Eiropas Komisijas prezidente par dronu incidentiem Baltijā

Baltijas valstīs vairāki dronu incidenti

Pēdējo nedēļu laikā Baltijas valstis saskārušās ar intensīviem dronu incidentiem. Visās trīs valstīs bija ielidojuši droni, Igaunijā viens arī notriekts.

Tas viss notiek laikā, kad Ukraina pastiprinājusi uzbrukumus ar droniem Krievijai, un daļa no šiem droniem novirzās vai tiek novirzīta Rietumu virzienā. Krievijai šī ir bijusi izdevība izplatīt melus, norādot uz Baltijas iesaisti Ukrainas uzbrukumos Krievijai. Proti, ka Ukrainas droni uz Krieviju it kā tiek palaisti no Baltijas valstīm.

Lietuvas Valsts drošības departaments vēl otrdien norādīja, ka Maskava, izmantojot dronu incidentus, īsteno informācijas operāciju pret Baltijas valstīm, kuras nolūks ir piespiest tās atteikties no atbalsta Ukrainai.

Eiropas Savienība uz Krievijas draudiem Baltijai sola spēcīgi reaģēt

Solidaritāti šo Krievijas izteikumu un draudu ēnā pauda daudzu pasaules valstu pārstāvji, bet Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vēl pirms viesošanās Lietuvā uzsvēra, ka Eiropa uz Krievijas draudiem Baltijai reaģēs spēcīgi.

Leiena vēlas parādīt, ka ir kopā ar Baltiju, ka tās aizsardzība ir svarīga un ir jāstiprina:

"Baltijas valstu iedzīvotāji ir piedzīvojuši to, ko daudzi uzskatīja par piederīgu citai teritorijai – gaisa trauksmes brīdinājumi, ģimenes meklē patvērumu, slēgtas skolas, apstājies transports... Tā ir realitāte uz Eiropas austrumu robežas 2026. gadā. Tie nav atsevišķi incidenti. Tā ir apzināta Krievijas stratēģija, kuras mērķis ir destabilizēt mūsu demokrātiskās sabiedrības. Taču, līdzīgi kā Ukrainas kaujas laukos,

Krievija cieš neveiksmi tāpat kā iepriekš, kad tā apbruņoja migrantus un spieda viņus pāri robežai. 

Vēlreiz vēlos uzslavēt Baltijas valstu iedzīvotāju izturību. Jūs esat reaģējuši ar mieru un atbildību, un ar skaidru vēstījumu Krievijai, ka mēs uzvarēsim. Eiropa ir pilnā solidaritātē un vienotībā ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, jo, kad Baltijas valstis tiek pārbaudītas, tiek pārbaudīta visa Eiropa."

Lietuvas prezidents: Ar solidaritāti šoreiz nebūs gana 

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda preses konferencē uzsvēra, ka ar solidaritāti vien nepietiek un jāveic konkrēti darbi:

"Eiropai ir jārīkojas ātri un konkrēti. Sanāksmē mēs vienojāmies, ka Eiropas Savienībai (ES) ir ievērojami jāstiprina austrumu flanga drošība. Mums pēc iespējas ātrāk jāīsteno iniciatīva "Austrumu flanga sardze", kas ietver gaisa telpas novērošanas, pretgaisa aizsardzības, militārās mobilitātes un situācijas apzināšanās spēju stiprināšanu visā austrumu flangā. Tāpat ir steidzami jāstiprina Eiropas iniciatīva par aizsardzību pret droniem. Pēdējo nedēļu incidenti ir skaidri parādījuši, ka Eiropa vairs nevar kavēties ar reaģēšanu uz jauna veida draudiem."

Baltijas prezidenti izcēla arī pēdējā laikā pastiprinātos Krievijas dezinformācijas centienus, noraidot Maskavas apgalvojumus, ka Baltijas valstis ļaujot Ukrainai izmantot to gaisa telpas un teritorijas, lai uzbruktu Krievijai.
 
"Latvija, tāpat kā Lietuva un Igaunija, nav devusi nekādu atļauju izmantot gaisa telpu vai teritoriju šādiem uzbrukumiem," sacīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
 
Lietuvas Valsts drošības departaments norādīja, ka Maskava, izmantojot dronu incidentus, īsteno informācijas operāciju pret Baltijas valstīm, kuras nolūks ir piespiest tās atteikties no atbalsta Ukrainai.

Baltijas valstis saņems papildu līdzekļus aizsardzībai 

Kā piemērus drošības uzlabošanai Leiena minēja, ka Baltijas valstis saņems papildu 12 miljardus eiro SAFE instrumentā, kas paredzēts dalībvalstu investīciju palielināšanai aizsardzības sektorā. Tiek izmantoti arī citi Briseles rīcībā jau esošie mehānismi, lai sniegtu papildu finansējumu.

Eiropa arī investējot pretdronu spējās, pretgaisa aizsardzības attīstībā un kritiskās infrastruktūras aizsardzībā. Leiena norādīja, ka ilgtermiņā Eiropai kopā ar Ukrainu ir jāuzbūvē industriālā kapacitāte, lai inovācijās skaidri pārspētu Krieviju. 

Leiena arī uzskata, ka blokam jāizstrādā protokols, kas dažādu hibrīdsituāciju gadījumā varētu mobilizēt pieejamos Eiropas Savienības instrumentus palīdzībā valstīm. Tāpat Eiropas Komisijas prezidente, runājot par sagatavotību incidentiem, norādīja, ka to, ko Baltija piedzīvo šodien, rīt var piedzīvot citas valstis. Tādēļ sagatavotībā jābūt sistemātiskai pieejai visā blokā un jāstrādā pie spēju trūkumu novēršanas, pārrobežu informācijas apmaiņas uzlabošanas un agrīnās brīdināšanas spēju uzlabošanas. 

Dronu incidenti arī Somijā 

Kopš marta beigām droni ir nokrituši arī Somijā, un vēl šī mēneša sākumā Somijas dienvidu daļā izsludināja brīdinājumu par apdraudējumu. Somija plašāk zināma kā civilās aizsardzības piemērs, bet, protams, arī šai valstij saistībā ar dronu ielidošanu tās teritorijā izaicinājumi pastāv. 

Tieši tādēļ šonedēļ Somijas premjers Peteri Orpo sasauca civilās varas iestādes uz sanāksmi, lai apspriestu, kā rīkoties laikā, kad šādu incidentu skaits valsts gaisa telpā pieaug. 

Vēl pagājušajā nedēļā Iekšlietu ministrijas glābšanas dienesti precizēja savus norādījumus par to, kā sabiedrībai jārīkojas un jābūt informētai dronu un citu ārkārtas brīdinājumu gadījumā. Bet viens no aktuāliem jautājumiem sabiedrībā ir tas, vai darba devējiem ir pienākums maksāt algas, ja darbiniekam dronu draudu dēļ jāpaliek mājās.