Lietuva paraksta līgumu par kinostudijas izbūvi, lai veicinātu audiovizuālās nozares attīstību

Memorandums paredz līdz 2030. gadam attīstīt audiovizuālā satura ražošanas infrastruktūru Viļņā. Mērķis ir piesaistīt vairāk starptautisku filmu uzņemšanu, veicināt investīcijas, radīt augsti kvalificētas darbavietas un nostiprināt Viļņas pozīcijas Baltijas un Ziemeļvalstu filmu tirgos.

Studija, visticamāk, tiks uzbūvēta atjaunotā Viļņas izstāžu centra „Litexpo” teritorijā, tomēr tās precīzā atrašanās vieta, apjoms un finansējuma vajadzības tiks noteiktas tikai pēc priekšizpētes un detalizēta plāna izstrādes.

Plānos paredzēti pieci filmu paviljoni, daži no kuriem sasniegs pat 18 metru augstumu. „Baltic Film & Creative Tech Cluster“ direktors Romans Matulis norādīja, ka lielākie ārvalstu klienti varētu sākt rezervēt telpas jau pirms studijas atvēršanas.

Ekonomikas un inovāciju ministrs Edvins Grikšs norādīja, ka, lai gan Lietuvas audiovizuālās nozares apgrozījums pēdējos piecos gados ir sasniedzis rekordaugstu līmeni, valstij vēl nav izdevies pilnībā realizēt savu potenciālu.

„Infrastruktūras ziņā mēs noteikti atpaliekam. Mums ir ļoti skaistas filmēšanas vietas, un straumēšanas platformas, piemēram, „Netflix“ vai „Amazon“, patiešām brauc šeit filmēt. Audiovizuālā nozare šeit vienmēr atrod savu vietu, un mēs bieži dzirdam no potenciālajiem investoriem, ka viņus interesētu iekštelpu studija, lai filmēšanas laikā varētu izvairīties no laika apstākļu radītajām problēmām,“ viņš teica.

Lietuvas Rūpnieku konfederācijas ģenerāldirektore Raminta Radavičienė norādīja, ka, ja reģionā nav liela mēroga kinostudijas, valsts zaudē iespēju piesaistīt augstas pievienotās vērtības projektus un investīcijas, piebilstot, ka nepieciešamās infrastruktūras izveide ir būtiska, ja Lietuva vēlas konkurēt par lielām starptautiskām filmēšanas produkcijām.

Pēc Grikšs teiktā, projekta izmaksas un tā finansēšanas veids joprojām nav skaidrs, un tas tiks izstrādāts plānošanas vēlākajos posmos.

Matulis norādīja, ka Lietuvas audiovizuālās nozares, kas aptver kino un televīzijas ražošanu, reklāmu un animāciju, apgrozījums 2025. gadā bija 208 miljoni eiro.

Viņš teica, ka kopš 2017. gada nozare ir augusi vidēji par 19 % gadā, kas ir gandrīz četras reizes straujāk nekā valsts IKP pieauguma temps.

Šī nebūs pirmā Lietuvas kinostudija. Viena no tām tika dibināta jau 1948. gadā, un savas pastāvēšanas laikā tā ir realizējusi aptuveni 2000 radošus projektus, tostarp spēlfilmas un televīzijas filmas, animācijas filmas, seriālus, dokumentālās filmas un kinohronikas.

Vēlāk uzņēmums saskārās ar finansiālām grūtībām un bankrotēja, un tā vēsturiskās ēkas Viļņā tika nojauktas 2010. gadā.
 

Avots : Lsm.lv