Briselē gaidāma politiskā cīņa par Eiropas Savienības budžetu

Jau tagad ir skaidrs, ka cīņa par naudu nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā, kas būs spēkā no 2028. līdz 2034. gadam, būs asa. No Eiropas Savienības arvien vairāk tiek prasīts ieguldīt ne tikai, piemēram, zinātnē un infrastruktūrā, bet arī tādās jaunās jomās kā aizsardzībā. No tā varētu ciest tā dēvētās tradicionālās politikas, tostarp lauksaimniecība un kohēzija jeb reģionu izlīdzināšana. 

Jau sākotnējā budžeta piedāvājumā, ko sagatavoja Eiropas Komisija, Latvijas zemniekiem ir paredzēts mazāk naudas nekā līdz šim. Turklāt lauksaimniecības fondus tiek plānots sapludināt ar citiem. 

Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), decembrī apmeklējot Briseli, sacīja, ka pats svarīgākais ir naudas apjoms. 

"No lauksaimnieku viedokļa, ja skatāmies no praktiskiem lauksaimniekiem, kas strādā uz lauka, tad ir pilnīgi vienalga, vai ir viens fonds vai pieci, vai desmit. Galvenais, lai nauda ir iezīmēta lauksaimniecībai pietiekamā apjomā. Šobrīd mēs redzam, ka tā nauda nav iezīmēta. Viņa ir iezīmēta vēl mazāka, nekā tā ir šajā periodā. Šajā periodā bija 3,2 miljardi, bet uz nākošo ir iezīmēti tikai 2,6 miljardi. Un ko pasaka Eiropas Komisija? Jums aploksne ir liela, paši atrodiet savas lielās aploksnes un pārdaliet," sacīja Krauze. 

Krauze uzskata – ja par papildu Eiropas fondu piešķiršanu lauksaimniekiem lems dalībvalstīs, nevis Briselē, tad palielināsies plaisa starp atbalstu, ko dažādās valstīs saņem zemnieki, un līdz ar to arī negodīga konkurence. 

Pret fondu apvienošanu ir arī eiroparlamentārietis Vilis Krištopans no partijas "Latvija pirmajā vietā". Viņš darbojas Lauksaimniecības komitejā. 

"Es esmu pret, un pret jau ir lielākā daļa Eiropas Parlamenta. Es domāju, ka tas neizdosies un tomēr viss būs tā, kā vajag, tā kā bija tomēr. Cita lieta ir, ka mēs drusku ačgārni uz to visu skatāmies. Es gaidu Latvijas stingro pozīciju, Latvijas valdības stingro pozīciju, kuras pagaidām tā īpaši nav," sacīja Krištopans. 

Savukārt Nils Ušakovs no "Saskaņas" atbalstu zemniekiem uzskata par drošības jautājumu. 

"Apstākļos, kad austrumu robeža vairs nav tikai robeža, tā ir lielā mērā Eiropas Savienības drošības garants, turpināt cilvēkiem, kas dzīvo pie šīs robežas un strādā lauksaimniecības jomā, maksāt mazāk – tas vairs nav jautājums tikai un vienīgi par emocijām un taisnīgumu vai par kaut kādiem budžeta kritērijiem, kad notiks konverģence un viss izlīdzināsies, tas ir jautājums par drošību kā tādu," pauda Ušakovs. 

Ušakovs kopā ar sociāldemokrātu frakcijas kolēģiem decembrī Eiropas Parlamentā organizēja Austrumeiropas lauksaimniecībai veltīto diskusiju. Tajā piedalījās arī Rumānijas Zemnieku asociācijas pārstāvis Aleksandru Tačianu. 

Viņš sacīja: "Tas pilnīgi noteikti nav pieņemami. Kopējam lauksaimniecības budžetam ir jāpaliek atsevišķi no citiem. Citādi par lauksaimniecības budžetu lems finanšu ministri, kuri varētu nesaprast lauksaimnieku vajadzības un to, kādēļ zemkopībai varētu vajadzēt vairāk līdzekļu." 

Pret Eiropas fondu apvienošanu vienā aploksnē sarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu iestājās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tomēr viņš piebilda, ka, ja Latvija vēlas sagaidīt izpratni par mūsu izaicinājumiem, mums jābūt gataviem spert soli arī lielo valstu virzienā.

"Ja mēs vēlamies runāt par to, kā mēs gribām tērēt vairāk un par savām ļoti svarīgām prioritātēm, tad mums ir arī vienlīdz jāspēj runāt par to, kā tad šo naudu ģenerēt. Ir skaidrs, ka tas nebūs tikai uz pašu valstu iemaksām, bet arī uz citiem jautājumiem. Tā bija plašāka saruna," sacīja Rinkēvičs. 

Optimistiskais scenārijs paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstis par daudzgadu budžetu varētu vienoties šā gada beigās. Bet sarunas var arī ievilkties.