Kultūra
Arhitektūras dienas Daugavpilī
14.10.2024Ceturtdien, 10. oktobrī, Daugavpilī atzīmēja Pasaules arhitektūras dienu. Tās ietvaros mūsu pilsētā tikās šīs jomas eksperti, Saules skolā notika izzinošas lekcijas un Daugavpils Māla mākslas centrā tika atklāta arhitekta Uģa Šēnberga personālizstāde “Ekspresija vides portretā”.
Pasaules arhitektūras dienu atzīmē pirmajā oktobra pirmdienā. Šī diena veltīta arhitektūras nozīmei un ietekmei uz sabiedrību un apkārtējo vidi. Pasaules arhitektūras dienu 1985. gadā ieviesa Starptautiskā arhitektu savienība, lai godinātu arhitektūras mākslu, uzsvērtu arhitektu nozīmīgo lomu pilsētu attīstībā un mudinātu domāt par ilgtspējīgu, funkcionālu un estētisku vidi.
“Arhitektu dienas mērķis ir popularizēt arhitektūru, arhitekta profesiju, piesaistīt jaunus audzēkņus un, teiksim tā, radīt topošos arhitektus,” stāsta Daugavpils pašvaldības Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta galvenā arhitekte Inga Ancāne.
Arī Daugavpilī jau apmēram 20 gadus notiek Pasaules arhitektūras dienai veltīti pasākumi, piemēram, lekcijas, semināri, izstādes. Arhitektūras dienas Daugavpilī nav iedomājamas bez MIKC Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas “Saules skolas” līdzdalības, gan tāpēc, ka te ir iespēja apgūt arhitektūras jomai noderīgas profesijas, gan tāpēc, ka izglītības iestādes ēku komplekss ir unikāls vēsturiskās un mūsdienu arhitektūras mijiedarbības paraugs.
“Man liekas, ka Daugavpilī ir divi tādi virzieni,” pilsētvidi raksturo MIKC Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas “Saules skola” direktore Inguna Kokina, “Viens ir jaunā arhitektūra, kur laiku pa laikam parādās interesanti objekti, piemēram, Daugavpils olimpiskais centrs. Ir vēsturiskā arhitektūra, Daugavpils cietoksnī, restaurācija un ir, piemēram, Saules skola, kur ir gan vēsturiskais, gan jaunā būvniecība, un studentiem, jauniešiem iespēja atrasties kvalitatīvā arhitektūras vidē. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi."
Arhitektūras dienā Daugavpilī notika divas izzinošas un iedvesmojošas lekcijas – ar savu veiksmes stāstu par dizaina lomu arhitektūrā dalījās jaunais uzņēmējs, dizainers Dāvis Barons, savukārt arhitekts, profesors un Rīgas Tehniskās universitātes vadošais pētnieks Jānis Krastiņš iepazīstināja arhitekta Eduarda Kupfera devumu Latvijas kultūras vēsturē. Jāpiebilst, ka Eduards Kupfers savulaik mācījies Grīvas skolā, kur nesen atvērts Raiņa centrs.
“Viņa vārds kļuva pazīstams ar diezgan nopietnu publicējumu,” par Eduarda Kupfera veikumu stāsta arhitekts, Dr. habil. arch., profesors un vadošais pētnieks Rīgas Tehniskajā universitātē Jānis Krastiņš, “Viņš pirmais pievērsa uzmanību Mežaparkam – kā toreiz sauca “villu kolonijai”, un šobrīd mēs varam diezgan precīzi definēt to, ka tas ir viens no ļoti tuviem, varbūt ne tieši, bet dārzu pilsētas īstenošanas piemēriem Eiropā. Otrs, pats nopietnākais darbs, ir šī ļoti apjomīga grāmata “Dzīvojamā ēka” krievu valodā. Grāmata ir ilustrēta ar visas Eiropas piemēriem, izanalizējot dzīvojamās ēkas tipoloģiskos, konstruktīvos, plānojumu un dažādus citus aspektus – ļoti daudz. Līdz ar to, tāda lasītāju apritē ir ievadītas izcilas jūgendstila, galvenokārt, ēkas, kuras ir tapušas 20. gs. sākumā, varbūt arī nedaudz agrāk, Rīgā un daudzās citās Latvijas mazpilsētās un lauku vidē. Ar to Kupfers ir tiešām veicis tādu pašu kultūrvesturisku apkopojumu. Viņa paša pienesums ir 12 apzinātas ēkas Mežaparkā.
