Politika
Saeimā iesniedz 2023. gada valsts budžetu
09.02.2023Saskaņā ar tradīciju finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") Saeimā nogādāja portfeli ar šī gada valsts budžeta projektu.
Veselības budžets
Ministru pie Saeimas sagaidīja vairāki piketētāji, aicinot atvēlēt lielāku budžeta daļu onkoloģijas pacientu ārstēšanai. Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" pārstāvji arī bija devušies uz Saeimu, lai atbildīgajām komisijām un deputātiem simboliski iesniegtu savu – onkoloģijas budžeta portfeli. Šādi "Onkoalianse" norādīja uz pretrunu: formāli onkoloģija šogad pasludināta par vienu no veselības jomas prioritātēm, taču valsts budžeta projektā šai jomai paredzēti nepietiekami līdzekļi.
„Onkoalianse” bija sagatavojusi nelielus simboliskus budžeta portfelīšus - mapes ar uzrakstiem „Onkoloģijas budžets”, ko pie Saeimas pasniedza deputātiem, kuri devās uz Saeimas sēdi. Oragnizācijas pārstāve Irina Jaunuma sarunājās ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Ingu Bērziņu („Jaunā Vienotība”). Bērziņa norādīja, ka no veselībai papildus atvēlētajiem 85 miljoniem konkrēti 30 miljoni ir tieši onkoloģijai. Tomēr
„Onkoalianses” prasība ir trīsreiz lielāka, nekā papildus atvēlēts budžetā - 99 miljoni eiro, kas arī ierakstīts Nacionālajā onkoloģijas plānā.
Organizācijā uzskata, ka nepietiekamā finansējuma dēļ vēža pacientu stāvoklis pasliktināsies: joprojām būs grūtības tikt uz izmeklējumiem, būs novēlotas diagnozes, līdz ar to – sliktākas izredzes atgūt veselību pat par spīti ārstēšanai.
„Onkoalianses” valdes loceklis Edgars Āboliņš atgādināja, ka Latvija jau ir negatīvā līdere vēža statistikā Eiropā: „Latvija ir pēdējā vietā Eiropā dzīvildzes ziņā, Latvija ir pirmajā vietā mirstības ziņā. Ir par ko aizdomāties. Visa pamatā tomēr ir cilvēks. Lai būtu cilvēks, ir vajadzīga veselība, un onkoloģija ir liela daļa no veselības.” Āboliņš arī aicināja meklēt risinājumus, kas nodrošinātu Nacionālā onkoloģijas plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus (99 miljonus eiro) atbilstoši valdības lemtajam pilnā apmērā.
Pirms budžeta nogādāšanas Saeimā Ašeradens intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm. Viņaprāt, attiecībā uz veselības aprūpi arī jāsakārto sistēma.
Veselības ministre Līga Meņģelsone (deleģēta no "Apvienotā saraksta") norādīja, ka šogad plānotais veselības aprūpes budžets ir 1,6 miljardu eiro apmērā, no kuriem 85,6 miljoni eiro būs papildu finansējums. Ministre atzina, ka tas nesedz visas nozares vajadzības.
Sola iztikt bez "deputātu kvotām"
Iepriekšējos gadus nereti sašutumu raisīja "deputātu kvotas" jeb budžeta projektos atvēlētie līdzekļi, ko deputāti var sadalīt pēc saviem ieskatiem.
Šoreiz finanšu ministrs nesaskata vajadzību pēc šādām kvotām un norādīja, ka Ministru kabineta sagatavotajā budžeta projektā tādas nav paredzētas.
Vienlaikus viņš atzina, ka deputāti var lemt par izmaiņām budžetā, taču šādos gadījumos jāpārceļ finansējums no kādas citas pozīcijas. "Parasti tas avots ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Tā arī ir viena pieeja, bet es aicinātu gudrāk skatīties uz to," sacīja Ašeradens.
Arī "Apvienoto sarakstu" pārstāvošā Saeimas deputāte Aiva Vīksna pastāstīja, ka frakcijas sēdē bijusi vienošanās, ka "deputātu kvotu" nebūs.
Tikmēr Saeimas deputāts un frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Kaspars Briškens intervijā Latvijas Radio pauda – nav pieņemams, ka budžeta kontekstā koalīcija ir uzlikusi aizliegumu izmaiņām nodokļos. Viņš piebilst, ka pat gribēdami deputāti nespēj tikt klāt ministriju budžetiem strukturētā veidā, lai tos varētu izanalizēt un saprast, kuri tēriņi ir lietderīgi un kuri ne.
2023. gada valsts budžeta un 13 to pavadošos likumprojektu izskatīšanai Saeimas komisijās plānots nodot pirmdien, 13. februārī. Konceptuāli par projektu plānots lemt 17. februārī, savukārt otrajā – galīgajā – lasījumā budžetu paredzēts skatīt 8. martā, informēja Saeimas Preses dienests.
2023. gadā konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 12,7 miljardu eiro, bet izdevumi – 14,7 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad plānots 1,77 miljardu eiro, jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
lsm.lv
Pievienot komentāru
Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Jūnijā PAS “Daugavpils siltumtīkli” siltumapgādes tarifs sastādīs 85,33(EUR/MWh, bez PVN).
Apspriest
Aptauja
Cik bieži Jūs lietojat sociālos tīklus?
Jaunākie komentāri:
Aktuāla intervija: Andris Kucins
Malacis. Sīkāk...
Bērnu infektoloģe: Vīrusiem mainījusies sezonalitāte
Izdzirdot so uzvardu man piemetas sermuli.daktere ....vai jums dievam buus kas sakaams..kad nonaksiet vina prieksaa.mums varat bneteikt neko..par jums muns viss tapat skaidrs... Sīkāk...
Daugavpils pašvaldība aicina izvirzīt pretendentus Gada balvai
Veselibas aizsardzibas jomaa mediki ir pelnijusi tikai suudu uz kocina Sīkāk...