Krievija pie Ukrainas robežas koncentrē kara lidmašīnas

Saskaņā ar amatpersonu teikto, bailes no gaisa kara Ukrainā ir pamudinājušas sabiedrotos noteikt par prioritāti pretgaisa aizsardzības sistēmu un artilērijas munīcijas ātru piegādi Kijivai, lai reaģētu uz Krievijas pieejas maiņu.

Kā izteicies ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, Krievijas sauszemes spēki ir diezgan novājināti, tāpēc Krievija varētu pārvērst uzbrukumu par gaisa kauju.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, komentējot situāciju frontē, norādījis, ka situācija, īpaši Doneckas un Luhanskas apgabalos, joprojām ir ārkārtīgi sarežģīta un kaujas norisinās burtiski par katru Ukrainas zemes metru. Viņš piebilda, ka tagad dara visu, lai Ukrainas karavīriem dotu vairāk ieroču. Vairāk tālas darbības ieroču un vairāk jaudas ofensīvai, kas tiek gatavota.

Vairāk militārās palīdzības ir apstiprināts otrdien 14. februārī, Briselē notikušajā devītajā Ramšteinas grupas sanāksmē. Komentējot sanāksmes rezultātus, Zelenskis norādījis, ka pieņemti vēl virkne stingru lēmumu, lai aizsargātu Ukrainu un stiprinātu tās armiju. Proti, valstis apņemas sniegt vairāk pretgaisa aizsardzības, vairāk tanku, vairāk artilērijas un šāviņu, kā arī vairāk apmācību Ukrainas militārpersonām. Zelenskis piebilda, ka ne visu par sanāksmi var ziņot publiski un būtiska daļa no līgumiem un diskusijām jāatstāj aiz slēgtām durvīm.

Zelenskis apstiprinājis arī, ka NATO aizsardzības ministru sanāksmē un ar to saistītajā Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē panākta vienošanās par ieroču un munīcijas papildu piegādi Kijivai.

Diskusijas abos forumos notika aiz slēgtām durvīm, un tajās piedalījās arī Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. Amatpersonas vēlāk norādīja, ka panākta vienošanās maksimāli palielināt un paātrināt munīcijas un pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi. Tomēr lēmums par iznīcinātājiem pagaidām nav pieņemts.

ASV aizsardzības ministrs Ostins otrdien apstiprinājis, ka Itālija un Francija gatavojas nodot Ukrainai jaunas pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas. Tāpat sabiedrotie apņēmušies nodot Ukrainai bruņumašīnas un tankus vairāk nekā "astoņām kaujas brigādēm".

Savukārt ASV armija piešķīrusi diviem uzņēmumiem kontraktus par 522 miljoniem ASV dolāru artilērijas šāviņu ražošanai Ukrainai. Piegādes ir paredzēts uzsākt šī gada martā.

Ostins uzsvēra, ka Amerikas Savienotās Valstis sagaida, ka Ukraina pavasarī veiks ofensīvu, un tāpēc visi Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas partneri ir smagi strādājuši, lai nodrošinātu Ukrainu ar bruņojumu un tā varētu realizēt iecerēto kaujas laukā.

ASV Apvienotās štābu komiteju priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs skaidrojis, ka Krievija šobrīd uzbrūk Donbasā un tās progress ir lēns. Krievija saskaras ar grūtībām, bet tas, kā Krievijai veiksies ofensīvā, būs redzams vēlāk.

Milijs nekomentēja, kādus pasākumus varētu veikt Ukrainas Aizsardzības spēki, bet norādīja, ka Ukraina saņems milzīgus ieroču daudzumus, un viss ir atkarīgs no tā, kā šie ieroči tiks izmantoti. Ģenerālis sacīja, ka no Harkivas līdz Hersonai frontes līnija ir samērā stabila, bet visdinamiskākā kustība uz priekšu un atpakaļ galvenokārt ir ap Bahmutu. Ukraiņi tur turas un cīnās no aizsardzības pozīcijām, bet iebrucēji, galvenokārt Vāgnera grupējums, uzbrūk.

Ukrainas valdība paziņojusi par plāniem izveidot minimālos degvielas un naftas krājumus, lai uzturētu valsti pie dzīvības un atbalstītu tās enerģētisko drošību. Otrdien Ukrainas valdība apstiprināja likumprojektu, kura galvenais mērķis ir radīt mehānismus, kas ļautu Ukrainai nepārtraukti piegādāt naftu un naftas produktus savai teritorijai arī krīzes situācijās. Valsts plāno arī izveidot savu naftas produktu krājumu. Šī likuma ieviešana ir daļa no Ukrainas un Eiropas Savienības asociācijas līguma īstenošanas.

Premjers Deniss Šmihaļs izteicies, ka runa esot par daudzveidīgas naftas produktu uzglabāšanas sistēmas izveidi ar divu mēnešu rezervēm. Ukraina ir būtiski palielinājusi savus izdevumus naftas produktu importam no Eiropas Savienības un citām partnervalstīm.


lsm.lv