Pasaulē
Ukraina piedzīvo Krievijas kārtējo raķešu triecienu
10.02.2023Naktī uz piektdienu Krievija īstenojusi vairākus raķešu un dronu uzbrukumus Ukrainā, bet piektdienas rītā – masveida raķešu apšaudi, kuras rezultātā cietusi gan civilā, gan enerģētikas infrastruktūra.
Zelenskis aicina Rietumus piegādāt arī kaujas lidmašīnas
09.02.2023Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdienas, 8. februāra, vakarā apmeklēja Francijas galvaspilsētu Parīzi. Viņš Elizejas pilī tikās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu.
Krievija koncentrē lielus spēkus okupētajā Ukrainas daļā
09.02.2023Krievija okupētajā Ukrainas daļā koncentrējusi lielu karavīru un militārās tehnikas vienību skaitu. Tā varētu būt kārtējā liecība par plānoto vai jau sākto plašo uzbrukumu.
Ukrainā turpinās cīņa par Bahmutu
08.02.2023Ukrainā turpinās jau mēnešiem ilgusī cīņa par Bahmutu. Krievija aizvien koncentrē savas galvenās uzbrukuma operācijas uz tās tuvējiem ciemiem.
Zemestrīces upuru skaits Turcijā un Sīrijā pārsniedz 81001
08.02.2023Postošās zemestrīces upuru skaits Turcijā un Sīrijā sasniedzis 8164. Abās valstīs turpinās vērienīgas glābšanas operācijas, taču sala dēļ mazinās iespēja ēku drupās atrast izdzīvojušos. Saskaņā ar jaunākajiem datiem zemestrīcē visvairāk izpostīta Turcija, kur gājuši bojā gandrīz 6 tūkstoši cilvēku, bet ievainoti vairāk nekā 34 tūkstoši.
ANO: Krievijas iebrukums Ukrainā var pāraugt plašākā karā
07.02.2023ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs pirmdien paudis bažas, ka tālāka Krievijas un Ukrainas kara eskalācija var novest pie "plašāka kara". Gutērrešs, izklāstot savas prioritātes 2023. gadam, savā drūmajā uzrunā Ģenerālajai Asamblejai galveno uzmanību pievērsa Krievijas uzsāktajam karam pret Ukrainu, klimata izmaiņām un galējai nabadzībai.
Zemestrīcē Turcijā un Sīrijā vairāk nekā 3600 bojāgājušie
07.02.2023Spēcīga zemestrīce pirmdien sagrāvusi tūkstošiem ēku Turcijas dienvidaustrumos un kaimiņvalstī Sīrijā, un gājuši bojā vairāk nekā 3600 cilvēki, bet vairāki tūkstoši ir ievainoti, vēsta vietējie mediji. Zemestrīce un vairāki pēcgrūdieni notika naktī, un vēl par vienu zemestrīci tiek ziņots pēcpusdienā.
Zemestrīcē Turcijā un Sīrijā vairāki simti bojāgājušo
06.02.2023Spēcīga zemestrīce pirmdien sagrāvusi daudzas ēkas Turcijas dienvidaustrumos un Sīrijā, un gājuši bojā vismaz 321 cilvēks, bet vairāk nekā tūkstotis ievainoti, paziņojušas amatpersonas.
Somijā aizsargās lielākas valsts mežu platības
06.02.2023Somijā tiks īpaši aizsargāti valsts meži vēl 30 tūkstošu hektāru platībā. Viens no iemesliem ir pieaugošā vides aktīvistu kustība. Tiks aizsargāti vairāk nekā 50 objekti dažādās Somijas vietās, un kopējā šo mežu vērtība ir vairāk nekā 100 miljoni eiro.
ES samits Kijivā – spēcīgs signāls Ukrainai un Krievijai
04.02.2023Ukrainas galvaspilsētā Kijivā piektdien notiek Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas samits. Šī ir pirmā reize, kad šāds samits notiek aktīvas karadarbības pārņemtā valstī. Šī tikšanās tiek uzskatīta par spēcīgu signālu gan Ukrainai tās ceļā pretī ES, gan Krievijai.
Krievija pārgrupējas kaujas laukā un arī informācijas telpā
03.02.2023Cīņā pret Kremļa dezinformāciju šis gads nebūs vieglāks, kaut aizvadītajos mēnešos kopumā izdevies novērst Krievijas centienus sabiedrisko domu Rietumos ietekmēt par labu saviem mērķiem karā pret Ukrainu. Šis ir viens no secinājumiem Rīgā notikušajā NATO Stratēģiskās komunikācijas centra "StratCom" konferencē par cīņu informatīvajā telpā, kas norit globāli.
