Politika
Jauna sistēma minimālo ienākumu slieksnim
08.03.2023Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā Latvijā notiks pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Plānots, ka jaunie minimālo ienākumu sliekšņi būs lielāki nekā iepriekš un stāsies spēkā no 2023. gada 1. jūlija. Sākot ar 2024. gadu, tos plānots pārskatīt katra gada janvārī.
Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi 2023. gada budžetu pavadošajos likumos paredz, ka no 2023. gada 1. jūlija minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no ienākumu mediānas. Tas nozīmē – palielināsies gan minimālās pensijas, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti.
Pašlaik vismazākais ienākums ir 109 eiro, no jūlija tas pieaugs līdz 125 eiro.
Labklājības ministrijā iepriekš aplēsts, ka minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšana pozitīvi ietekmēs 100 000 iedzīvotāju. Minimālo ienākumu sliekšņu apmēri, kas noteikti procentuālā apmērā no ienākumu mediānas, ir atšķirīgi dažādām sociālām grupām, tiem tiek piemēroti dažādi koeficienti, kā arī tā apmērs mainās atkarībā no tā, kāda ir cilvēkam noteiktā invaliditātes grupa, kā arī no tā, vai cilvēks ar invaliditāti ir vai nav nodarbināts.
Visu minimālo ienākumu sliekšņu palielināšanai, t.sk. līdzfinansējumam pašvaldībām 30% apmērā ir rasts papildu finansējums valsts budžetā – šogad 10,4 miljoni eiro, bet 2024. gadā tam būs nepieciešams jau vismaz divreiz lielāks apmērs.
Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) kritizēja valdības plānus kā nepietiekamus, norādot, ka saskaņā ar tiesībsarga atzinumu pārtikai vien mēnesī būtu nepieciešami vismaz 180 eiro. Opozīcija rosināja pabalstu aprēķinu bāzi palielināt.
Opozīcijas priekšlikumu bloks bija sagatavots saistībā ar plānu no šī gada jūlija paaugstināt minimālā ienākuma slieksni un minimālo pensiju personai ar invaliditāti kopš bērnības. Valdībā apstiprinātie plāni paredz, ka tie pieaugs attiecīgi no 109 līdz 125 eiro un no 136 līdz 157 eiro mēnesī, kas turpmāk atbilstu 20% un 25% no Latvijas mājsaimniecības locekļa vidējā ienākumu līmeņa mediānas (vidējiem ienākumiem, neņemot vērā augstāko ienākumu grupu un zemāko ienākumu grupu).
Šos aprēķinus opozīcijā esošā ZZS frakcija aicināja divkārt dāsnākus, nosakot 45% mediānu minimālajai vecuma pensijai un 50% – pensijai par invaliditāti kopš bērnības, kuras tad sasniegtu aptuveni 300 eiro mēnesī, taču Saeima šo priekšlikumu noraidīja.
Labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") savukārt debatēs uzsvēra, ka tagad ir noteikti konkrēti procenti no vidējā ienākuma apmēra, lai aprēķinātu pensijas un sociālo atbalstu. Viņa uzsvēra, ka pensiju un sociālā atbalsta apjomu turpmāk plāno pārskatīt katru gadu, un, mainoties vidējiem ienākumiem Latvijā, "ja visi pelnīsim vairāk, augs mūsu ienākumi, augs arī šie procenti". Savukārt krīzes gadījumā, ja ienākumi saruks, šīs pensiju un atbalstu summas nesamazināšot, solīja Siliņa.
Opozīcija arī kritizēja likumā paredzēto normu, ka sociālo atbalstu un pensijas aprēķinās pēc 2020. gada datiem, nevis jaunākiem, jo divu gadu laikā ienākumi un arī mājsaimniecību izdevumi pieauguši, taču arī opozīcijas priekšlikums aprēķināt pensiju un pabalstu summas pēc 2021. gada datiem tika noraidīts.
Tika piedāvāts paaugstināt maksājumus arī trūcīgām personām un vairākus pabalstus. ZZS frakcija pēc Latvijas Pensionāru federācijas lūguma bija iesniegusi arī priekšlikumu par vienreizēja 200 eiro atbalsta maksājumu senioriem. Arī tas neguva atbalstu.
Pirms šos priekšlikumus balsojumā noraidīja, deputāts Jānis Vucāns no ZZS kritiski vērtēja, ka iztrūkst pamatojuma Labklājības ministrijas piedāvātajiem aprēķiniem. Tie liecinot par inflācijas negatīvās ietekmes ignorēšanu.
