Kultūras ministrija plāno integrēt iebraucējus ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām

Tiesību aktu projektu portālā publiskajai apspriešanai pašlaik ir pieejams Kultūras ministrijas izstrādātais Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības plāns. Tas izklāstīts gandrīz 70 lappušu apjomā, un viens no šajā plānā minētajiem teikumiem izraisījis plašu ažiotāžu.

Tajā rakstīts – "Trešo valstu pilsoņi, kas pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju, īpatsvars gadā, PMLP. (2019.g. 1,1% ; 2027.g. 2,2%)".

Šis teikums aizvadīto dienu laikā sociālo tīklu vietnē "X" ticis apspriests, papildināts un locīts dažādos veidos, galvenokārt no tā secinot, ka Kultūras ministrija izstrādājusi plānu imigrācijas palielināšanai.

Ar šādu virsrakstu preses paziņojumu izplatījusi arī partiju apvienība Nacionālā apvienība.

"Mēs varam atvērt šo plānu un varam redzēt, ka patiešām dažu gadu laikā tiek plānots trešo valstu pilsoņu skaitu dubultot no 1,1 procenta līdz 2,2 procentiem. Plāniem jābūt uzrakstītiem tā, lai tie būtu nepārprotami," norādīja Nacionālās apvienības Saeimas deputāte Ināra Mūrniece.

Tikmēr Kultūras ministrija, kas plānu par Saliedētu un pilsoniski aktīvu sabiedrību ir sagatavojusi, skaidroja, ka dokumentā minētais trešo valstu pilsoņu procentuālais īpatsvars ir nevis ministrijas plāns, bet gan 2020. gadā izteikta pētnieku prognoze, kurai turklāt nav saistības ar jaunu imigrantu piesaistīšanu.

"Veids, kādā šī diskusija ir aizgājusi pašlaik, ir pilnīga dezinformācija. Es atgādināšu, ka Kultūras ministrija nestrādā ar imigrācijas politiku.

Kultūras ministrijas atbildība ir par integrācijas jeb saliedētas sabiedrības politiku," uzsvēra kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie").

Ministre norādīja, ka plānā runa ir par Latvijā jau esošu cilvēku integrāciju un viņu iekļaušanu sabiedrībā, nevis jaunu ievešanu. Jo plānā minēto pastāvīgās uzturēšanās atļauju var iegūt, nodzīvojot valstī piecus gadus, kā arī zinot valsts valodu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati rāda, ka pērnā gada 31. decembrī Latvijā bija derīgas gandrīz 50 000 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, turklāt to skaits aizvadītajos gados ir nedaudz sarucis.

Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ik gadu iegūst vairāki simti cilvēku, un šo atļauju skaitam nav tendences būtiski pieaugt – pretēji termiņuzturēšanās atļauju skaitam.

Piemēram, pērn izsniegtas 786 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Uz jautājumu, vai mums valstī ir tāds plāns – būtiski palielināt trešo valstu pilsoņu īpatsvaru, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Nē, tāda plāna nav! Tāda plāna, kas nosaka tieši konkrētu procentu pieaugumu, kā plāna izpildes nosacījumus, – nē, nav. Es pieļauju, ka tās ir kādas prognozes, kas ir ņemtas, bet ne no plāna."

Kultūras ministrijas plānā minētas atsauces uz vairākiem pētījumiem, aptaujām un pārskatiem. Te būtiski piebilst, ka šāds – 2022.–2023. gadam paredzēts plāns – apstiprināts arī iepriekšējās valdības laikā 2022. gada 18. janvāra valdības sēdē, kad Kultūras ministrs bija Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības. Un arī viņa apstiprinātajā plānā bija gandrīz identisks teikums par trešo valstu pilsoņiem. Atšķiras gada skaitlis un līdz ar to arī procenti.

Tā kā Nacionālā apvienība šo teikumu tulko kā ministrijas plānu palielināt imigrāciju, uz jautājumu, vai arī viņš piekrīt šādai plāna interpretācijai un kāpēc pirms diviem gadiem pats valdībā ir šādu plānu ir atbalstījis, Puntulis atbildēja rakstiski.

"Plānā diviem gadiem (2022.–2023.), par kuru esmu balsojis un kura izpildes termiņš jau ir beidzies, šo prognozi šobrīd vērtēju kā kļūdainu un tāpēc mēs kā partija darām visu, lai šādas kļūdas netiktu ietvertas jaunajā plānā. [..] NA un arī mana pozīcija imigrācijas jautājumos ir skaidra un zināma," pauda Puntulis.

Par Kultūras ministrijas izstrādāto Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu līdz 20. maijam Tiesību aktu portālā ikviens var izteikt savu viedokli, un tikai pēc tam šo plānu skatīs valdībā.