Ceturtdiena,
18.jūlijs 2024
Vārda dienas: Rozālija, Roze, Анна, Кирилл, Панас, Анисим, Сергей, Елизавета Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV
Kultūra

Rotko centrā atklās vasaras izstāžu sezonu

31.05.2023
Piektdien, 2. jūnijā, plkst. 16.00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tiek atklāta vasaras sezona ar leģendāras Latvijas mākslinieku grupas izstādi un jaudīgiem mākslas projektiem no Lielbritānijas, Polijas un Ukrainas.

Latvijas ainavas kolorītā jau dominē zaļā krāsa, un cilvēki kļuvuši rosīgāki gan domās, gan darbos, lai pagūtu piedzīvot, izjust un izbaudīt karstākā un aktīvākā gadalaika piedāvājumu. Tajā krāšņi uzmirdz arī Rotko centra vasaras izstāžu sezona ar iespaidīgām Latvijas un ārvalstu mākslinieku personālizstādēm un zīmīgiem grupu projektiem.

Poļu modernisma klasiķis Stefans Gerovskis (1925–2022), kura veikumu mākslas vēsturnieks Deivids Anfams savulaik salīdzinājis ar Marka Rotko un Džona Hoilenda daiļradi, kopš divdesmitā gadsimta piecdesmitajiem gadiem darbojies abstraktās glezniecības jomā, pētot gaismas duālo dabu. Mākslinieka daiļrades nozīmību apliecina arī pārstāvniecība pasaules nozīmīgākajās galerijās. Izstāde “Stefans Gerovskis: no šejienes līdz mūžībai” modina skatītājā garīgas un emocionālas atmiņas ar košiem lielformāta audekliem.

Britu mākslinieces Džeinas Bastinas radošā prakse aptver glezniecību, keramiku, instalāciju, tekstu, kino un performanci. Viņas darbi ir plaši eksponēti gan dzimtenē, gan ārvalstīs. Aizvadītas personālizstādes Londonā, Berlīnē, Ņujorkā, Parīzē, Sidnejā, Oklendā un nu arī Latvijā, Rotko centrā, skatītājiem piedāvājot tepat Daugavpilī tapušu darbu kopu “Vārdu krāsa”. Tas ir mākslinieces mēģinājums veidot sarunu ar neredzamām Rotko gleznām viņa dzimtajā pilsētā un tajās apslēptajiem attēliem, kā arī dalīties atziņās par vietas, krāsas, skaņas un attēla ietekmi uz savu jaunrades praksi.

Daugavpils ir dzimtā pilsēta nevienai vien mākslas un kultūras izcilībai. Tepat dzimušais krievu avangardists Solomons Geršovs (1906–1989) bija mākslinieks ar patiesi traģisku likteni – divreiz izsūtīts un uz savas ādas izjutis visu padomju represīvās sistēmas nežēlību. Arī Vorkutas nometnē par spīti spēku izsīkumam, slimībām un pastāvīgi klātesošajai nāvei viņš slepus turpināja radošo darbu. Lai izvairītos no nodevīgās krāsas smaržas, vairumā gadījumu darbi tapa ar grafīta zīmuli. Tieši šī perioda darbi no Vācijā dzīvojošās mākslas kolekcionāres Taņas Rubinšteinas-Horovicas kolekcijas ir skatāmi Rotko centra vasaras sezonas izstādē “Māksla gulagā”.

Mūsdienu cilvēkam deportāciju necilvēciskā daba šķiet raksturīga pagājušā gadsimta masveida karu un agresīvu ideoloģiju absurdam. Tomēr notikumi Ukrainā apliecina pretējo. Starpnozaru izstāde “Kā es nonācu bumbu patvertnē” vizualizē septiņu Ukrainas mākslinieku pieredzes, kas gūtas, tiem nonākot aci pret aci ar karu. Izstādē skatāmās mākslinieku refleksijas ir rosinājušas viņu privātās kara laika pieredzes, kas gūtas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ilgas pēc mierpilnas dzīves, katra personīgais ceļš uz izdzīvošanu un cerības uz labāku nākotni. Izstādē piedalās Kinder Album, Mihailo Barabašs, Jaroslavs Kostenko, Serhijs Petļuks, Olena Subača, mākslas grupa Sviter un Maksims Finogejevs, atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā un Reikjavīkas Ziemeļvalstu māja.

