Premjera amata kandidāts Kulbergs nosauc nākamās valdības sastāvu

Izstrādāts koalīcijas sadarbības līgums un jaunās valdības deklarācija

Ir arī panākta vienošanās par jaunās valdības deklarācijas projektu un koalīcijas līgumu. Tos parakstīs ceturtdien pirms Saeimas sēdes, kad būs klātesoši visi darbam nākamajā valdībā uzrunātie kandidāti, pavēstīja Kulbergs.

Saeima par valdības apstiprināšanu lems ceturtdien, 28. maijā.

Kulbergs uzsvēra, ka bija svarīgi pēc iespējas ātrāk izveidot rīcībspējīgu valdību, tāpēc neesot licis šķēršļus koalīcijas partneru izvēlētajiem ministriem.

Pielaidi valsts noslēpumam, kas vajadzīga stājoties premjera amatā, Kulbergs saņemšot.

Visas ministrijas ir sarežģītos apstākļos, bet Kulbergs uzsvēra, ka lielas problēmas, kā, piemēram, ar "airBaltic" vai "Rail Baltica" nevar palikt tikai satiksmes ministra, bet visas valdības atbildība.

Topošajā valdībā katram ministram būs jāiesniedz darbu plāns ar konkrētiem uzdevumiem, termiņiem un sasniedzamajiem rezultātiem.

Deklarācijas centrā likta drošība – tostarp mērķis aizsardzībai novirzīt 5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). 

Apstiprināts potenciālo ministru saraksts

Nākamās valdības komandas un uzdevumu plāna izveidei nebija daudz laika – nedaudz vairāk par nedēļu, un esot iztikuši bez lielām domstarpībām:

"Satversmē ir rakstīts, ka Ministru prezidentam ir jāsastāda komanda, tātad viņš uzņemas atbildību par komandu un katru tās komandas locekli. Protams, ka man ir svarīgi, ar ko man nāksies strādāt kopā, bet šajā gadījumā mums svarīgs bija ātrums. Es neuzstādīju nekādus tūlītējus šķēršļus [ministru izvēlē], jo mums nav vienkārši laika šiem etapiem – ar nākamo un nākamo [ministru], mums ir nepieciešama tūlītēja funkcionējoša valdība. Tāpēc, jā, nedaudz [bija ietekme uz koalīcijas partneru izraudzītajiem ministru amatu kandidātiem], bet tādā ziņā nebija nekādu tiešu domstarpību," pauda Kulbergs.

"Apvienoto sarakstu" valdībā pārstāvēs premjers Kulbergs, finanšu ministra amatam izvirzīts Māris Kučinskis, tieslietu ministra amatam – Edvards Smiltēns, savukārt viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatam izvirzīts Edgars Tavars.

No "Jaunās Vienotības" ārlietu ministra amatā darbu turpinās Baiba Braže un veselības ministrs Hosams Abu Meri. Aizsardzības ministra amatam "Jaunā Vienotība" virzījusi pulkvedi Raivi Melni, savukārt satiksmes ministra amatam – līdzšinējo iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski.

Nacionālā apvienība izglītības un zinātnes ministra amatā virza partijas līderi Ilzi Indriksoni, kultūras ministra amatā – Nauri Puntuli, iekšlietu ministra amatā – līdzšinējo Saeimas deputātu Jāni Dombravu, bet klimata un enerģētikas ministra amatam virzīts parlamentārietis Jānis Vitenbergs. 

Paredzēts, ka Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) saglabās teju visus līdzšinējos amatus: Saeimas priekšsēdētāja arī turpmāk būs Daiga Mieriņa, ekonomikas ministrs – Viktors Valainis, labklājības ministrs – Reinis Uzulnieks, bet zemkopības ministra amatam paredzēts virzīt Uldi Auguli. Atšķirībā no līdzšinējās valdības ZZS vairs neatbildēs par klimata un enerģētikas ministra amatu.

