Somija astoto gadu pēc kārtas atzīta par pasaules laimīgāko valsti

Ziņojums publicēts, atzīmējot Starptautisko laimes dienu.

Šajā ziņojumā, kas tapis partnerībā starp Gelapa institūtu, Oksfordas Labklājības pētījumu centru un ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīklu, pētnieki analizēja periodu starp 2022. un 2024. gadu.

Valstu vieta noteikta pamatojoties uz iedzīvotāju atbildēm par to, kā viņi paši vērtē savu dzīvi. Pētījuma autori norāda, ka līdzās veselībai un turībai, cilvēki augstu vērtē arī vienkāršas ikdienas lietas, piemēram, pusdienot kopā ar citiem, ka ir kāds, uz kuru paļauties, kā arī mājsaimniecības lielums. Starp atbildēm populāra ir arī ticība cilvēku labestībai un uzticamībai.

"Mēs esam ļoti mierīgi. Līdz ar to mums ir vairāk laika padomāt par lietām, piemēram, kā dzīvot mierīgi un vienkārši," sprieda Helsinku iedzīvotājs Juni Purhonens.

"Cilvēki Somijā uzticas cits citam, un vairākos sabiedrības slāņos mēs mēģinām cits citu atbalstīt. Tāpēc, manuprāt, arī sistēma, kurā dzīvojam, ir tāda, kurai varam uzticēties," atzina Helsinku iedzīvotāja Aleksandra Petha.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā ir visas Ziemeļvalstis. Dānija ieņem otro vietu, Islande – trešo un Zviedrija – ceturto, bet Norvēģija ir septītajā vietā.

Piektajā vietā ir Nīderlande, kas atkal atgriezusies laimīgāko valstu pirmajā piecniekā.

Savukārt Kostarika ar sesto vietu un Meksika ar 10. vietu pirmoreiz iekļuvušas laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā.

Astotajā vietā ir Izraēla, bet devītajā vietā – Luksemburga.

Otrajā desmitniekā no 11. līdz 20. vietai ierindojās Austrālija, Jaunzēlande, Šveice, Beļģija, Īrija, Lietuva, Austrija, Kanāda, Slovēnija, Čehija.

Vācija kopš pagājušā gada ir pakāpusies no 24. uz 22.vietu, bet ASV noslīdējusi par vienu pozīciju uz 24. vietu, kas ir šīs valsts sliktākais rezultāts.

Latvija kopš pērnā gada noslīdējusi no 46. uz 51. vietu un Igaunija – no 34. uz 39. vietu, bet Lietuva pakāpusies no 19. uz 16. vietu.

Ziņojumā tika vērtētas 147 valstis, un par visnelaimīgāko atkal atzīta Afganistāna.

Laimes pakāpe tika noteikta, ņemot vērā tādus subjektīvus kritērijus kā cilvēku pašnovērtējums un viņu apmierinātība ar dzīvi, gan tādus objektīvākus rādītājus kā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, pieejamais sociālais atbalsts, paredzamais veselīgas dzīves ilgums, brīvība un korupcijas līmenis.

Sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka ziņojums arī parāda, kas nosaka augstāku laimes sajūtu, un šoreiz uzmanība pievērsta rūpēm un labvēlībai pret citiem cilvēkiem un tam, kā sociālā solidaritāte veicina laimes sajūtu. Sabiedrībās, kur rūpes un solidaritāte ir augstāka un vienādi sastopama, laimes indekss ir vienmērīgs un augstāks, nav plaisas starp ļoti laimīgiem un ļoti nelaimīgiem cilvēkiem. 

Viņa pieļāva, ka Lietuvā laimes indekss ir augstāks, jo, iespējams, lietuvieši ir sabiedriskāki, kamēr mēs varbūt mazāk uzticamies viens otram un skatāmies uz kaimiņu ar aizdomām.

Bet interesanti, ka  ar laime sajūtu saistīts politiskā populisma pieaugums - tie, kas vairāk sevi uzskata par nelaimīgiem, biežāk balso par populistiem, norādīja Putniņa.