Kijivā ierodas 16 Eiropas Savienības komisāri
03.02.2023Apliecinot nemainīgi stingro atbalstu Ukrainai, ceturtdien, 2. februārī, Kijivā ieradušās Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas – Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un 15 citi Eiropas Savienības (ES) komisāri. Ceturtdien notikušas sarunas starp Ukrainas valdību un EK, kas ievada piektdien, 3. februārī, Kijivā gaidāmo ES samitu.
Krievijas raķetes triecienā Kramatorskā civiliedzīvotāju upuri1
02.02.2023Krievija īstenojusi Ukrainā kārtējo nāvējošo raķešu apšaudi, nogalinot un ievainojot vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus. Vissmagāk uzbrukumos cietusi Kramatorskas pilsēta. Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķete "Iskander" Kramatorskā nodarījusi bojājumus astoņām ēkām, un viena no tām pilnībā sagrauta. Aizdegušās arī pie ēkas novietotās automašīnas.
Vai Kremļa dezinformācijai izdodas graut atbalstu Ukrainai?1
02.02.2023Ukraina patlaban cīnās par savu brīvību un neatkarību, taču paralēli notiek arī informatīvais karš. Prokremlisko mediju mērķu vidū – ar Krievijas dezinformāciju graut atbalstu Ukrainai, kā arī motivēt potenciālos iesaucamos, pārliecināt Krievijas iedzīvotājus, ka agresorvalsts armijai kaujas laukā sokas labi un ka Rietumos dzīves kvalitātes līmenis arvien pasliktinās. Kāda ir situācija informatīvās cīņas frontē?
Ārkārtējā situācija uz Baltkrievijas robežas pagarināta līdz maijam1
31.01.2023Otrdien, 31. janvārī, Ministru kabinets atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 2023. gada 10. maijam uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpils valstspilsētā, ņemot vērā joprojām pastāvošos riskus saistībā ar nelegālo migrāciju un Baltkrievijas varas režīma īstenotajiem hibrīduzbrukumiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, informē Iekšlietu ministrija.
NATO aicina Dienvidkoreju piegādāt ieročus Ukrainai
31.01.2023NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs devies uz Āziju, lai palielinātu militāro atbalstu Ukrainai. Viesojoties Dienvidkorejā, Stoltenbergs lūdzis šo valsti pārskatīt savu politiku neeksportēt ieročus uz konflikta valstīm.
Vācija apšauba iespējas piegādāt Ukrainai kara lidmašīnas
31.01.2023Rietumvalstis arvien aktīvāk sāk spriest par iespējamo iznīcinātāju piegādēm Ukrainai. Taču jau tagad ir vērojamas viedokļu atšķirības un atkal noraidošu pozīciju ieņem Vācija. Viens no galvenajiem argumentiem – nevēlēšanās izraisīt karu starp Krieviju un NATO valstīm.
Putins Džonsonam draudējis ar raķešu triecienu2
30.01.2023Krievijas prezidents Vladimirs Putins kādā tālruņa sarunā Borisam Džonsonam draudējis ar raķešu triecienu pa Lielbritāniju. To bijušais britu valdības vadītājs atklāj dokumentālajā filmā "Putins pret Rietumiem", ko pirmdien demonstrēs raidorganizācija BBC.
Skandināvijā diskutē par sieviešu obligāto iesaukumu armijā1
30.01.2023Krievijas iebrukuma Ukrainā un sarežģītās starptautiskās situācijas dēļ Dānijā un Somijā diskutē par sieviešu obligāto iesaukšanu armijā. Šāda prakse jau pastāv Zviedrijā un Norvēģijā.
Rietumvalstis apsolījušas Ukrainai 321 smago tanku1
29.01.2023Rietumu sabiedrotie ir apsolījuši piešķirt Ukrainai 321 smago tanku, piektdien Francijas telekanālā BFMTV paziņoja Ukrainas vēstnieks Francijā Vadims Omeļčenko.
Maskava pieprasa Latvijas vēstniekam atstāt Krieviju
28.01.2023Maskava piektdien paziņojusi, ka devusi Latvijas vēstniekam Mārim Riekstiņam divas nedēļas, lai atstātu Krieviju, apsūdzot Rīgu "absolūtā rusofobijā". "Latvijas vēstniekam Mārim Riekstiņam dots rīkojums atstāt Krievijas Federāciju divu nedēļu laikā," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Vācija Leopard tankus Ukrainā nogādās līdz marta beigām
27.01.2023Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ceturtdien paziņoja, ka "Leopard 2" tanku piegāde Ukrainai varētu notikt līdz marta beigām. Vācija arīdzan rīkos ukraiņu karavīru apmācību darbam ar jauno tehniku.
