Sākta rietumvalstu pilsoņu evakuācija no Tuvajiem Austrumiem

Neraugoties uz karadarbību, atsevišķas aviokompānijas rīko daļu reisu, un otrdien Frankfurtes lidostā ieradās pirmā "Emirates" lidmašīna no Dubaijas. Vēlāk vēl viens laineris tika gaidīts Minhenē, bet trešdien no Apvienoto Arābu Emirātu kaimiņvalsts Omānas galvaspilsētas izlidos pirmais Vācijas valdības organizētais evakuācijas reiss ar vācu tūristiem. 

Berlīne iepriekš norādīja, ka priekšroka būs augsta riska grupu pārstāvjiem – bērniem, grūtniecēm un slimniekiem. 

Pasažieru lidmašīna no Abū Dabī otrdien nosēdās arī Lielbritānijas galvaspilsētas Hītrovas lidostā, savukārt Čehijas galvaspilsētā Prāgā ieradās pirmais valdības organizēts avioreiss no Jordānijas. Naktī Prāgā tika gaidītas vēl divas valdības lidmašīnas no Ēģiptes un Omānas.  

Cilvēku evakuāciju organizē arī citas Eiropas valstis, tai skaitā Spānija, Itālija, Polija un Lietuva, un, iespējams, ka tuvākajās dienās atsāksies arī citu privāto aviokompāniju reisi.


Irānai un Izraēlai nav kopējas robežas, taču abas valstis jau gadu desmitiem spēkojušās par ietekmi Tuvo Austrumu reģionā. 1979. gadā Irānā pie varas nāca islāma fundamentālistu režīms, kas sarāva jebkādas saites ar Izraēlu. Irāna uzskata, ka Izraēlas valsts nedrīkst eksistēt; Teherānas režīms draudējis noslaucīt Izraēlu no pasaules kartes.

Irāna tiek uzskatīta par bīstamāko Izraēlas ienaidnieci reģionā, taču Izraēlas rīcībā ir kodolieroči un pasaules spēcīgākās lielvaras ASV atbalsts.

Irānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā "Hamās" un "Hizbullāh", kas cīnās pret Izraēlu. Konflikts saasinājās 2023. gada 7. oktobrī, kad "Hamās" teroristi sarīkoja uzbrukumu Izraēlai.

2025. gada jūnijā Izraēla un ASV veica triecienus pret Irānas kodolprogrammas objektiem. Izraēlas un Irānas "12 dienu karš" tolaik beidzās ar vienošanos par pamieru.

2026. gada 28. februārī ASV un Izraēla sāka jaunus triecienus pret Irānu. ASV un Izraēlas līderi paziņoja, ka triecienu mērķis ir panākt režīma maiņu Irānā. Triecieni galvenokārt vērsti pret militāriem objektiem un Irānas līderu rezidencēm.

ASV prezidents Donalds Tramps un Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu 28. februāra vakarā bija paziņojuši, ka Irānas augstākais garīgais līderis ājatolla Alī Hāmenejī ir nogalināts. Lai gan sākotnēji Irānas amatpersonas bija paziņojušas, ka Hāmenejī uzbrukumu laikā nebija atradies valsts galvaspilsētā Teherānā, naktī valstij piederošie mediji apstiprinājuši, ka Hāmenejī ir nogalināts. 

Tikmēr Irāna veica atbildes triecienus pret Izraēlu un ASV karaspēka bāzēm Persijas līča reģionā.