Kauņa - no pārejošā uz laikmetīgo. Kāpēc?

Kauņas cietoksnis. Sestais forts.

Līdzīgi kā Daugavpils Cietoksnis ir daļa no Daugavpils pilsētas, arī Kauņas sestais forts ir daļa no Kauņas, lai gan to neapdzīvo cilvēki, taču tā ir iemīļota vieta gan pilsētniekiem, gan tās viesiem.

Forta būvniecība tika uzsākta 1882. gadā, taču pabeidza tikai 1897. gadā, ar mērķi nostiprināt austrumu robežu ar Krievijas impēriju. 

Sākumā tapa tikai pirmais forta mehānisms, kā Daugavpils žurnālistiem vēstīja gids, jo, sākoties pirmajam pasaules karam, otro nepaspēja uzbūvēt. Pilsētas viesiem apskatei pieejami ir arī citi Kauņas cietokšņa forti. 

Interesants fakti:

• Starpkaru periodā forts kalpoja kā militārais cietums;

• Otrā pasaules kara laikā tur tika nogalināti aptuveni 35 000 karagūstekņu;

• Šobrīd uz šo fortu ir “atceļojusi” Vītauta Dižā kara muzeja militārās tehnikas izstāde, uz kuru tiek aicināti gan mazāki, gan lielāki, gan pilsētas iedzīvotāji, gan viesi. 

Brīvības aleja kā Daugavpilī Rīgas iela

Lielā gājēju iela ir nosaukta kā Laisves aleja jeb Brīvības iela, kas atrodas jaunpilsētā. Arī tiek saukta par mūsdienīgo Kauņu. Tā ir viena no garākajām ielām Eiropā. Te var ieraudzīt īpašu un bagātīgu Kauņas starpkaru modernās arhitektūras mantojumu. 

Interesanti, ka Kauņā parādās trīs arhitektūras stili - modernisms, historims, kad tiek pielietoti visi iepriekšējo gadsimtu stili, piemēram, neogotika un neoklasicisms, un Lietuvas nacionālais stils, vismaz tā meklējumi. Lietuvas arhitekti caur būvniecību ir mēģinājuši rast savu brīvības autentiskumu, taču līdz šodienai Kauņā ir saglabājušās tikai trīs šāda stila ēkas. 

Kauņa kā Eiropas kultūras galvaspilsēta 2022

“This town needs posters” jau liecina, ka pilsēta ir gatava būt mūsdienīga un ļaut iekļauties dažādai mākslai, kura kādam var šķist baudāma, citam - mazāk baudāma. 

Nākamajā 2022. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu pārstāvēs Kauņa ar moto “no pārejošā uz laikmetīgo” (from temporary to contemporary). Daugavpils savu pieteikumi EKG statusam uzsāka šogad, 2021. gadā, savukārt Kauņa savu ceļu iesāka jau 2016. gadā. 

Tieši modernisma arhitektūra starpkaru periodā ir veidojusi būtisku daļu no pilsētas identitātes. Kā stāsta viens no Kauņa EKG 2022 koordinatoriem Žilvins Rinkšelis stāsta: “Kauņa ir sevišķi interesanta, jo starpkaru periodā tā vēl bija Lietuvas galvaspilsēta, valsts centrs, bet pēc kara tā zaudēja statusu, savā ziņā arī pašpārliecinātību, un dažbrīd arī pašcieņu”.

Pilsētas seja ir arī daļa no šīs modernisma arhitektūras un arhitektūras kā tādas. Šī ir iespēju atgūt gan pašcieņu, gan pierādīt, ka mēs varam. Jau 19. - 23. janvārim Kauņa svinīgi atklās gadu ilgo programmu ar dažādiem vērienīgiem mākslas notikumiem vairāk nekā 50 dažādās norises vietās Kauņā un tās apkārtnē. Būs arī tādas pasaules laikmetīgās mākslas zvaigznes kā Viljams Kentridžs un Joko Ono un viņu izstāžu atklāšana. Kā arī Marinas Abramovičas, performanču mākslas leģendas, izstādi.

“ŽALGIRA” arēna

Te var sajust visu emocionālo buķeti no basketbola atbalstītājiem. Šajās spēlēs neviens nepaliek vienaldzīgs. Lietuvieši izseko līdzi katram precīzam metiem vai neprecīzi veiktai tiesneša piezīmei. “Zaļa-balta-zaļa-balta, hei, hei!” - tāda ir atbalstītāju himna, kas noteikti mudina Kauņas basketbola komandu cīnīties un sniegt labāko rezultātu. Lietuva tiešām ir basketbola valsts.

Skatītāju arēna bija pilna, kas Latvijas iedzīvotājam varētu šobrīd šķist kā neliels kultūršoks, tomēr mēs varam pulcēties lielākā skaitā tikai tirdzniecības centros pie dārzeņiem un augļiem.

Projekts tika īstenots Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Pateicoties šim projektam, tika restaurēts gan Kauņas cietokšņa 6. forta ieejas mezgls, gan Daugavpils cietokšņa 7. bastiona valnis.

Daugavpilsziņas.lv