Pēc izzinošām lekcijām Saules skolā, Arhitektūras dienas noslēdzās Daugavpils Māla mākslas centrā, kur notika arhitekta Uģa Šēnberga personālizstādes “Ekspresija vides portretā” atklāšana. Izstādē skatāmi arhitekta projektēto ēku maketi un fotogrāfijas, kā arī gleznas, ko mākslinieks veidojis uz salmu paneļiem. Savukārt centra iekšpagalmā bija iespēja ielūkoties Dāvja Barona veidotajā vides objektā “Kauliņspēle pilsētā”.
Izstāde Daugavpils Māla mākslas centrā skatāma līdz 15. decembrim.
Novērtējiet ziņu:
Atgriezties atpakaļ
4
4
Pievienot komentāru
Lasiet vēl
Aptauja
Jaunākie komentāri:
Svētku dievkalpojumi Lieldienās
Jebkura riciba ir puedieniga ja ta nav nopirkta un nak no sirds lai kada ta nebutu...esmu pateiciga ka mani vairs neviens hetraucejat.man tas patik...mieru nan hav he arvieny jasaligst jo es neesmu he arvienu sastridejysies. Sīkāk...
Svētku dievkalpojumi Lieldienās
Cik labi ka cilveki tic dievam.jo pasaulee vairs nav kam ticet...pat romas pavestam kas globalistiem pardevies...ne valdibai ne medijiem..ne aarstiwm..jo vinu sirdsaozina naudaa apraktas..bet ir visuma raditajs augstakais saprats dievs...mes vinu neredzam bet jutam..vismaz ir uz kaa ceret kad ceribas vairs nav..ir ar ko parunat kad nav par ko runat un nav kas uzklausa un nav kur taisnibu meklet...domas.luugt padomu lugt par pasauli par gimeni.par tevi par mani par musu tautu...cik labi ka ir kam .uzticeties un uz ko p0alauties...tas rada dzivei jegu.un drosibu....ko cilveks cilvekam reizem hespej dot..patverumu un mieru dveselei....liekdiebas driz bus klat un jezus mira par mums cilvekuem.mokosaa krusta naavee.lai celtos no mironiem.un vestitu mums ka dvesele ir nemirstiga...ko es gribetu lugt.dievam.lai atpestii pasauli no kariem no noziegumie
pret cilveci.lai apgaismo pratus tiem kur
Iznicina dieva radito pasaules kartibu un cilvecibu kaa ari garigumu jo dievs cilveci ir radijis pec savas lidzibas..dzivei uz zemes..un atstajis mums pasaules pastavesanas morales pamatus..bez kuriem cilvece nolemta bojaejai...vai mes to gribam un pielausim....lugsim dievam palidzibu..lai mysu zalaa zeme vienmer butu zala dzivibas pilna un cilveki veseli priecigi un ceribu pilni..ka viss bus labi..paldies dievam.lai skavets jezus kristus.myzu myzis anen..lai visiem .priecigas lieldienas. Sīkāk...
pret cilveci.lai apgaismo pratus tiem kur
Iznicina dieva radito pasaules kartibu un cilvecibu kaa ari garigumu jo dievs cilveci ir radijis pec savas lidzibas..dzivei uz zemes..un atstajis mums pasaules pastavesanas morales pamatus..bez kuriem cilvece nolemta bojaejai...vai mes to gribam un pielausim....lugsim dievam palidzibu..lai mysu zalaa zeme vienmer butu zala dzivibas pilna un cilveki veseli priecigi un ceribu pilni..ka viss bus labi..paldies dievam.lai skavets jezus kristus.myzu myzis anen..lai visiem .priecigas lieldienas. Sīkāk...
Šonedēļ gaidāms pat +20°…+25° siltums
Un vel lugums mani netraucet visas izpausmes ne ar padomiem. Ne diskusijam.jo tiem prieks nanis nav nekadas nozimes...man patik vientuliba.un no saviem uzskatiem un vertibam es hekad neatteijsos un ne arvienu nesadarbosos.ejiet pie saviem sudavabaliem un mwelejiet domubiedrus un draugus....es esmu brivs cilveks..nevienam nekalpoju un he arvieny hesadarbojos.vien .8zsaku savus personiskos viedoklus oar notikumuem...vai tas jadam patik vai nee. Sīkāk...
