KNAB aizvadītajā gadā novērojis būtisku ziņojumu skaita pieaugumu

2024. gadā visos KNAB ziņošanas kanālos saņemtās informācijas apjoms pieaudzis par 33 %. Salīdzinājumā ar 2023. gadu pērn tiešsaistes ziņošanas platformā un tās mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB!” saņemto ziņojumu skaits ir desmitkāršojies. Savukārt zvanu skaits pieaudzis uz pusi. KNAB to saista ar uzticēšanās līmeņa paaugstināšanos pretkorupcijas iestādei, un to apliecina arī pērn KNAB veiktās socioloģiskās aptaujas rezultāti.

KNAB aizvadītā gada darbības rezultāti korupcijas apkarošanas jomā liecina, ka KNAB izmeklēto amatnoziegumu un kriminālvajāšanas uzsākšanai nodoto krimināllietu īpatsvars kopumā ir salīdzinoši nemainīgs. Aizvadītajā gadā biežāk izmeklētais noziedzīgais nodarījums KNAB uzsāktajos kriminālprocesos ir bijusi dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un kukuļdošana, savukārt kriminālprocesos, kuri nodoti kriminālvajāšanas uzsākšanai – kukuļdošana un neizpaužamu ziņu izpaušana. KNAB uzsākto kriminālprocesu vidējais izmeklēšanas ilgums bijis septiņi mēneši, kas liecina par iestādes spējām ātri un efektīvi iegūt un nostiprināt pierādījumus, lai iespējamos likumpārkāpējus varētu saukt pie atbildības. 

2024. gadā tiesu instances iztiesājušas 20 KNAB izmeklētos kriminālprocesus pret 42 personām, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš. Tiesa trim no iepriekšminētajām personām piespriedusi reālu brīvības atņemšanu no viena līdz diviem gadiem. Savukārt 92 kriminālprocesi aizvien atrodas iztiesāšanas stadijā.

Korupcijas novēršanas jomā KNAB pērn sasniedza pēdējo piecu gadu laikā augstāko izglītošanas pasākumos apmācīto personu skaistu. KNAB paplašināja vairāk nekā 11 tūkst. valsts amatpersonu, uzņēmēju un citu sabiedrības grupu zināšanas par interešu konflikta novēršanu, ētiku un dažādiem citiem pretkorupcijas jautājumiem. KNAB atgādina, ka izglītošana ir viens no veidiem, kā institūcijas var novērst korupcijas un interešu konflikta riskus un mazināt iespēju nodarbinātajiem pieļaut pārkāpumus vai iesaistīties koruptīvās darbībās. 

Pērn KNAB arīdzan aktīvi turpināja piedalīties pretkorupcijas jomas normatīvo aktu izstrādē un pilnveidošanā, panākot vairākas valstiski būtiskas izmaiņas. Piemēram, turpmāk valsts amatpersonām paredzēta kriminālatbildība par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un bezdarbība, ja tas izdarīts ar nolūku iegūt nepamatotas priekšrocības sev vai jebkurai citai personai.

Savukārt līdztekus grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas precizēja mākslīgā intelekta izmantošanu politiskajā aģitācijā, pērn paplašinātas KNAB pilnvaras priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzības jomā. Kopš pērnā gada KNAB kļuvis par to atbildīgo iestādi, kas ir tiesīga aizliegt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu un izplatīšanu, ja materiāla tapšanā ir izmantoti mākslīgā intelekta rīki, bet šis fakts nav skaidri un nepārprotami norādīts. Tāpat KNAB kompetencē ir sekot līdzi, lai priekšvēlēšanu aģitācijai sociālajos tīklos un citviet internetā netiek izmantoti automatizētu sistēmu veidoti vai anonīmi sociālo tīklu konti. 

Valsts amatpersonu darbības kontroles jomā KNAB 2024. gadā turpināja novērot pieaugumu tiem interešu konflikta novēršanas regulējuma pārkāpumiem, kas saistīti ar valsts amatpersonas amata savienošanu, atrašanos interešu konflikta situācijās, kā arī nelikumīgu rīcību ar publiskas personas mantu un finanšu līdzekļiem. Analizējot šos pārkāpumus, secināms, ka tie visbiežāk saistāmi ar valsts amatpersonu neuzmanību un paviršu attieksmi pret normatīvajos aktos noteikto kārtību. Pērn KNAB pieprasījis amatpersonām atlīdzināt valstij vismaz 34 tūkst. eiro zaudējumus, kas radīti pārkāpumu pieļaušanas rezultātā.

KNAB ir neatkarīga vadošā pretkorupcijas iestāde Latvijā, kas novērš un apkaro korupciju, kontrolē politisko partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi, kā arī uzrauga priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu.