkla sakārtošanu un jaunu mācību materiālu jautājumiem," atzīmēja Kariņš.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre norādīja, ka šis valdības lēmums ir "ļoti būtisks atspēriena dēlītis, lai mēs virzītos uz priekšu ar skolotāju algu pieaugumu".

lsm.lv