Saasinājušās Maskavas un Ukrainas pareizticīgo baznīcu attiecības

Pagājušās nedēļas nogalē Ukrainas pilsētā Kamjanecā-Podiļskā pat izvērtās sadursmes par Aleksandra Ņevska katedrāli. Šī draudze nupat ir nobalsojusi par aiziešanu no Maskavas patriarhāta pakļautībā esošās baznīcas uz Ukraiņu pareizticīgo baznīcu, taču, kad iedzīvotāji ieradušies pārņemt baznīcu, šī lēmuma pretinieki viņiem to lieguši. Vietējie mediji ziņo, ka pie katedrāles bija sapulcējušies vairāki simti cilvēku un sākušās pat sadursmes. Iedzīvotāju pulcēšanās tur notiek jau trešo dienu pēc kārtas.

Draudzes ļaudis prasa piekļuvi baznīcai, bet aptuveni 200 Maskavas patriarhāta pakļautībā esošās draudzes pārstāvji to liedz. Viņi stāv pie baznīcas, dzied lūgšanas un nelaiž tajā iekšā tos, kas pievienojušies Ukrainas pareizticīgo baznīcai.

Kamjaneca-Podiļska gan nav vienīgā pilsēta, kur notikušas šādas sadursmes. Arī Kijivas apgabalā Ļipovecas ciemā sestdien pie vietējās pareizticīgo baznīcas notikusi sadursme starp Maskavas patriarhāta pakļautībā esošajiem draudzes pārstāvjiem un Ukrainas pareizticīgo baznīcas draudzes pārstāvjiem. Draudzes vairākums lēmis pievienoties Ukrainas pareizticīgai baznīcai un 8. aprīlī ieradušies pārņemt baznīcu, taču sastapušies ar šī lēmuma pretiniekiem. Kā vēsta vietējie mediji, sadursmes laikā turpat pie baznīcas arī nomiris kāds 61 gadu vecs vīrietis – kā norādīts medijos, vīrietis gan miris no sirdslēkmes, nevis vardarbības dēļ.

Kopš pērnā gada 24. februāra, kad Krievija sāka pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, visvairāk savu piederību mainījušas pareizticīgo draudzes, kas atrodas Kijivas apgabalā, arī Vinnicā Ukrainas vidienē un turpat blakus esošajā Hmeļņicka apgablā apgabalā, kur arī notika viena no sadursmēm. Savukārt Rivnas apgabalā nupat vietējā pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu vispār aizliegt Maskavas patriarhāta pārstāvjiem izmantot zemi šī apgabala teritorijā.

Maskavas patriarhāta pakļautībā esošo Ukrainas pareizticīgo draudzi apvij arī dažādi citi skandāli. Pēdējais saistīts ar Ukrainas vietējo žurnālistu pētījumu par to, ka virknei šīs baznīcas priesteru, svēto tēvu ir arī Krievijas pases.

Žurnālisti arī bija izpētījuši šo mācītāju saikni ar Krieviju pat pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, bet baznīca gan kategoriski noraidīja šo informāciju, ka šiem mācītājiem ir Krievijas pases.

Kijivas varas iestādes nolēmušas neatcelt komandanta stundu pareizticīgo Lieldienās, 16. aprīlī. Tā, kā parasti, sāksies pusnaktī un ilgs līdz pieciem no rīta. Līdz ar to arī baznīcām būs jāpielāgojas un jāpārceļ dievkalpojumi, kas parasti bija vēlās nakts stundās. Un šī nav vienīgā izmaiņa – saistībā ar draudžu pāriešanu Ukrainas pareizticīgo baznīcas pakļautībā daudzviet pirmo reizi Lieldienu dievkalpojumi notiks ukraiņu, nevis krievu valodā.

lsm.lv