Kipras prioritātes ES prezidentūras laikā – drošība un migrācija

Ar muzikālu priekšnesumu pagājušajā nedēļā Kipras galvaspilsētā Nikosijā svinīgi ievadīja valsts prezidentūru ES. Pasākumu klātienē apmeklēja arī bloka vadošās amatpersonas, kā arī ES kandidātvalstu Ukrainas un Moldovas līderi. 

Kipras prezidentūras devīze ir "Autonoma savienība. Atvērta pasaulei". Valsts prezidents Niks Hristodulidis sacīja, ka Kipras prezidentūra balstīsies uz pieciem sasvstarpēji saistītiem pīlāriem. 

"Pirmais pīlārs ir autonomija caur drošību, aizsardzību un gatavību. Otrais pīlārs attiecas uz autonomiju, ko nodrošina konkurētspēja. Trešais pīlārs: pasaulei atvērta savienība. Savienība, kas ir autonoma. Ceturtais pīlārs attiecas uz autonomu vērtību savienību visiem. Un piektais pīlārs: budžets, kas vienmēr ir nepieciešams, lai atbalstītu autonomu Eiropas Savienību," norādīja Hristodulidis. 

Kipra ir pārņēmusi ES prezidentūru ģeopolitiski ārkārtīgi saspīlētā laikā, kad turpinās Krievijas karš Ukrainā, bet Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps draud sagrābt Grenlandi, ko pārvalda bloka dalībvalsts Dānija. Turklāt pamiers Gazas joslā ir ārkārtīgi trausls, bet protestu pārņemtās Irānas režīms ir piedraudējis uzbrukt Izraēlai. 

Šādos sarežģītos apstākļos ir nepieciešams, lai ES kļūtu pastāvīgāka un spēcīgāka spēlētāja globālā mērogā. Uz to norādīja arī ES Padomes prezidents Antoniu Košta, piebilstot, ka Kipra ir īstā valsts, kuras vadībā īstenot šo mērķi. 

"Kipra pārņem padomes vadību ļoti sarežģītā brīdī, kad noteikumos balstītā starptautiskā kārtība ir pakļauta uzbrukumiem, kas apdraud daudzpusējo sadarbību, godīgu tirdzniecību un ANO statūtu pamatprincipus. Pašas Kipras vēsture un piedzīvotā okupācija un sadalīšana tai ir devusi ļoti konkrētu izpratni par starptautisko tiesību izšķirošo nozīmi miera un stabilitātes nodrošināšanā starp valstīm," teica Košta. 

1974. gadā Kipras ziemeļus okupēja Turcijas karaspēks, bet vēlāk tur tika izveidota Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzīst tikai Turcija. 

Savas vēsturiskās pieredzes dēļ Kipra ir apņēmusies veicināt visa veida atbalstu Ukrainai karā pret Krieviju, uzsvēra prezidents Hristodulidis. 

"Mēs sniedzam nelokāmu politisko, ekonomisko un humāno palīdzību Ukrainai, atbalstot tās suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti. Esmu atkārtoti uzsvēris, ka šī politika turpināsies un tiks stiprināta mūsu prezidentūras laikā, jo Kipra zina, ko nozīmē iebrukums un okupācija. Mēs zinām, ko nozīmē bēgļi, pazudušas personas un cilvēktiesību pārkāpumi. Tas ir mūsu prezidentūras mērķis: Eiropas Savienība, kas apvieno savu stratēģisko autonomiju ar aktīvu iesaisti starptautisko jautājumu risināšanā," viņš turpināja.

Hristodulidis arī uzsvēra, ka vēl viena Kipras prioritāte nākamajos sešos mēnešos būs 2024. gadā apstiprinātā Migrācijas un patvēruma pakta pilnīga ieviešana un migrantu atgriešanas sistēmas stiprināšana.

Kipra ir viena no ES dalībvalstīm, kas izjūt vislielāko migrācijas spiedienu. Lai to mazinātu, Nikosija arī vēlas stiprināt ES sadarbību ar valstīm Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.