Baltijas valstis un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem

Trešdien publiskotajā intervijā Lietuvas prezidents Nausēda apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.

Uzbrukumi varētu būt vērsti pret infrastruktūras objektiem

"Mēs esam saņēmuši šādus signālus no saviem izlūkdienestiem. Tie nenorāda uz konkrētu vietu vai laiku, jo to vienkārši nav iespējams noteikt. Otra puse, iespējams, vēl nav pabeigusi plānošanas procesu, savukārt mūsu rīcībā var būt tikai informācija par pašu gatavošanās faktu vai iespējamo mērķi. Tāpēc nevaru noliegt, ka mūsu rīcībā ir šādi dati un ka runa ir par kinētiskām operācijām – nevis plaša mēroga darbībām, bet gan mērķētiem kinētiskiem uzbrukumiem, kas ar lielu varbūtību varētu būt vērsti pret kritiskās infrastruktūras objektiem," sacīja Nausēda.

Pēc Nausēdas teiktā, ņemot vērā šo apdraudējumu, Lietuva pēdējā laikā ir būtiski pastiprinājusi kritiskās transporta un enerģētikas infrastruktūras objektu aizsardzību.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka atbildīgās iestādes gatavojas plašam iespējamo uzbrukumu spektram, kuru mērķis varētu būt šo objektu darbības traucēšana.

"Tās var būt darbības, kas varētu vienkārši pārtraukt šo objektu darbību. Šie objekti ir nozīmīgi, un tie arī nodrošina visas sistēmas funkcionēšanu, īpaši mūsu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Tādēļ, protams, šim jautājumam ir jāvelta vislielākā uzmanība," sacīja Nausēda.

Krievija varētu izmantot Ukrainas dronus

Intervijā Nausēda neapgalvoja, ka Krievijas iespējamie uzbrukumi varētu būt vērsti tieši pret Lietuvu. Iepriekš Polija informēja par Rietumu drošības iestāžu bažām saistībā ar pieaugošo Krievijas provokāciju risku NATO austrumu flangā. Savukārt Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis otrdien apstiprinājis oficiālās Varšavas brīdinājumus. Pēc viņa teiktā, Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.

"Putins aptuveni pirms mēneša izteica līdzīgu vēstījumu, paziņojot, ka tad, ja Krievijai uzbruks kāda NATO dalībvalsts, tā atbildēs.

Tāpēc mums ir aizdomas, ka viņš varētu gatavot Ukrainas dronus un izmantot tos uzbrukumam kādai NATO dalībvalstij vai arī Krievijai, lai pēc tam varētu atbildēt uz šo uzbrukumu.

Iespējams, tieši šādu scenāriju viņš varētu gatavot, jo atrodas izmisuma situācijā – viņš zaudē," sacīja Sikorskis.

Polijas diplomātiskā dienesta vadītājs arī atzīmējis, ka Ukrainas panākumu dēļ cīņā pret Krievijas agresiju Maskavai nav resursu, lai īstenotu konvencionālu iebrukumu kādā no rietumvalstīm.

Rinkēvičs: Mums jābūt ārkārtīgi sagatavotiem

Arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs vēsta, ka Baltijas valstu un citu NATO sabiedroto izlūkdienestu informācija liecina par Krievijas iecerēm veikt sabotāžas un hibrīduzbrukumus, lai kaitētu reģionālajai drošībai.

"Mums ir jābūt ārkārtīgi sagatavotiem kara posmam Ukrainā, kad Krievija vairs negūst nekādas uzvaras un nespēj virzīties uz priekšu kaujas laukā. Pat Ukrainai negūstot pilnīgu uzvaru, Krievija var netieši pārbaudīt [NATO līguma] 5. pantu un pārvaldes mehānismus alianses un Eiropas Savienības līmeņos," teica Rinkēvičs, kurš trešdien bija ieradies vizītē Lietuvā.

Latvijas prezidents sacīja, ka drošības dienesti aiztur arvien vairāk personu, kas spiego Krievijas un Baltkrievijas labā vai sadarbojas ar tām.

"Viņi patiešām pārbauda mūsu gatavību un modrību. Mums jābūt gataviem reaģēt uz jauniem draudiem," uzsvēra Rinkēvičs.

"Tuvākie daži mēneši vai pat nākamie 12 mēneši būs izšķiroši Baltijas valstu drošībai. Mēs jau vairākus gadus esam redzējuši hibrīdoperācijas," piebilda Rinkēvičs.