Pēc sarunām Vašingtonā uzmanības centrā drošības garantijas Ukrainai

Drīzumā plāno Zelenska un Putina tikšanos 

No Krievijas puses izteikumu pagaidām ir ļoti maz, un Kremlis joprojām ir diezgan piesardzīgs komentāros par to, cik lielā mērā Putins gatavs tikties ar Zelenski. Tomēr sarunu iespēja nav noraidīta. 

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs norādījis, ka pirmā Putina un Zelenska tikšanās kopš 2019. gada varētu notikt jau nākamo divu nedēļu laikā. 

Jautājums, cik ilgi laiku vilcinās Krievija, jo Ukraina un sabiedrotie sarunām varētu būt gatavi visai ātri.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs gan ir uzsvēris, ka jebkurai Krievijas un Ukrainas līderu sanāksmei ir jābūt rūpīgi sagatavotai, nevis jānotiek tāpat vien, tā teikt, kameru dēļ. Un, lai gan agresorvalsts nav noraidījusi iespēju panākt mieru, tās uzlidojumi Ukrainā nav rimuši arī pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Putina sarunām Aļaskā. 

Labas gribas koalīcija, kurā apvienojušās Ukrainas sabiedrotās valstis, vienojusies par turpmāku atbalsu Kijivai. Sabiedrotie norāda, ka Krievija arī iepriekš runājusi par mieru, taču tās uzbrukumi Ukrainas pilsētām norāda uz pretējo. Tāpēc līdz reālam mieram atbalsts Ukrainai nedrīkst atslābt.

"Kā optimists es uzskatu, ka vakardienas sarunu rezultāts mūs virzīs uz priekšu. Taču kā reālists es vēlos uzsvērt, ka tas virzīsies uz priekšu tikai tad, ja Krievija parādīs gatavību mieram. Citiem vārdiem sakot, pienācis laiks paskatīties, vai Putina kungs tiešām grasās nopietni iesaistīties miera noslēgšanā. Ja nebūs nekādu pazīmju, tad mums būs jāpalielina spiediens uz Krieviju. Vairāk sankciju, vairāk atbalsta Ukrainai," pauda Somijas premjerministrs Peteri Orpo. 

Norit darbs pie drošības garantijām Ukrainai 

Viens no svarīgākajiem sarunu punktiem šobrīd ir drošības garantijas Ukrainai. Līdz šim jautājums bija iestrēdzis, aprobežojoties ar dažu Eiropas valstu gatavību nosūtīt spēkus uz Ukrainu pamiera gadījumā un ar Krievijas noraidošo attieksmi. Taču tagad par drošības garantijām un gatavību tās sniegt vairākkārt iztiecies Tramps, arī Eiropas partneri un arī Zelenskis. 

Ukrainas līderis šodien izteicies, ka Ukraina jau strādā pie drošības garantiju konkrēta satura un līderi šodien turpina koordināciju un gatavo attiecīgos diskusiju formātus, kuros garantijas apspriest.

Viņš atklājis, ka sabiedroto nacionālās drošības padomnieki pašlaik pastāvīgi sazinās savā starpā un drošības garantijas būs. Tās tiks izstrādātas tuvākās nedēļas, pusotras laikā, teica Zelenskis. Šodien videokonferencē par tālākiem soļiem turpina spriest Eiropas līderi, tostarp Latvija. 

Līdz šim notikušais liecina, ka ASV vēlas, lai galvenokārt drošības garantijas sniedz eiropieši, tomēr ir skaidrs, ka amerikāņi iesaistīsies. Atklāts paliek jautājums, kā tieši, jo Tramps noraidījis amerikāņu karavīru klātbūtni Ukrainā. Taču Baltā nama saimnieks pieļāvis, ka nodrošinātu atbalstu gaisā. 

Atbalstu Ukrainai sola arī eiropieši. Piemēram, pēc pamiera noslēgšanas Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un, iespējams, kādu citu valstu karavīri varētu uzturēt mieru Ukrainā. Taču šobrīd nav zināms, vai Krievija šādu spēku izvietošanai piekristu.  