Dzīvi totalitāras varas saltajos apskāvienos joprojām spilgti atceras mākslinieces Sandras Krastiņas paaudze. Indivīda trauksme vienlaikus ar apņēmīgu rīcībspēku bija nozīmīga tēma Atmodas perioda mākslā. Tas bija laiks, kad seši mākslas akadēmijas studenti pieteica sevi kā radošu apvienību (1980) un turpmākos desmit gadus veidoja kopējas izstādes, līdz leģendārā izstāde-akcija “Maigās svārstības” (1990) dāvāja grupai zīmolu un nosaukumu. Laika nervs nenoliedzami ietekmē arī tās dalībnieku šodienas mākslu. Tomēr gan toreiz, gan tagad viņi patur prātā arī sava – mākslinieka – atbildību, lai citu pārdzīvojumus neizmantotu attēlojoši pašmērķīgi, bet radītu tādas zīmes un tēlus, zem kuriem droši liekams paša autora izdzīvotās pieredzes un pārliecības paraksts. Šovasar leģendārā mākslinieku grupa teju pilnā sastāvā pulcējas Rotko centrā, lai izstādē “Svārstības” vēlreiz reflektētu par laika garu, aktuāliem sociālpolitiskiem satricinājumiem un to nospiedumiem mākslinieciskajā jaunradē. Izstādē piedalās Ieva Iltnere, Sandra Krastiņa, Jānis Mitrēvics, Ģirts Muižnieks un Edgars Vērpe.

Vasaras izstāžu sezona apmeklētajiem būs pieejama līdz 2023. gada 27. augustam.

Sezonas atklāšanas pasākuma laikā no plkst. 16.00 jaunās izstādes varēs skatīt bez maksas.

Izstādes tiek producētas ar REACT-EU finansējumu pandēmijas krīzes seku mazināšanai. Vasaras izstāžu sezonu atbalsta Daugavpils pilsētas dome, Reikjavīkas Ziemeļvalstu māja, Rubinšteina kolekcija, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Caparol un Devona.

Vasaras sezonā joprojām skatāma britu mākslinieka Džona Hoilenda izstāde “Uztveres durvis: Džona Hoilenda glezniecība”. Jūnija beigās vasaras sezonu papildinās starptautiskā keramikas simpozija “Ceramic Laboratory” laikmetīgās keramikas izstāde. Savukārt pastāvīgajā ekspozīcijā kopš 27. aprīļa pieejami Marka Rotko oriģināldarbi. 



Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):


Lasiet vēl
Nedēļas skaitlis
Daugavpils siltumtīkli: paredzēts, ka no 1.maija pašreizējais tarifs 81,13 EUR/MWh saruks līdz 65,86 EUR/MWh.
Apspriest
Aptauja
Pēc kādiem kritērijiem Jūs izvēlaties produktus?
Jaunākie komentāri:
Kapusvētki Daugavpils novada draudžu kapsētās
Здравствуйте, а когда kapussvetki в Даугавпилсе на гривском кладбище? Sīkāk...
Daugavpilī pieauga simtgadnieku skaits
Tam minusotajam padoms.ja juns nepatik neviens mans komentars tak ludzu nelasiet.tak nav spiesta lieta.ir tak citi portali ko lasit.es personigi konentarus helasu vairs neviena portaaa..man tie neinteresee... Sīkāk...
Iepazīsti Daugavpili aizraujošā ekskursijā bez maksas
Manai draudzenei berniba pagaja latgalee...ar kadu interesi es klausos vinas stastos..vina pec tehnikuma beigsanas tija nosuutita uz zemgali darbaa tur aprevcejas..bet lai kur cilveks hedzivotu latgaluesu sirsniba izpaludziba un krietnums nepazud. diakekts un latgaluesu daba .vinai tur ir zemes ipasums bet majas vairs nav un cilveki viens no otra dzivo vairaku km attalumaa..vina aizbrauc pue radiem uz kapusvetkiem..tie tur cienaa.apbrinoju tos cilvekus kuri apciemo savu dzimto novadu un vietu..to hedrikst sirdii pazaudet..jo tad tu pazaudee pats sevi. Sīkāk...
facebook draugiem
Top