"Te būtu vajadzīga analīze, cik lielā mērā ir sadārdzinājums dzīves uzturēšanai tiem, kuriem šobrīd nav regulāru ienākumu un kuri saņem minimālo pensiju, kas aprēķināta pēc vienas vai pēc otras shēmas. Kā saprotu, dzīves līmenim ceļoties, šos aprēķinus paredzēts mainīt un tad atkal būtu vajadzīga ļoti detalizēta analīze," pauda Vucāns.
Kā jau tas iegājies debatēs par budžetu, koalīcijas pārstāvji tribīnē kāpa reti. Šoreiz to var skaidrot arī ar koalīcijas vienošanos nesniegt priekšlikumus par papildu tēriņiem budžetā.
Savukārt opozīcijas plašo piedāvājumu klāstu lakoniski novērtēja deputāts Edgars Putra no "Apvienotā saraksta": "Opozīcija vienmēr strādā uz to, lai, teiksim, izdevumu sadaļa būtu lielāka. Veidojas disbalanss, ir diezgan liela ietekme, tāpēc arī komisijā tas nav atbalstīts."
Savukārt, norādot, ka budžeta jautājumos noraidīti visi opozīcijas priekšlikumi, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Andris Bērziņš aicināja: "Nu kaut ko vismaz atbalstiet, nu neesiet taču skopi!"
lsm.lv
Pievienot komentāru
Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Jūnijā PAS “Daugavpils siltumtīkli” siltumapgādes tarifs sastādīs 85,33(EUR/MWh, bez PVN).
Apspriest
Aptauja
Cik bieži Jūs lietojat sociālos tīklus?
Jaunākie komentāri:
Vienības nama Tradīciju mājā svinēs Rudenājus
Interesants un jauks pasakums..
Rudenaaji...citur tos sauc par mikeliem.ja lauku darbi jau tuvojas izskanai..labiba.tupeni novakti..vel kaposti bietes uz lauka..vel silti veji pus gluzi kaa julihja viduu.cilveki staiga vasaras apgerbas.kaut gan mikelitis nak ar salnam...vis vel prieksaa.jasteidz kirbjus novakt.rudenaaji ieseti lauki zali...saule spoza..un ko cilvek tu gribi..lai vasara butu muziga...ari tu reiz no vinas nogurtu..visiem jatpusas un jaapabust ari tumsaa..bet ari ta hav muziga..saules celss to aizraidis... Sīkāk...
Rudenaaji...citur tos sauc par mikeliem.ja lauku darbi jau tuvojas izskanai..labiba.tupeni novakti..vel kaposti bietes uz lauka..vel silti veji pus gluzi kaa julihja viduu.cilveki staiga vasaras apgerbas.kaut gan mikelitis nak ar salnam...vis vel prieksaa.jasteidz kirbjus novakt.rudenaaji ieseti lauki zali...saule spoza..un ko cilvek tu gribi..lai vasara butu muziga...ari tu reiz no vinas nogurtu..visiem jatpusas un jaapabust ari tumsaa..bet ari ta hav muziga..saules celss to aizraidis... Sīkāk...
Notiks Starptautiskā īsfilmu festivāla Manhattan short kino seansi
Un tomer mans liekaakais sapnis ur aizbraujt uz latgali dzervenees..vai jus varat man nosaukt kadu labu dzervenu purvu.
Sīkāk...
Sīkāk...
Notiks Starptautiskā īsfilmu festivāla Manhattan short kino seansi
Paslaik man ir daudz darba un nevaru piedalities nekados pasakumos...stadu zemenes lasu dzervenes un braucu uz tirgu..vel aboli jalasa...tikai ziemaa leduspuke sedes loga ruutii..un petis so trako launo noguruso pasauli..ka briesmigu iisfilmu man taa atgadina notikumi pasaulee..bet ceru ka tas hebus gadiem gars serials kaa hamelionu rotalas..bet tikai iisfilma kaa briesmigs sapnis..kurs paliks vesturee...bet varbut vestures vairs hebus jo hebus skatitaju...un tomer gribas cetret un skatities skaistas filmas..par cilveku likteniem sajutam pardzivojumiem cauri laikmetiem brienot..lotgolisi ejiet uz kino seansiem ja jums ir laiks Sīkāk...