Vēl izskan kas līdzīgs NATO 5. panta garantijām, taču nav skaidrs, kas tieši ar to domāts. Drošības garantijas var nozīmēt arī sabiedroto militāro atbalstu Ukrainas armijai gan fiziski, gan finansiāli, gan izlūkošanā. Taču – vai Ukrainas armijas stiprināšana vien atturētu Krieviju atkal uzbrukt Ukrainai, šobrīd ir maz ticams. 

Viens gan ir skaidrs – nav signālu, ka drošības garantija būtu Ukrainas iestāšanās NATO, jo Krievija, lai gan ir piekritusi, ka Ukraina var saņemt drošības garantijas no sabiedrotajiem, stingri iebildusi pret šīs valsts virzību uz dalību militārajā aliansē. 

Tuvāko dienu laikā, iespējams, parādīsies arī vairāk informācijas par to, kādas tieši drošības garantijas varētu sniegt Ukrainai, un arī tas, vai Krievija ir gatava tām piekrist. 

ASV prezidents: Putins ir noguris no kara 

ASV prezidents Donalds Tramps uzskata, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ir noguris no kara un ka vienošanās noslēgšanai "nevajadzētu būt problēmai". 

Šādus spriedumus Tramps otrdien pauda telekanāla "Fox News" ēterā. Vienlaikus Tramps neizslēdza iespēju, ka Putins nevēlas noslēgt vienošanos. Tad Putins nonāktu "grūtā situācijā", norādīja ASV prezidents. 

Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim vajadzētu izrādīt elastību, sacīja Tramps, neprecizējot, ko tieši viņš ar to domā. Tramps norādīja, ka neplāno piedalīties Krievijas un Ukrainas līderu sarunās. 

"Man šķiet, ka viņi, iespējams, saprotas nedaudz labāk, nekā man likās, citādi es nebūtu organizējis divpusēju tikšanos," klāstīja Tramps. 

"Es būtu organizējis tikšanos trijatā, trīspusēju tikšanos, bet man šķiet, ka viņiem klājas nedaudz labāk," viņš piebilda. 

Atbildot uz "Fox News" raidījuma vadītāja jautājumu par teritorijām, Tramps sacīja, ka Ukraina "saņems daudz zemes", bet tad sāka runāt par to, ka Krievijas militārais spēks ir lielāks nekā Ukrainas. 

Pētnieks: Zelenska un Trampa tikšanās bija ļoti laba

Zelenska un Trampa tikšanās forma bija negaidīti laba, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns. 

"Bija ļoti laba atmosfēra. Domāju, ka bija grūti iedomāties labāku atmosfēru. Un izskatījās, ka Tramps pat sargājoši attiecās pret Zelenski. Tas bija labi. No satura viedokļa – šī satura bija negaidīti maz, jo, manuprāt, lielākā daļa tomēr gaidīja skaidrākus lēmumus, virzienus," atzīmēja pētnieks. 

Andžāns arī norādīja, ka pagaidām aptuveni zināms, ko Ukraina varētu iegūt, taču nav zināms, kādi būtu zaudējumi, un tas šobrīd ir lielākais jautājums. 

"Tātad acīmredzot par teritorijām nav spriests – vismaz ne publiski. Un arī par to, ko vēl Ukraina varētu zaudēt no Krievijas maksimālajām prasībām par Ukrainas armijas ierobežošanu, par neitralitāti un tamlīdzīgi. Tāpēc par vakardienas sarunu saturu ir zināma vilšanās," vērtēja pētnieks. 

Andžāns arī sacīja, ka, viņaprāt, Putins darīs visu, lai vājinātu Ukrainai solītās drošības garantijas. Tramps arī skaidri pateicis, ka ASV karavīru Ukrainā nebūs. 

Viņaprāt, Ukraina arī nevarēs pilnībā paļauties tikai uz sabiedroto atbalstu. 

"Skaidrs, ka eiropiešiem būs ļoti grūti nodrošināt pietiekamu spēku uz zemes, jo redzam, ka Vācijai ir lielas grūtības pat Lietuvā pilnvērtīgu brigādi izvietot," norādīja pētnieks. 

