Politika
VK: saliedētas sabiedrības politika ir neskaidra un nekoordinēta
17.02.2025Kultūras ministrijas (KM) īstenotā saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga un nesniedz izmērāmus rezultātus. Neraugoties uz tās nozīmi valsts iekšējā drošībā, politikai trūkst skaidras plānošanas, koordinācijas un konkrētu sasniedzamo rādītāju. Nav pieejama pilnīga informācija par nozares finansējumu un tā izlietojumu. Valsts kontrole aicina KM būtiski uzlabot politikas plānošanu un īstenošanu, nosakot skaidras prioritātes, efektīvi koordinējot iesaistītās institūcijas, kā arī ciešāk sadarbojoties ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Nepieciešama datos balstīta uzraudzības sistēma, kas ļautu novērtēt politikas ietekmi un efektivitāti. Īpaša uzmanība jāvelta latviešu valodas apguves sistēmas pilnveidei pieaugušajiem, jo tas ir viens no būtiskākajiem sabiedrības saliedētības veicināšanas instrumentiem, tā secināts Valsts kontroles revīzijā.
ĪSUMĀ:
Saliedētas sabiedrības joma skar daudzas nozares un tā ir noteikta par vienu no nacionālās drošības prioritātēm.
Saliedētas sabiedrības politiku veido Kultūras ministrija, un tā ir neskaidra, sadrumstalota un neefektīva. Trūkst koordinācijas starp institūcijām un sabiedrības iesaistes šīs politikas plānošanā un īstenošanā. Nav skaidra SIF loma.
Nav skaidri noteikti rādītāji, kas ļautu novērtēt politikas ietekmi un sabiedrības saliedētību dinamikā. Līdzšinējie pasākumi nav mērķtiecīgi orientēti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu.
Kopējās finanses politikas īstenošanai nav nosakāmas un trūkst skaidrības par līdzekļu izlietojumu.
Latviešu valodas mācības pieaugušajiem ir nekoordinētas, dažādas iestādes tās organizē bez kopīgas stratēģijas, un trūkst datu par mācību rezultātiem.
Saliedēta sabiedrība ir sabiedrība, kas darbojas visu sabiedrības locekļu labklājībai, cīnās pret sociālo atstumtību, veido piederības sajūtu, veicina uzticēšanos un nodrošina tās locekļiem augšupejošu sociālo mobilitāti jeb līdzdalības un rīcības iespēju paaugstināšanos neatkarīgi no sociālā statusa.
“Saliedēta sabiedrība ir būtisks valsts iekšējās drošības faktors, taču mūsu saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga – tā ir vispārīga, nesniedz izpratni par risināmajām problēmām, vēlamo situāciju un sasniedzamajiem rezultātiem. Politikas plānošana un īstenošana ir sadrumstalota un nekoordinēta, netiek apzināti ieguldītie līdzekļi. Sagaidām, ka ieviešot revīzijas ieteikumus, KM politika saliedētai sabiedrībai būs skaidra, mērķtiecīga, ar efektīvu koordinācijas un sadarbības mehānismu, un sabiedrībai tiks sniegta skaidra un izsmeļoša informācija par paveikto, sasniegto un politikas īstenošanai izlietoto finansējumu,” uzsver Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Latvijā par saliedētas sabiedrības jomas politiku no 2011. gada atbildīga ir KM. Valdība ir apstiprinājusi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (Pamatnostādnes 2021–2027). No 2001. gada darbojas Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kam jāīsteno attīstības plānošanas dokumentiem atbilstoši pasākumi sabiedrības integrācijā. Vispārīgas, neskaidras politikas apstākļos SIF daļēji pilda arī politikas veidotāja lomu. “Izveidojusies savdabīga situācija, ka politiķu iesaiste politikas īstenošanā ir aktīvāka nekā politikas veidošanā, jo SIF padomē darbojas Ministru prezidenta pārstāvis un pieci ministri,” norāda I. Vilka.
