Igaunijā vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās augstāka nekā Latvijā, Lietuvā – zemāka

Eiropas Savienībā kopumā vidējā aktivitāte (51%) bijusi krietni augstāka nekā Baltijas valstīs.

Eiropas Parlamentā no Lietuvas tiek ievēlēti 11 deputāti, no Latvijas – 9, bet no Igaunijas – 7.

Igaunijas septiņus mandātus sadalījušas piecas partijas: pa divām vietām ieguvuši sociāldemokrāti un nacionālkonservatīvā partija "Tēvzeme", bet pa vienai vietai - valdošā Reformu partija, opozīcijā esošā Centra partija un labējo populistu partija EKRE.

Visvairāk balsu saņēmusi sociāldemokrāte Marina Kaljuranda, kas jau līdz šim bija EP deputāte. Tāpat uz Briseli varēs doties bijušais Igaunijas premjers Jiri Ratass un bijušais Tallinas mērs Mihails Kelvarts.

Savukārt Lietuvā 11 mandātus sadalīs astoņi saraksti. Visvairāk mandātu (trīs) ieguvusi valdošā "Tēvzemes" un kristīgo demokrātu savienība, no kuras Eiropas Parlamentā pārvēlēts arī bijušais premjers Andrjus Kubiļus.

Opozīcijā esošie sociāldemokrāti uz Briseli sūtīs divus deputātus ar partijas līderi Viliju Blinkevičūti priekšgalā.

Pa vienai vietai izcīnījušas sešas partijas: Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība, Brīvības partija, Demokrātiskā savienība "Par Lietuvu", no kuras ievēlēts līdzšinējais eirokomisārs Virgīnijs Sinkevičs, Poļu vēlētāju apvienība, Liberāļu savienība un odiozais politiķis Petrs Gražulis, kuram pagājušogad tika atņemts Seima deputāta mandāts.

Latvijā šoreiz nobalsoja 33,8% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir nedaudz vairāk kā iepriekšējās EP vēlēšanās 2019. gadā.

Līdzīga situācija arī Igaunijā, kur šoreiz vēlētāju aktivitāte bijusi gandrīz identiska kā 2019. gadā.

Igaunijā šoreiz nobalsoja 37,7% balsstiesīgo iedzīvotāju, bet pirms pieciem gadiem attiecīgais rādītājs bija 37,6%.

Igaunijā vēlētājiem ir iespēja balsot arī elektroniski, ko izmantoja liela daļa (vairāk nekā 40%) balsotāju.

153 848 cilvēki nobalsoja elektroniski, bet 215 578 balsoja ar tradicionālo papīra biļetenu, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Igaunijā augstākā vēlētāju aktivitāte bijusi lielākajās pilsētās Tartu (51,4%) un Tallinā (47,1%).

Līdzīgi kā Latvijā, salīdzinoši zema aktivitāte bijusi reģionā ar lielu krievvalodīgo vēlētāju īpatsvaru: Austrumviru apriņķī, kura lielākā pilsēta ir Narva, vēlētāju aktivitāte bija tikai 33,6%, zemākā valstī.

Lietuvā jau pirms vēlēšanām tika prognozēta zema vēlētāju aktivitāte un šīs bažas ir piepildījušās.

EP vēlēšanās šoreiz nobalsoja tikai 28,35% balsstiesīgo iedzīvotāju: 20,93% vēlēšanu dienā un 7,41% iepriekšējā balsošanā.

EP vēlēšanās 2019. gadā vēlētāju aktivitāte Lietuvā bija daudz augstāka: 53,4%. Taču jāņem vērā, ka toreiz EP vēlēšanas notika vienlaikus ar Lietuvas prezidenta vēlēšanu otro kārtu. Šoreiz prezidenta vēlēšanas tika sarīkotas jau maijā.

Taču šis nebūt nav zemākais vēlētāju aktivitātes rādītājs, jo 2009. gadā EP vēlēšanās Lietuvā piedalījās tikai 21% balsstiesīgo iedzīvotāju.