Kultūra
Rotko muzejā tuvojas rudens izstāžu sezona
05.09.2024Piektdien, 13. septembrī, pulksten 16.00 Rotko muzejā tiks svinīgi atklāta rudens izstāžu sezona, pirmos apmeklētājus iepazīstinot ar vērienīgo leģendārajam čehu sirreālisma kinorežisoram Janam Švankmajeram un viņa sievai Evai Švankmajerovai veltīto izstādi “Disegno Interno: Padodies savām apmātībām”. Vienlaikus muzejs atklās latviešu mākslinieka Vernera Lazdāna izstādi “Cilvēki, zvēri un ainavas”, slavenā avangarda mākslinieka Solomona Geršova darbu izstādi “Ebreju motīvi”, bet “Martinsona mājā” keramiķes Skaidrītes Cihovskas izstādi “Atspulgi”.
Janam Švankmajeram veltītā izstāde “Disegno Interno: Padodies savām apmātībām”
Šī gada rudens sezonas vērienīgākais izstāžu projekts, kas tapis sadarbībā ar filmu producentkompāniju “Athanor”, veltīts sirreālisma kinorežisoram Janam Švankmajeram, ļaujot apmeklētājiem pilnībā iegrimt mākslinieka unikālajā pasaules redzējumā, ne vien apskatot dažādus mākslas objektus no visām Jana Švankmajera filmām un īsfilmām, bet arī mākslinieka un viņa sievas Evas Švankmajerovas gleznas, grafikas darbus, keramiku, tekstus, brīvās rokas zīmējumus un kolāžas. Izstādes ietvaros apmeklētājiem būs iespēja noskatīties režisora spilgtākās filmas un īsfilmas, piemēram, “Alise” (Alice, 1988), “Fausts” (Faust, 1994), “Baudas sazvērnieki” (Conspirators of pleasure, 1996) un citas. Izstādes centrālā tēma būs ļaušanās apmātībām, sirreālisma manierē pārbaudot uz ko mūsu psihe ir spējīga, pilnībā neierobežojot savu apziņu.
Izstādes kurators Aivars Baranovskis stāsta: “Šogad visā pasaulē tiek svinēta sirreālisma simtgade, kā arī Jans Švankmajers svin savu 90 gadu jubileju, līdz ar to arī mēs godinām sirreālismu un mākslinieku ar šo vērienīgo projektu. Šī unikālā izstāde būs kā visas Jana un Evas Švankmajeru daiļrades kartējums, Rotko muzeja telpas piepildot ar vēl neredzētiem objektiem gan to formās, gan vēstījumos un iepazīstinot skatītājus ar mākslinieku unikālo pasaules redzējumu un lietu iekšējo kārtību.”
Vernera Lazdāna izstāde “Cilvēki, zvēri un ainavas”
Mākslinieks Verners Lazdāns jaunu māksliniecisko posmu savā daiļradē iezīmē ar izstādi, kurā apvienotas trīs darbu sērijas. Pirmā darbu izlase pēta privāto un sociālo atmiņu attiecības, darbos atspoguļojot “ģimenes portretus” un skatītājos rosinot déjà vu sajūtu. Otra darbu sērija veltīta vīzijām par ideālās vietas meklējumiem un ilgām pēc harmonijas un piederības sajūtas, savukārt, turpinot “cilvēkdzīvnieku” tēmu, kas caurvijas mākslinieka darbos, trešā darbu sērijā atspoguļo personīgo pieredzi, ko diktē kontakts ar dabu.
Mākslinieks Verners Lazdāns stāsta: “Darba procesu uztveru kā spēli, kuras laikā, radot tēlus, es brīvi un netieši meklēju kopsakarības starp personisko un universālo. Mani darbi ir eksperimenta rezultāts; to uzdevums ir apšaubīt manis paša uztveres pareizumu. Vispirms es pieļauju, ka pasaule nav tāda, kādu to redzu katru dienu, tāpēc jāatmet centieni visu izskaidrot. Ja jau fiziķi apraksta neredzamo pasauli, kālab lai māksla nevarētu to darīt ar saviem līdzekļiem?”
Solomona Geršova izstāde “Ebreju motīvi”
Daugavpilī dzimušais mākslinieks Solomons Geršovs ir viens no leģendārākajiem un neparastākajiem avangarda meistariem, kuram piemīt ekspresionistisks un tūdaļ atpazīstams, unikāls rokraksts. Viņa darbos parasti redzamas ainavas, portreti un Bībeles sižeti. Rotko muzeja izstādē mākslinieks ar savu daiļradi “atgriežas” dzimtajās mājās, apmeklētājiem piedāvājot darbu kolekciju, kas aptver ebreju tautas likteni.
Stāsta izstādes kuratore Farida Zaletilo: “Šoreiz tapis kopprojekts ar Vache galeriju Gruzijā, kas mums atvēlējusi 30 darbus no savas Geršova kolekcijas. Izstādes galvenā tēma ir cilvēka esības traģisms un skaistums, ko tik uzskatāmi iemieso ebreju tautas likteņgaitas – gadu tūkstošiem pārmantotās tradīcijas un Otrā pasaules kara katastrofālā pieredze. Arī pašu mākslinieku skāris ne mazums zaudējumu un likteņa triecienu, taču nesalaužamais gars ļāva izturēt un nesabrukt zem gadiem ilga izsūtījuma un aizmirstības sloga. Viņa dzīvesgājuma līkloči man atgādina Mikelandželo soneta rindās ietverto vēsti: jo augstāks radītāja rokas lidojums, jo smagāks seko kritiens.”
