Kijivā pamazām atjauno komunālos pakalpojumus iedzīvotājiem

Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" atsaucās uz enerģētikas ministru Denisu Šmihaļu un informēja, ka  galvaspilsētas ūdensapgādes sistēma kopumā darbojas, taču joprojām esot zonas ar zemu spiedienu. Tā iemesls ir okupantu sabojātā elektrības padeves sistēma.

Problēma tiekot risināta, un pilsēta no ministrijas rezervēm saņēmusi 49 strāvas ģeneratorus.

Nepārtraukti notiek sistēmas atjaunošanas darbi, un tikšot pārskatīta kritiskās infrastruktūras objektu darbība. Vienlaikus notiek analīze, cik daudz elektroenerģijas var izmantot izplatīšanai mājsaimniecībām.

Kijivā apkure otrdienas, 20. janvāra, vakarā nebija pieejama četriem tūkstošiem māju, bet ministrs solīja, ka šīs mājsaimniecības siltumu varētu sākt saņemt jau trešdien.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara video uzrunā atgādināja par notikušo plašo Krievijas uzbrukumu Kijivai ar bezpilota lidaparātiem un ballistiskajām raķetēm. Tā rezultātā elektrības padeve tika pārtraukta apmēram miljonam Kijivas iedzīvotāju.  

Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.

2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.

Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.

Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.