Kaspars Melnis Daugavpilī tikās ar Latgales pašvaldību vadītājiem

Vizītes galvenā tēma bija februārī plānotā Baltijas valstu atslēgšanās no BRELL elektroapgādes loka, kas pie dažādiem scenārijiem varētu palielināt maksu par elektroenerģiju mājsaimniecībām.

Ministrs informēja par paveiktajiem infrastruktūras uzlabošanas darbiem un to nozīmi Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā. Kaspars Melnis uzsvēra, ka viens no risinājumiem tarifu pieauguma mazināšanai ir atjaunojamās enerģijas projektu attīstība, norādot, ka vairākās Latgales pašvaldībās saules un vēja enerģijas parku projekti ir izstrādes stadijā.

Tikmēr Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš un citi Latgales pašvaldību vadītāji aktualizēja jautājumu par nepieciešamību izvairīties no elektroenerģijas rēķinu pieauguma lietotājiem, rosinot  izvērtēt iespēju samazināt tādu valsts kapitālsabiedrību kā AS “Augstsprieguma tīkls” peļņu, lai nevilcinoties samazinātu tarifu pieaugumu.

A. Elksniņš aktualizēja arī jautājumu par nepietiekamo valsts atbalstu maģistrālo siltumtrašu renovācijai. Siltumapgādes tarifs Daugavpilī ir viens no zemākajiem valstī, kas tika panākts uzbūvējot Daugavpilī divas jaunas ar šķeldu darbināmas katlumājas, bet, lai cīnītos ar siltuma zudumu siltumtrasēs, pilsētai ir būtiski jārenovē siltumtrases vismaz 90 kilometru garumā, bet KEM programmās paredzētais finansējums pašlaik nav pietiekams.

Andrejs Elksniņš tikšanās laikā uzsvēra arī problēmas ūdenssaimniecībā, īpaši pašlaik pašvaldībām liegto finansējumu centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izveidei attālākajās apkaimēs. 2022. gadā Daugavpilī tika pabeigts vērienīgs ap 5 miljonu eiro vērts projekts, kura laikā Judovkas apkaimē tika izbūvēti jauni ūdensvada un kanalizācijas tīkli. Kā uzsvēra A. Elksniņš, ir svarīgi turpināt šādus modernizācijas projektus, lai izbūvētu tīklus prioritāri Mežciema un Nīderkūnu apkaimēs, paredzot tām finansējumu.

Tikšanās laikā arī citu Latgales pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka valsts atbalsta saņemšanai tiek izvirzītas nesamērojamas prasības vai arī valsts līdzfinansējuma proporcija nav pietiekama.

Vizītes noslēgumā tika pārrunātas energoresursu ražošanas sektora attīstības iespējas Latgalē un pieejamās atbalsta programmas energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanai gan pašvaldību, gan mājsaimniecību līmenī.