Aprit gads Evikas Siliņas valdībai

Sākums apņēmības pilns, tagad – pietrūkst plānotas rīcības

Siliņas valdību izveidojot, "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība nonāca opozīcijā, bet pēc ilgāka laika Ministru kabinetā nonāca Zaļo un Zemnieku savienība, bet pirmo reizi – "Progresīvie".

Valdības izveides viens nosacījumiem bija Partnerības regulējuma pieņemšana – tas notika ātri un konkrēti, taču pēc tam plānveidīgas darbības ir pietrūcis un tas būtu sakāms arī par nodokļu pārmaiņu piedāvāšanu, valdības veikumu vērtēja Rajevskis.

"Bija kritika par valdības deklarācijas nenoteiktību. Caur valdības deklarācijas prizmu skatoties, valdība tā arī ir funkcionējusi – ātri pieņēma Stambulas konvenciju un Partnerattiecību likumu, bet pārējais tālāk notiekošais bijusi tāda tekošo darbu darīšana," pauda Rajevskis.

Viņš norādīja, ka gada laikā valdība daudz var izdarīt.

"Ja salīdzinām valdību tagad un pirms 30 gadiem, tad kādreiz bija arī 100 dienu plāni.

Valdība mēģina pieņemt tādus mazos lēmumus, bet neizskatās, ka būtu dziļa izpratne, kādiem tiem ir jābūt, lai mēs dabūtu ātrāku attīstību un labāku sabiedrības rocību," turpināja Rajevskis.

Viņaprāt, darba devēji un sociālie partneri zināja, ko grib panākt ar nodokļu politikas maiņu, bet valdības pusē tas neesot bijis līdz galam skaidrs.

Ar pašreizējām izmaiņām nodokļos nepietikšot

Līdzīgās domās ir arī opozīcijas deputāts, ekspremjers Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts"). Viņš ir pārliecināts, ka nodokļu pārmaiņas paredzamas vēl plašākas, nekā pašlaik izsludināts.

Pievienotās vērtības nodokļa celšana, ko Finanšu ministrija neapsver, būtu ticamāks scenārijs, uzskata Kučinskis.

Savukārt valsts budžetu ar deficītu vai lielākiem izdevumiem par ienākumiem valdība vairs nevarot atļauties veidot.

"Mēs kā labējs politisks spēks stingri skatāmies, kā reaģē un elpo uzņēmēju organizācijas, tie, kuri veido ekonomiku. Ja viņi pēc sarunām iznāca daudzmaz apmierināti, tad mēs to arī novērtējam, bet vēl jau nekas nav pabeigts – nodokļu pārmaiņas jāsaliek kopā ar budžetu un tad var palikt atmiņā nevis ar nodokļu reformu, bet PVN pacelšanu," sacīja Kučinskis.

"Analizējot lielos budžeta skaitļus, neredzam, ka budžetu varēs aizlāpīt ar akcīzes nodokļa celšanu cigaretēm, alkoholam vai azartspēlēm. Vai nu kaut ko darīs vēl vairāk ar otro pensiju līmeni, vai paliek pievienotās vērtības nodoklis. Tagad vairs nav kā Kariņa laikā, kad naudas bija tik daudz kā nekad agrāk. Tagad Brisele atgriežas pie kaut kādiem rāmjiem," atgādināja Kučinskis.

Tikmēr Siliņa intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" atzina – esot loģiski, ka bankas kritizē plānotās izmaiņas pensiju otrajā līmenī, jo bankām atņem pelņu.

Ar ministru maiņu nekavēšoties vajadzības gadījumā

Gada laikā valdībā ir nomainīti jau divi ministri – pēc Krišjāņa Kariņa demisijas par ārlietu ministri kļuva Baiba Braže ("Jaunā Vienotība"), bet kultūras ministra amatā Agnesi Loginu nomainīja Agnese Lāce. Lai arī premjerei bieži jāatbild uz jautājumiem, vai viņa ir mierā ar vēl atsevišķiem ministriem, piemēram, satiksmes ministra Kaspara Briškena darbu, politikas vērotāji prognozē, ka esošā koalīcija nostrādās līdz pilnvaru termiņa beigām, ja vien neparādīsies kādi ārkārtēji apstākļi.

Valdības vadītāja intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" komentēja vairāku ministru darbu.

"Esmu ļoti apmierināta ar veselības ministra darbu. Esam izdarījuši to, ko solījām par kompensējamām zālēm – palielināts atbalsts un mazākas cenas. Tāpat Tieslietu ministrija aktīvi darbojusies birokrātijas mazināšanā, tāpat ekonomikas ministrs. Septembra, oktobra laikā jābūt skaidrībai, vai "airBaltic" IPO process būs vai nebūs, arī lielais jautājums ir "Rail Baltica". Ministrs [Briškens] ir sevi kvalificējis kā ekspertu arī šajos jautājumos, es no viņa sagaidu eksperta līmeņa atbildes," vērtēja Siliņa.

Lēmumu smagums katrā ministrijā atšķiras, tāpēc ministri nav savstarpēji salīdzināmi.

Uz jautājumu, vai nejūt vajadzību valdības komandā nomainīt kādus ministrus, Siliņa atbildēja, ka nepieciešamības gadījumā to darīs.

"Ja būs nepieciešams mainīt vēl kādu ministru, viennozīmīgi ir jābūt komandai, kas grib un spēj strādāt. Ja būs skaidrība, ka kāds no ministriem vairs nevēlas vai nespēj strādāt, es noteikti nekavēšos."

Vienlaikus izskan arī novēlējums premjerei stingrāk pieprasīt konkrētus rezultātus, piemēram, ministrijām prasot ziņot par izdevumu samazināšanu.