Topošie ministri iezīmē darāmos darbus

Runājot par iekšlietu ministra amatā darāmajiem darbiem, Dombrava sacīja: "Es domāju, ka tiks īstenota pilnīgi citādāka politika, ar citādāku lēmumu pieņemšanas ātrumu. Un es tiešām nedomāju, ka mēs varam atļauties tā ilgāk gaidīt kaut kādus lēmumus vilcināt. Ir ļoti strauji jāvirzās uz priekšu, lai sakārtotu nozares."

Viena no smagākajām praktiskajām nozarēm jaunās valdības darbā būs Satiksmes ministrija, kuras pārziņā ir gan "Rail Baltica", gan "airBaltic". Līdzšinējais iekšlietu ministrs un jaunajā valdībā satiksmes ministra amatam virzītais Kozlovskis sacīja: šos jautājumus no darba kārtības noņemt nevarēs. Pēc viņa teiktā, šiem lēmumiem būs jābūt visas valdības.

"Šis ir arī valdības kopīgs uzdevums horizontāls, iesaistīties ne tikai satiksmes ministram un mēģināt izdarīt visu un vēl atrast naudu. Līdz ar to tas būs... Es ļoti ceru, ka tā arī būs - tas būs koleģiāls valdības darbs, protams, Satiksmes ministrijai izdarot to galveno," pauda Kozlovskis.

Cita politiski jutīga joma varētu būt Zemkopības ministrija, kuru jaunajā valdībā paredzēts uzticēt ZZS politiķim Augulim. Viņš pirms Saeimas balsojuma no komentāriem par savām prioritātēm nozarē atturējās, vienlaikus sakot, ka būs gatavs tās skaidrot pēc iespējamās apstiprināšanas amatā.

Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatam virzītais Tavars savas prioritātes jau iezīmē – vēlēšanu sistēmas drošību, pašvaldību finanšu jautājumus un civilo aizsardzību pašvaldībās. Viņš uzsvēra, ka ministrijai būs ciešāk jāstrādā ar pašvaldībām. 

"Es noteikti gribu pa šīm dienām satikties ar katru mēru un pilsētas mēru vai pašvaldības vadītāju, pārrunāt šos jautājumus, kas ir drošības jautājumi un attīstības jautājumi, īpaši tiem, kas nav tikai un vienīgi Pierīgā," teica Tavars.

Uzmanība aizsardzības ministra izvēlei

Kulberga valdībā tās apstiprināšanas gadījumā pieci ministri amatus saglabātu, bet vairākās jomās atbildība mainītos. Šodien, paziņojot topošā Ministru kabineta sastāvu, īpaši tika izcelta aizsardzības joma – līdzās Kulbergam bija arī aizsardzības ministra amatam virzītais Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Raivis Melnis. Kulbergs šo izvēli pamato ar drošības jautājumu nozīmi jaunās valdības darbā. 

Melnis apliecināja, ka Saeimas balsojuma brīdī viņš būs atvaļinājies no dienesta. 

"Manas galvenās prioritātes ir nemainīgas – Ukrainas pieredzes integrēšana Nacionālajos bruņotajos spēkos un aizsardzības nozarē, militārās industrijas atbalstīšana un integrēšana aizsardzības nozarē, sniegt maksimālu atbalstu bruņoto spēku komandierim, lai pilnveidotu bruņoto spēku spējas šodienas un rītdienas izaicinājumiem," pauda aizsardzības ministra amata kandidāts.

Savukārt Kulbergs par aizsardzības jomu sacīja: "Mums ir jāatgriež šī uzticība sabiedrībai, Tāpēc šeit no nozares speciālists tiek piesaistīts, kuram ir tūlītēja izpratne, arī pieredze un arīdzan šī reputācija un spēja ātri nekavējoties iesaistīties mūsu valsts drošības jautājumu risināšanā."

Izmaiņas sagaidāmas arī amatu sadalē Saeimā

Saeimai apstiprinot Kulberga piedāvāto valdību, parlamentā gaidāmas būtiskas izmaiņas deputātu sastāvā, tostarp mandātus varētu iegūt vairāki pašvaldību pārstāvji.

"Jaunās Vienotības" ministriem un līdzšinējai premjerministrei Evikai Siliņai atgriežoties darbā Saeimā, no tā dēvētajiem mīkstajiem mandātiem būs jāatvadās Jānim Zariņam, Viesturam Zariņam, Gatim Liepiņam un Ingrīdai Circenei. Parlamentā atgriezīsies līdzšinējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars.