Skaidrītes Cihovskas izstāde “Atspulgi”
Skaidrīte Cihovska ir viena no septiņdesmito gadu paaudzes Latvijas spilgtākajām personībām keramikas mākslā, kura radošās karjeras laikā veidojusi gan dekoratīvus, gan funkcionālus keramikas priekšmetus. Viņa izstrādājusi arī monumentālus tēlniecības darbus, kas 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tika dēvēti par “dārza keramiku”.
“Martinsona mājā” izstādē “Atspulgi” būs iespēja apskatīt keramiķes Skaidrītes Cihovskas daiļradi no dažādiem dzīves posmiem, kas glabāti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Rotko muzeja krājumos. Mākslinieces daiļradi raksturo stabilitāte un precizitāte, racionāla formu valoda, kā arī klasiskā vienkāršība, kas nekad nepārsātina, bet gan harmoniski apvieno funkcionālo un dekoratīvo mākslas izpausmē.
Rotko muzeja rudens sezonas izstādes apmeklētājiem būs pieejamas no 13. septembra līdz 17. novembrim, bet izstāde “Disegno Interno: Padodies savām apmātībām” būs skatāma līdz 2025. gada 16. februārim. Sezonas atklāšanas dienā, noslēdzoties atklāšanas pasākumam, ieeja jaunatklatajās izstādēs būs bez maksas.
Pasākumu atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Devona un Caparol.
Novērtējiet ziņu:
Atgriezties atpakaļ
8
5
Pievienot komentāru
Lasiet vēl
Aptauja
Jaunākie komentāri:
Svētku dievkalpojumi Lieldienās
Jebkura riciba ir puedieniga ja ta nav nopirkta un nak no sirds lai kada ta nebutu...esmu pateiciga ka mani vairs neviens hetraucejat.man tas patik...mieru nan hav he arvieny jasaligst jo es neesmu he arvienu sastridejysies. Sīkāk...
Svētku dievkalpojumi Lieldienās
Cik labi ka cilveki tic dievam.jo pasaulee vairs nav kam ticet...pat romas pavestam kas globalistiem pardevies...ne valdibai ne medijiem..ne aarstiwm..jo vinu sirdsaozina naudaa apraktas..bet ir visuma raditajs augstakais saprats dievs...mes vinu neredzam bet jutam..vismaz ir uz kaa ceret kad ceribas vairs nav..ir ar ko parunat kad nav par ko runat un nav kas uzklausa un nav kur taisnibu meklet...domas.luugt padomu lugt par pasauli par gimeni.par tevi par mani par musu tautu...cik labi ka ir kam .uzticeties un uz ko p0alauties...tas rada dzivei jegu.un drosibu....ko cilveks cilvekam reizem hespej dot..patverumu un mieru dveselei....liekdiebas driz bus klat un jezus mira par mums cilvekuem.mokosaa krusta naavee.lai celtos no mironiem.un vestitu mums ka dvesele ir nemirstiga...ko es gribetu lugt.dievam.lai atpestii pasauli no kariem no noziegumie
pret cilveci.lai apgaismo pratus tiem kur
Iznicina dieva radito pasaules kartibu un cilvecibu kaa ari garigumu jo dievs cilveci ir radijis pec savas lidzibas..dzivei uz zemes..un atstajis mums pasaules pastavesanas morales pamatus..bez kuriem cilvece nolemta bojaejai...vai mes to gribam un pielausim....lugsim dievam palidzibu..lai mysu zalaa zeme vienmer butu zala dzivibas pilna un cilveki veseli priecigi un ceribu pilni..ka viss bus labi..paldies dievam.lai skavets jezus kristus.myzu myzis anen..lai visiem .priecigas lieldienas. Sīkāk...
pret cilveci.lai apgaismo pratus tiem kur
Iznicina dieva radito pasaules kartibu un cilvecibu kaa ari garigumu jo dievs cilveci ir radijis pec savas lidzibas..dzivei uz zemes..un atstajis mums pasaules pastavesanas morales pamatus..bez kuriem cilvece nolemta bojaejai...vai mes to gribam un pielausim....lugsim dievam palidzibu..lai mysu zalaa zeme vienmer butu zala dzivibas pilna un cilveki veseli priecigi un ceribu pilni..ka viss bus labi..paldies dievam.lai skavets jezus kristus.myzu myzis anen..lai visiem .priecigas lieldienas. Sīkāk...
Šonedēļ gaidāms pat +20°…+25° siltums
Un vel lugums mani netraucet visas izpausmes ne ar padomiem. Ne diskusijam.jo tiem prieks nanis nav nekadas nozimes...man patik vientuliba.un no saviem uzskatiem un vertibam es hekad neatteijsos un ne arvienu nesadarbosos.ejiet pie saviem sudavabaliem un mwelejiet domubiedrus un draugus....es esmu brivs cilveks..nevienam nekalpoju un he arvieny hesadarbojos.vien .8zsaku savus personiskos viedoklus oar notikumuem...vai tas jadam patik vai nee. Sīkāk...