Saliedētas sabiedrības politika skar plašu nozaru, valsts institūciju, pašvaldību un organizāciju loku, taču KM trūkst efektīva sadarbības mehānisma ar tiem, kas nodarbojas ar sociālās iekļaušanās, izglītības, nodarbinātības un citiem jautājumiem. Pamatnostādnes 2021–2027 aptver tikai KM kompetences, neskarot citu iestāžu pasākumus un neiekļauj tos kopējā stratēģijā.
Saliedētas sabiedrības politika skar katru Latvijas iedzīvotāju, tai jāveicina nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība. Taču Pamatnostādņu 2021–2027 rīcības plānos nav skaidri noteikts, kādas problēmas tie risina un kuras sabiedrības grupas ietekmē. Vēl nav ieviesta prakse novērtēt politikas, īstenoto pasākumu ietekmi ilgākā termiņā un dinamikā. KM dati ir nepilnīgi un nesistemātiski, padarot analīzi un salīdzināšanu neiespējamu. Nav arī skaidrs, vai tiks izmantoti SIF radītie Sabiedrības saliedētības radara rādītāji. Vienlaikus jānorāda, ka saistībā ar saliedētas sabiedrības jomu no 2014. līdz 2024. gadam veikti vairāk nekā 110 zinātniski pētījumi un iestāžu pasūtīti pētnieciskie darbi par vismaz 17 milj. eiro.
Nav skaidrs kopējais valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums jomai. NAP 2021–2027 indikatīvi paredzēti vismaz 24 milj. eiro gadā, savukārt Pamatnostādnēs 2021-2027 KM indikatīvi iezīmēti 42 milj. eiro visam periodam. Liela daļa līdzekļu tiek piesaistīta no ES fondiem vai pieprasīta prioritāro pasākumu ietvaros ik gadu.
Lai veicinātu vienotu politiku un koordinētu institūciju sadarbību, izveidota Pamatnostādņu uzraudzības padome ar vairāk nekā 20 locekļiem, taču tās darbība ir pasīva un ierobežota informatīvā līmenī. Revīzijā secināts, ka padome nepilda visus uzdevumus un neizmanto piešķirtās pilnvaras, līdz ar to tās darbības efektivitāte ir apšaubāma. Arī sabiedrības līdzdalība politikas plānošanā nesasniedz gaidīto efektu – KM iesaiste ir nepietiekama, un process pārvēršas par formālu procedūru, kas patērē gan ministrijas, gan iedzīvotāju resursus bez reāliem uzlabojumiem. Kritiski trūkst atgriezeniskās saites – cilvēki netiek informēti, kāpēc viņu priekšlikumi tiek vai netiek ņemti vērā. Uzticība valsts pārvaldei un sabiedrības iesaiste ir atkarīga no pozitīvas pieredzes, tāpēc ir jāpārskata līdzdalības mehānismi, padarot tos jēgpilnus un efektīvus.
Latviešu valodas mācības pieaugušajiem ir būtiskas sabiedrības saliedētībai, taču mācību sistēma nav jēgpilni koordinēta. Mācības nesaskaņoti organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), KM, Labklājības ministrija (LM), SIF, Nodarbinātības valsts aģentūra, kā arī pašvaldības. Trūkst pilnīgu datu par mācību programmām, mērķa grupām, rezultātiem un finansējumu. Dažādās institūcijās noteiktie atšķirīgie nosacījumi rada nevienlīdzību un neskaidrību mācību dalībniekiem un izglītības iestādēm, turklāt bez centralizētas uzraudzības nevar novērtēt programmu efektivitāti. Valsts kontrole aicina ieviest vienotu stratēģiju un koordināciju, jo valodas apguve ir ne tikai izglītības, bet arī drošības, imigrācijas, nodarbinātības un integrācijas jautājums.
Plašāka informācija – revīzijas ziņojums, ieteikumu ieviešanas grafiks, infografika.
