Ārlietu ministra amatam premjere virza diplomāti Baibu Braži

Paziņojot par Bražes kandidatūru ārlietu ministra amatam, Siliņa medijiem uzsvēra viņas pieredzi diplomātijā un starptautiskajās attiecībās, kā arī viņas drosmi. Premjere arī minēja Bražes spēju sarunāties gan ar Latvijas, gan Eiropas, gan transatlantiskajiem kolēģiem.

"Man ir prieks un gandarījums, ka mums izdevās atrast cilvēku, kas ir gatavs uzņemties vadīt Ārlietu ministriju laikā, kad īsti nav ieskriešanās [laika]. Baiba Braže pazīst Ārlietu ministriju, ārlietu dienestu, Baiba Braže arī zināmā mērā pazīst politiku," piebilda Siliņa.

Siliņa atklāja, ka "politiskajās aprindās atrast cilvēkus, kas vēlas strādāt šajos ģeopolitiskajos apstākļos, ir gana liels izaicinājums".

Tikmēr iepriekšējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), kurš no amata atkāpās 28. martā, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" vērtēja Bražes virzīšanu amatam kā labu izvēli:
 "Es kā politiķis teiktu, ka vienmēr labāk, ka kāds no politiķiem ieiet amatā. Bet Baiba Braže man ir ļoti labi zināma, esmu ar viņu pēdējos mēnešus cieši strādājis. (..) Viņa ir zinoša, viņai ir duka. Bija cerība viņu sūtīt ārzemēs par vēstnieci, tagad būs jāatrod cits, bet tas ir sīkums, viņu atradīs." 

57 gadus vecā Braže pašlaik ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Pirms tam viņa bijusi Latvijas vēstniece Nīderlandē un Lielbritānijā, kā arī NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Braže ieguvisi juristes izglītību Latvijas Universitātē, sociālo zinātņu maģistra grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē. Viņa arī papildinājusi zināšanas NATO Aizsardzības koledžas augstākā līmeņa programmā ģenerāļiem, admirāļiem un vēstniekiem.  No svešvalodām viņa zina angļu, nīderlandiešu un krievu valodu. 

Braže līdz šim nav bijusi nevienas partijas biedre, bet pašlaik viņa apsver iespēju iestāties "Jaunajā Vienotībā".

Aicinājums uz darbu valdībā esot bijis negaidīts, sacīja Braže: "Neapšaubāmi tas ir liels solis gan man profesionāli, gan personīgi."

Viņa arī norādīja uz prioritātēm Latvijas ārlietu un drošības jomā: "Tā ir savas drošības stiprināšana, mūsu kā NATO spēcīgas dalībvalsts un visas alianses stiprināšana. Tā ir mūsu ekonomiskā izaugsme, tajā skaitā spēcīga, konkurētspējīga Eiropas Savienība pasaulē. (..) Trešais lielais punkts – valstspiederīgo un mūsu pilsoņu aizstāvība pasaulē."

Skaidrojot prioritātes, viņa uzsvēra Krievijas militāro spēju atjaunošanās nepieļaušanu. "Šeit es domāju – mēs varam darīt vairāk," piebilda Braže.

Paredzēts, ka Saeima jau šajā ceturtdienā balsos par nākamās ārlietu ministres apstiprināšanu amatā. Līdz ceturtdien gaidāmajai plenārsēdei viņai gaidāmas sarunas ar vairākām Saeimā pārstāvētajām frakcijām.

Koalīcijas partneri no Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvajiem" ārlietu ministra izraudzīšanā paļāvās uz premjeres lēmumiem un nebūtu sagaidāmi kādi šķēršļi Bražes apstiprināšanai amatā. To apliecināja arī deputāti Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība) un Edmunds Cepurītis no "Progresīvajiem", kuru pārstāvētās frakcijas tiksies ar Braži.

"Lai uzklausītu aci pret aci viņas redzējumu un prioritātes, iedotu savu ceļamaizi un paustu savas bažas par ārlietu jautājumiem. Visādi citādi – cienījama kandidatūra un nebūs problēmas ar atbalstu no mūsu puses," sacīja Rokpelnis.

Tikmēr Cepurītis pauda, ka frakcija noteikti izmantos iespēju Braži iztaujāt: "Noteikti būs tikšanās frakcijā, kurā izmantosim iespēju uzdot jautājumus un politiskās nostājas, pirms pieņemt lēmumu. Skatos pozitīvi, bet sagaidīsim frakcijas kopīgo lēmumu."