Lidmašīnas avārija Viļņā – pēdējo desmitgažu lielākā aviokatastrofa Baltijas valstīs

Katastrofas kravu aviācijas segmentā notiek reti. Lielākās raizes drošības ekspertiem sagādā vispārējās nozīmes aviācijas lidmašīnas, piemēram, privātie gaisa kuģi, helikopteri un deltaplāni. Taču to avāriju gadījumā sekas ir nesalīdzināmi mazākas nekā tad, kad nelaimi piedzīvo komerciālās aviācijas lidmašīna. Šāda negadījuma izmeklēšana var ilgt pat gadu un vairāk.

Latvijas Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs norādīja: "Tagad būs jātērē ļoti lieli resursi, lai likvidētu sekas, gan arī izmeklēšanas darbs. Tas ir liels laineris, iesaistītas dažādas valstis. Operatorvalstis, ražotājvalstis. Notikuma valsts. Tās visas sūta savus pārstāvjus. Liels darbs priekšā. Neviena katastrofa nebeidzas tikai ar izmeklēšanas rezultātiem. Vienmēr ir rekomendācijas. Un attiecīgi no tām rekomendācijām, kad kas ir nogājis greizi, tiek grozīti standarti, bieži vien visā pasaulē. Tās ir izmaiņas, kas visiem ir jāievieš."

Baltijas valstīs iepriekš vairākkārt notikušas lidmašīnu avārijas.

Pēdējo reizi Lietuvā lidmašīnas avārija ar upuriem notika 1990. gadā Panevēžā – padomju transporta lidmašīnas "IL-76" katastrofā bojā gāja visi astoņi apkalpes locekļi. 2004. gadā, tuvojoties Palangai, negadījumu piedzīvoja skandināvu lidsabiedrības "SAS" pasažieru laineris ar 52 cilvēkiem, negadījumā cilvēki necieta.

Savukārt Latvijā 1995. gadā treniņlidojuma laikā Lielvārdē avarēja gaisa spēku lidmašīna, kad apkalpe mēģināja izpildīt bīstamus manevrus, dzīvību zaudēja abi piloti.

1979. gadā Liepājā katastrofu piedzīvoja padomju kompānijas "Aeroflot" lidmašīna "Tu -134", kas bija atlidojusi no Omskas. Tā veda kravu, lai gan nebija piemērota tam. Turklāt bija slikta redzamība. Dzīvību zaudēja četri apkalpes locekļi.

Smagākā aviokatastrofa Latvijā notika 1967. gada 30. decembrī Liepājā. "Aeroflot" lidmašīna "AN -24" bija ceļā no Rīgas, tā aizdegās un nokrita.  Izdzīvoja astoņi cilvēki no kopskaitā 51. 

Arī Igaunijas vēsturē notikušas vairākas katastrofas. 

2010. gadā netālu no Tallinas lidostas avarēja kravas lidmašīna "AN-26B", kas lidoja no Helsinkiem. Gatavojoties nolaisties, tā sadūrās ar koku galotnēm un veica avārijas nosēšanos uz ezera biezā ledus. Lidmašīnā bija seši cilvēki, visi izglābās.

2003. gadā, paceļoties no Tallinas, avarēja kompānijas "Enimex" lidmašīna, kas veda pasta kravu uz Somiju. Bojā gāja divi no trim apkalpes locekļiem. 2001. gadā tāda paša tipa un tās pašas kompānijas lidmašīna avarēja Hījumā salā, no 17 cilvēkiem izdzīvoja 15.

1977. gadā Igaunijā Tapas apkaimē nogāzās militārā lidmašīna "AN-24". Bojā gāja 21 cilvēks – seši apkalpes locekļi un 15 padomju iznīcinātāju "Sukhoi" piloti, kas tajā atradās. Sniegputenī bija slikta redzamība. Apkalpe nesaprata, ka lido pārāk zemu. Lidmašīnas spārns ietriecās spirta rūpnīcas skurstenī. Lidmašīna kļuva nevadāma, aizdegās un nokrita tīrumā.

Bet 1958. gadā padomju "Aeroflot" lidmašīna lidoja no toreizējās Ļeņingradas uz Tallinu, kad kāds pasažieris, cenšoties nolaupīt lidaparātu, aizdedzināja salonu ar paštaisītu bumbu. Lidmašīna veica ārkārtas nolaišanos. Apkalpe un pasažieri paspēja evakuēties, bet lidmašīnas nolaupītājs gāja bojā. 

Pirmdienas, 25. novembra, agrā rītā, aizķerot divstāvu dzīvojamo ēku, Viļņā avarēja "DHL" līgumpartneres "Swiftair" kravas lidmašīna. Avārijas rezultātā aizdegās netālu esošas noliktavas un automašīna. Ugunsgrēks tika lokalizēts apmēram divu stundu laikā.

Avarējušajā DHL kravas lidmašīnā bija četri cilvēki – divi Spānijas, viens Vācijas un viens Lietuvas pilsonis. Pilota Spānijas pilsoņa nāve tika apstiprināta notikuma vietā. Pārējie lidmašīnā esošie cilvēki ir ievainoti. Viens no viņiem kritiskā stāvoklī ievietots Viļņas Universitātes Santaras klīnikā. No mājas neskarti evakuējās 13 cilvēki.

Viļņas policija sākusi pirmstiesas izmeklēšanu. Savu izmeklēšanu veic arī aviācijas drošības eksperti un "DHL".

Lai arī netiek izslēgta versija par teroraktu, Lietuvas sākotnējā informācija neliecina par ārēju faktoru ietekmi lidmašīnas avārijā.