Pašnāvību mēģinājumi Daugavpilī: skaudrā statistika

Sabiedrībā valdošie aizspriedumi un neziņa daudziem liedz meklēt palīdzību un atgūt dzīvesprieku, darba sparu un mieru, kas ir neatņemama veselības un sociālās labklājības daļa.

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka pasaulē vidēji ik pēc 40 sekundēm kāds cilvēks izdara pašnāvību, dienā tie ir aptuveni 3000 cilvēku. Un Latvija diemžēl šajā ziņā ir viena no līderēm Eiropā. Pirms mums ir tikai kaimiņvalsts Lietuva. Turklāt, vīrieši pašnāvības izdara 4-5 reizes biežāk neka sievietes. Tā ir tendence, kas novērojama pēdējo 10 gadu garumā.


SPKC Sabiedrības veselības analītiķis Toms Pulmanis LNT Ziņu Top 10 skaidro, ka šī ir tikai aisberga redzamā puse. Vismaz divkārt lielāks skaits cilvēku ik gadu mēģina izdarīt pašnāvību, kura vai nu nav izdevusies, vai arī pašnāvnieks ir laikus atturēts. Pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēki, kas reiz jau ir gājuši uz šādu soli, to agri vai vēlu izdarīs vēlreiz.


Kā vēstīja LNT ziņās, ka Latvijas «vidējā» pašnāvnieka portrets ir šāds: tas ir 45 – 55 gadus vecs vīrietis, neprecējies vai šķīries, dzīvo Latgalē, esošs vai potenciāls bezdarbnieks, cieš no atkarības, visbiežāk no alkoholisma. 

Latvijā, pēc pētījumu datiem, no tās cieš vidēji viens no četrpadsmit 15-64 gadus vecajiem iedzīvotājiem.

Latvijā 2016. gadā pašnāvības izdarījuši 364 cilvēki (2015. gadā 386), kas veido vidēji vienu izdarītu pašnāvību ik dienu. Lielākā daļa jeb 78,8% pašnāvību upuru (n=287) bijuši vīrieši. Dinamikā redzams, ka pašnāvību rādītāji vīriešu vidū no 2012. līdz 2016. gadam samazinājušies.

2016. gadā sasniegts arī zemākais kopējais rādītājs – 18,6 izdarītas pašnāvības uz 100 000 iedzīvotāju. 2016. gadā pašnāvību rādītāji ir nedaudz samazinājušies arī sieviešu vidū, 2016. gadā sasniedzot 7,3 izdarītas pašnāvības uz 100 000 sieviešu.

NMP dienesta brigādes Daugavpils pilsētā šā gada 4 mēnešos, laika posmā no 01.01.2018.-30.04.2018., sniegušas palīdzību 14 pacientiem pēc suicīda mēģinājuma, bet vienā gadījumā konstatēta cilvēka nāve.

Savukārt kaimiņos esošajā Rēzeknes pilsētā šajā periodā palīdzība tika sniegta 9 pacientiem.

Cīņā ar depresiju būtiska loma ir iedzīvotāju izpratnes palielināšanai, jo nereti šo slimību uztver kā sliktu garastāvokli, cilvēka rakstura vājuma vai slinkuma izpausmi, nevis kā saslimšanu, kurai, līdzīgi kā cita veida saslimšanām, ir pieejama un nepieciešama ārstēšana.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas kampaņas “Nenovērsies!” ietvaros sagatavotais materiāls, šādas ir pašnāvības riska pazīmes: 

- Izteikumi par nāvi, pašnāvību vai paškaitējumu. ""Es labāk gribētu būt miris"", "labāk nebūtu nemaz piedzimis"", ""šādai dzīvei nav jēgas"", ""es gribētu aizmigt un nepamosties"" un tamlīdzīgi. Šādi izteikumi nedrīkst tikt atstāti bez ievērības;

- norobežošanās no apkārtējiem cilvēkiem un sociālajiem kontaktiem;

- dzīvesveida un režīma izmaiņas – bezmiegs, izteikti pazemināta apetīte;

- izteiktas garastāvokļa svārstības – pārlieka emocionalitāte mijas ar bezcerību un depresīvu noskaņojumu;

- pašiznīcinoša, bīstama, riskanta uzvedība, netipisku risku uzņemšanās, piemēram, pastiprināta alkohola vai narkotiku lietošana, pārgalvīga auto vadīšana, apzināta fizisko slimību neārstēšana;

- pēkšņa atvadīšanās no draugiem, ģimenes, kolēģiem tā it kā otru personu vairs nekad nesatiks;

- pēkšņa finansiālo jautājumu kārtošana, risināšana (piemēram, testamenta rakstīšana), atsacīšanās no nozīmīga īpašuma, nozīmīgu lietu pārdošana, atdošana, dāvināšana bez redzama iemesla;

- pēkšņa informācijas meklēšana par pašnāvības izdarīšanas metodēm.