Balsojums par tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai plānots martā
27.01.2023Balsojums par speciāla Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā. Tā prognozē Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs. Kopā ar citiem Ukrainas sabiedrotajiem ir aktīvi strādāts, un darbs turpinās, lai gūtu politisku atbalstu tribunāla izveides idejai. Pildegovičs uzskata, ka tas izdosies.
Krievija turpina raķešu uzbrukumus Ukrainai
27.01.2023Ukrainas Bruņoto spēku pārstāvji informē, ka Krievija ceturtdien izšāvusi 55 raķetes pret Ukrainu, bet 47 no tām notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma.
Ukrainas armijas vienības atkāpušās no Soledaras pilsētas
25.01.2023Ukrainas Bruņotie spēki apstiprina, ka ukraiņu karaspēka vienības ir atkāpušās no Doneckas apgabala pilsētas Soledaras un ieņēmušas aizsardzības pozīcijas ārpus pilsētas robežām.
Vācija piekritusi piegādāt "Leopard" tankus Ukrainai
25.01.2023Pēc ilgām diskusijām Vācijas kanclera Olafa Šolca valdība ir piekritusi piegādāt "Leopard 2" tankus Ukrainai, lai palīdzētu ukraiņiem cīnīties pret Krievijas iebrucējiem. Par to otrdien vakarā ziņo Vācijas izdevums "Der Spiegel".
Krievija devusi zaļo gaismu rietumvalstu lidmašīnu "kanibalizācijai"
24.01.2023Krievijas Gaisa transporta aģentūra ("Rosaviatsia") devusi "zaļo gaismu" lidmašīnu "kanibalizācijai" jeb nepieciešamo detaļu pārvietošanai no vienas lidmašīnas uz otru, lasāms aģentūras paziņojumā. Tas darīts, lai palīdzētu lidsabiedrībām cīnīties ar rietumvalstu sankcijām, kas noteiktas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Krievijas vēstniekam no 24. februāra jāpamet Latvija
23.01.2023Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") pirmdien paziņojis, ka Latvija no 24. februāra pazeminās diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā līdz pilnvarotā lietveža līmenim, attiecīgi pieprasot Krievijai rīkoties līdzīgi. Tas nozīmē, ka Krievijas vēstniekam Mihailam Vaņinam nāksies pamest Latviju, bet Latvijas vēstniekam Maskavā Mārim Riekstiņam būs jādodas projām no Krievijas.
Nav pierādījumu par Krievijas panākumiem Zaporižjas apgabalā
23.01.2023Krievijas apgalvojumiem par plašu uzbrukuma operāciju un panākumiem Zaporižjas apgabalā nav pamata un apstiprinājuma. Par to paziņojuši gan Ukrainas, gan rietumvalstu eksperti. Vienlaikus tiek norādīts, ka Krievijas draudi Rietumiem un solījumi palielināt savas armijas apjomu liecina par gatavību ilgstošam kara draudu periodam.
Nausēda aicina nevilcināties ar palīdzību Ukrainai
23.01.2023Apturēsim šo ļaunumu, cik ātri vien iespējams. Tā svētdien par Krievijas agresiju Ukrainā sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Vaicāts par viņa secinājumiem par Vācijas nostāju pēc tikšanās Ramšteinā, Nausēda nepieminēja Vāciju, taču izteica nožēlu par acīmredzamo nevēlēšanos provocēt Krieviju. Viņš nosauca kavēšanos ar svarīgu lēmumu pieņemšanu par amorālu.
Nedēļas skaitlis
Jūnijā PAS “Daugavpils siltumtīkli” siltumapgādes tarifs sastādīs 85,33(EUR/MWh, bez PVN).
Apspriest
Aptauja
Cik bieži Jūs lietojat sociālos tīklus?
Jaunākie komentāri:
Daugavpils pilsētas svētki (PROGRAMMA)
Nu jaukus jums svetkus lotgolisi. Sīkāk...
Eiropas veselības nedēļa Daugavpilī
Sasmejos.man jau skiet ja eiropas veseliba balstas tijai yz vakcinesanas paxakumiem. Sīkāk...
Latvijai pietuvosies ciklons - palaikam līs, iespējams pērkona negaiss
Liist..nu beidzot valgme zemei ziedosam aabelem pukem un zemenem..ari cilvekam ko momocijis nogurdinosais sausais karstums...uudens dzivibas speks mums visiem. Sīkāk...
