VARAM aicina vērtēt Elksniņa izteikumus par Krimas piederību Krievijai

VARAM, reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju, kur Elksniņš intervijā portālā "Delfi", atbildot uz jautājumu, kam pieder Krima, atbildēja, ka "Krima ir Krievijas Federācijas sastāvā", ir vērsusies VDD ar aicinājumu savas kompetences ietvaros izvērtēt Elksniņa rīcību.

VARAM norādīja, ka Saeima jau 2014. gada 6. martā pieņēma paziņojumu, ar kuru stingri nosodīja Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā un uzsvēra Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī Ukrainas Verhovna Radas leģitīmajai varai. Vēstulē norādīts uz jau notikušo nelikumīgo bruņoto iejaukšanos Ukrainas teritorijas neatņemamā daļā – Krimā. Arī Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) 2014. gada 27. martā pieņēma rezolūciju, ar kuru aicināja visas valstis un starptautiskās organizācijas neatzīt Krievijas Federācijas organizēto 2014. gada 16. marta referendumu Krimā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") atzīmēja: "Kamēr ukraiņi cīnās par savas valsts neatkarību un Krievija turpina izvērst asiņainu karu savā kaimiņvalstī, nostāties agresora pusē ir nepieņemami. Elksniņa laipošana un izvairīgā attieksme pret atbalsta paušanu Ukrainai ir signāls, kas liek uzdot jautājumus par Daugavpils mēra lojalitāti Latvijas valstij. Aicinu Valsts drošības dienestu izvērtēt Elksniņa rīcību."

Tikmēr Ārlietu ministrija vērsusies pie Elksniņa ar vēstuli. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") oficiālā vēstulē Elksniņam ir vēlreiz atgādinājis par Latvijas oficiālo pozīciju šajos jautājumos.

Ārlietu ministrs norādījis, ka visām Latvijas amatpersonām ir jāievēro Latvijas ārpolitikas pozīcijas, kā arī aicina Elksniņu kā Latvijas pašvaldības amatpersonu tās stingri ievērot un savos izteikumos par ārpolitikas jautājumiem būt precīzam, šīs pozīcijas paužot skaidri un nepārprotami.

Rinkēvičs vēstulē atzīmēja, ka Latvija kategoriski nosoda Krievijas neattaisnojamo, nelikumīgo un neizprovocēto militāro agresiju pret Ukrainu. Krievijas rīcība ir rupjš ANO Statūtu un starptautisko tiesību pārkāpums.

Tāpat Rinkēviča vēstulē teikts: "Latvija nemainīgi un viennozīmīgi atzīst Ukrainas neatkarību un suverenitāti tās starptautiski atzītajās robežās. Krievijas 2014. gadā un 2022. gadā rīkotie viltus referendumi un to rezultāti okupētajās Ukrainas teritorijās ir nelikumīgi un neatspoguļo Ukrainas tautas gribu. Latvija stingri nosoda un neatzīst Krievijas īstenoto šo teritoriju nelikumīgo aneksiju. Zaporižjas, Doneckas, Luhanskas un Hersonas apgabali, tāpat kā Krima un Sevastopole, ir starptautiski atzītas Ukrainas teritorijas."

Ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka šāda pozīcija kopš 2014. gada ir konsekventi uzturēta dažādās ANO, ES un Latvijas nacionālajās nostājās. Ministra vēstulē pausta Latvijas pārliecība, ka Ukrainai kā jebkurai valstij ir leģitīmas tiesības uz pašaizsardzību. Ukrainai ir tiesības ar militāru spēku atjaunot savu teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās. Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas valdība, pašvaldības, nevalstiskais sektors, uzņēmēji un sabiedrība sniedz visu iespējamo atbalstu Ukrainai, lai tā uzvarētu šajā Krievijas netaisnīgi uzsāktajā karā.

lsm.lv