Eiropiešiem arī līdz šim grūti gājis pašiem ar bruņošanos, tāpēc arī šādā Eiropas Savienības palīdzībā Ukrainai varētu būt zināmi izaicinājumi.

Rinkēvičs: Vairs nerunājam par pamieru, bet gan par mieru

Miera līgumam starp Ukrainu un Krieviju jābūt saistītam ar stingrām drošības garantijām. Tā, komentējot vakardienas norises Baltajā namā, izteicies Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš uzskata, ka sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā nozīmēs politisku diskusiju par visaptverošu mieru.

Jau pēc Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās Aļaskā viņš pauda nožēlu, ka pamiers nav panākts. Arī vakar Vašingtonā izskanējušais, viņaprāt, apliecina, ka process attīstās un gaidāmas plašākas diskusijas, taču asinsizliešana Ukrainā turpinās.

"Man tāds lasījums un izpratne no tā, ko esmu saņēmis gan publiski, gan nepubliski, ka pašlaik par pamieru nerunājam, bet gan par politisku diskusiju par visaptveroša miera noslēgšanu. Ja vien tur nav kādi īpaši aspekti, tas ir ļoti detalizēts jautājums," norādīja Rinkēvičs.

Putins rosinājis tikšanos Krievijā

Krievijas diktators Vladimirs Putins ierosinājis tikšanos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski rīkot Maskavā, pavēstīja trīs avoti, kas ir informēti par ASV prezidenta Donalda Trampa un Putina telefonsarunas gaitu.

Trampa un Putina telefonsaruna notika laikā, kad Vašingtonā noritēja ASV prezidenta tikšanās ar Zelenski un Eiropas līderiem.

Pirmdien runājot ar Trampu, "Putins pieminēja Maskavu", ziņu aģentūrai AFP sacīja viens avots, piebilstot, ka Zelenskis atbildē esot teicis "nē".

Sarunām tuvs diplomātiskais avots sacīja, ka Eiropas līderi Trampam teikuši, ka Putina priekšlikums "nešķiet laba ideja".

Pētniece: Savā ziņā četrpusējās sarunas ar Krieviju jau notikušas

Šobrīd izskatās, ka Krievijai ir lielāka interese piedalīties pamiera sarunās nekā iepriekšējos mēnešos. Arī viss, kas ar šīm pamiera sarunām saistīts, attīstās milzīgā ātrumā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

Pētniece izcēla ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas vadoņa Vladimira Putina pārrunāto, ko Baltā nama saimnieks pieminēja arī vakar sapulcētajiem Eiropas Savienības un Ukrainas pārstāvjiem: 

"Izskatās, ka Putins, tik tiešām grib Trampam iedot šīs miera sarunas, tik tiešām tā vēlas. Ja šāds signāls ir bijis no Putina Trampam, tad varbūt ir īstais laiks to pārrunāt. Svarīgi bija arī tas, ka 

Putins ar Trampu runāja 40 minūtes vakar, kad Eiropas līderi bija Baltajā namā. Un savā ziņā tās jau bija tādas četru pušu sarunas, kur ir Eiropa, ASV, Ukraina un telefonzvanā – arī Krievija."

Bērziņa uzskata, ka tālākais sarunu process būs smags un aizvien ir daudz nezināmo. 

"Bija runa Aļaskā it kā par to, ka Krievija vēlētos ieņemt pārējās Donbasa teritorijas – Luhanskas un Doneckas apgabalus, vai arī tās daļas, kuras viņi nav varējuši ieņemt vairāk nekā desmit gadu laikā ar militāru spēku. Bet publiskā telpā Tramps nav izteicies. Viņš drīzāk savos sociālajos medijos un citur runā par NATO un Krimu. Bet jautājums ir, kas ir pieļaujams ukraiņiem pašiem. Un to nevar noteikt ne Tramps, ne Eiropas līderi," atzīmēja pētniece.

Vienlaikus, viņa uzsvēra, ka šobrīd neizskatās, ka Tramps spiestu Zelenski piekāpties Putinam. Tāpēc Ukrainai un Eiropai šobrīd cieši jādomā, kā piedāvāt kaut ko iespējamu un arī kā nodrošināt tālāko Ukrainas drošību.