Novērtējiet ziņu:
Atgriezties atpakaļ
8
5
Komentāri (0-2/2)
Здесь-один язык! 06.03.2025 15:35
9
6
Поэтому индийским студентам,-можно учиться на английском?
Atbildēt
Вместе до Победы! 08.03.2025 23:03
9
7
А что потом? После Победы? Неясно?
Atbildēt
Lasiet vēl
Aptauja
Jaunākie komentāri:
Svētku dievkalpojumi Lieldienās
Jebkura riciba ir puedieniga ja ta nav nopirkta un nak no sirds lai kada ta nebutu...esmu pateiciga ka mani vairs neviens hetraucejat.man tas patik...mieru nan hav he arvieny jasaligst jo es neesmu he arvienu sastridejysies. Sīkāk...
Svētku dievkalpojumi Lieldienās
Cik labi ka cilveki tic dievam.jo pasaulee vairs nav kam ticet...pat romas pavestam kas globalistiem pardevies...ne valdibai ne medijiem..ne aarstiwm..jo vinu sirdsaozina naudaa apraktas..bet ir visuma raditajs augstakais saprats dievs...mes vinu neredzam bet jutam..vismaz ir uz kaa ceret kad ceribas vairs nav..ir ar ko parunat kad nav par ko runat un nav kas uzklausa un nav kur taisnibu meklet...domas.luugt padomu lugt par pasauli par gimeni.par tevi par mani par musu tautu...cik labi ka ir kam .uzticeties un uz ko p0alauties...tas rada dzivei jegu.un drosibu....ko cilveks cilvekam reizem hespej dot..patverumu un mieru dveselei....liekdiebas driz bus klat un jezus mira par mums cilvekuem.mokosaa krusta naavee.lai celtos no mironiem.un vestitu mums ka dvesele ir nemirstiga...ko es gribetu lugt.dievam.lai atpestii pasauli no kariem no noziegumie
pret cilveci.lai apgaismo pratus tiem kur
Iznicina dieva radito pasaules kartibu un cilvecibu kaa ari garigumu jo dievs cilveci ir radijis pec savas lidzibas..dzivei uz zemes..un atstajis mums pasaules pastavesanas morales pamatus..bez kuriem cilvece nolemta bojaejai...vai mes to gribam un pielausim....lugsim dievam palidzibu..lai mysu zalaa zeme vienmer butu zala dzivibas pilna un cilveki veseli priecigi un ceribu pilni..ka viss bus labi..paldies dievam.lai skavets jezus kristus.myzu myzis anen..lai visiem .priecigas lieldienas. Sīkāk...
pret cilveci.lai apgaismo pratus tiem kur
Iznicina dieva radito pasaules kartibu un cilvecibu kaa ari garigumu jo dievs cilveci ir radijis pec savas lidzibas..dzivei uz zemes..un atstajis mums pasaules pastavesanas morales pamatus..bez kuriem cilvece nolemta bojaejai...vai mes to gribam un pielausim....lugsim dievam palidzibu..lai mysu zalaa zeme vienmer butu zala dzivibas pilna un cilveki veseli priecigi un ceribu pilni..ka viss bus labi..paldies dievam.lai skavets jezus kristus.myzu myzis anen..lai visiem .priecigas lieldienas. Sīkāk...
Šonedēļ gaidāms pat +20°…+25° siltums
Un vel lugums mani netraucet visas izpausmes ne ar padomiem. Ne diskusijam.jo tiem prieks nanis nav nekadas nozimes...man patik vientuliba.un no saviem uzskatiem un vertibam es hekad neatteijsos un ne arvienu nesadarbosos.ejiet pie saviem sudavabaliem un mwelejiet domubiedrus un draugus....es esmu brivs cilveks..nevienam nekalpoju un he arvieny hesadarbojos.vien .8zsaku savus personiskos viedoklus oar notikumuem...vai tas jadam patik vai nee. Sīkāk...