Vienlaikus satiksmes ministram Atim Švinkam ("Progresīvie") atgriežoties parlamentā, deputāta mandātu zaudēs Līga Rasnača. Savukārt ZZS politiķa Auguļa, kurš varētu ieņemt zemkopības ministra amatu, vietā Saeimā uz laiku atgriezīsies Ģirts Štekerhofs. Viņš mandātu iepriekš zaudēja pēc Auguļa aiziešanas no labklājības ministra amata. 

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka gadījumā, ja deputātu mandātus izvēlēsies nolikt arī Nacionālās apvienības (NA) deputāti, kuri virzīti ministru amatiem – Ilze Indriksone, Nauris Puntulis, Jānis Dombrava un Jānis Vitenbergs –, tā dēvētie mīkstie mandāti pienāksies attiecīgi Normundam Dzintaram, Ģirtam Lapiņam, Jānim Iesalniekam un Arnoldam Jātniekam. Politiķi gan vēl nav komentējuši, vai noliks deputātu mandātus.

Būtiskas izmaiņas gaidāmas arī "Apvienotā saraksta" frakcijā. Neviens no tā politiķiem, nonākot darbā valdībā, neplāno saglabāt deputāta mandātu. Tādēļ Saeimas darbā uz laiku iesaistīsies četri jauni deputāti – Ieva Brante, Inga Priede, Raivis Kalējs un Dāvis Melnalksnis.

Paredzēts, ka pēc valdības apstiprināšanas Kulberga vietā parlamentā stāsies Brante, topošā tieslietu ministra Edvarda Smiltēna vietā – Melnalksnis, Tavara vietā, kurš varētu vadīt viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, – Priede, bet finanšu ministra amatam virzītā Māra Kučinska vietā – Kalējs. Tāpat, ņemot vērā Smiltēna darbu Saeimas Prezidijā, varētu mainīties arī Prezidija sastāvs. 

Brante, kā arī Limbažu novada domes deputāts un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Teritoriju attīstības izvērtēšanas nodaļas vadītājs Melnalksnis (Latvijas Reģionu apvienība (LRA)) pēc jaunās valdības apstiprināšanas ir gatavi doties uz Saeimu, pieņemot tā saukto mīksto deputāta mandātu, apstiprināja politiķi. 

Savukārt Tukuma novada domes deputāte un Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Priede (Latvijas Zaļā partija (LZP)) un Liepājas domes deputāts un Dienvidkurzemes novada Nīcas un Otaņķu pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Kalējs (LRA) norādīja, ka patlaban vēl nav saņemts oficiāls uzaicinājums no CVK, taču neoficiāli zināms par iespējamu deputāta mandāta iegūšanu. Gan Priede, gan Kalējs norādīja, ka viņiem ir jāpārdomā savs lēmums, vai atstāt esošos amatus, lai dotos uz darbu Saeimā. Kalējs atzina, ka viņam ir jāvienojas arī ar ģimenes locekļiem, vai pieņemt jaunus profesionālos izaicinājumus, un jāpārdomā tas, kāds varētu būt viņa pienesums Saeimā. 

Brante aģentūrai LETA apstiprināja, ka pēc pozitīva Saeimas lēmuma par valdības izveidi un vairāku deputātu kļūšanas par ministriem viņa stāsies deputāta amatā.

Brante piebilda, ka uz Rīgas domes vēlēšanām bija iestājusies partijā "Latvijas attīstībai", taču pašlaik nav partijas biedre. Arī Saeimā viņa plāno saglabāt savu neatkarību. 

Līdz ar izmaiņām Saeimas sastāvā būs dažādas pārmaiņas arī amatu sadalē Saeimā un Saeimas komisijās. Līdz šim izskanējis, ka līdzšinējais klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) varētu vadīt Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kuru pašlaik vada Kaspars Briškens ("Progresīvie"). Savukārt Smiltēna vietā Saeimas prezidijā plānots virzīt Lindu Matisoni.
 

Avots : Lsm.lv