Kultūra
Zviedru tekstilmāksla Rotko muzejā
30.04.2024Piektdien, 10. maijā, plkst. 16.00 Rotko muzejs atklās mākslinieču Katarinas Brieditis un Katarinas Evans eksperimentālā tekstilmākslas projekta “Re Rag Rug” izstādi no Zviedrijas.
Izstāde “Re Rag Rug” ir tapusi eksperimentālā dizaina projektā, kas īstenots Stokholmā, mākslinieču Katarinas Brieditis un Katarinas Evans tekstila studijā “Brieditis & Evans”. Šajā izaicinošajā ilgtermiņa projektā mākslinieces divpadsmit mēnešu garumā darināja divpadsmit unikālus paklājus divpadsmit dažādās bezsteļļu tehnikās.
“Re Rag Rug” darbi tapa no dažāda tekstila skrandām, kas iegūtas no tekstilražošanas atkritumiem un novalkātiem apģērbiem. Šos šķietami nevērtīgos materiālus mākslinieces radoši pārstrādāja dažādās tehnikās – ar šūšanu, pīšanu, tamborēšanu, adīšanu, mezglošanu, tīšanu, griešanu, aplikāciju, izšūšanu, strukturāliem un reljefiem efektiem, trīsdimensiju formām, krāsošanu un batikošanu.
Radošais darbs ritēja brīvā un eksperimentālā gaisotnē. Vienlaikus autores vēlējās, lai viņu paklājiem būtu augsta mākslinieciskā vērtība, tādēļ tas, ka tie tapa no pārstrādātiem materiāliem, bija tikai papildu ieguvums. Mākslinieces skaidro: Dizaina process sākas starp mūsu rokām un materiālu, mums meklējot tehnikas, kas izceltu katra materiāla labākās, neatkārtojamās īpašības. Tam seko mākslinieciskais process, kura gaitā mēs saskatām iespējas un kvalitātes, kuras izvērst un attīstīt, potenciāli bagātināt un transformēt. Ierobežotā krāsu palete ir papildu izaicinājums un iedvesmas avots.”
“Re Rag Rug” paklāji ir izstādīti Zviedrijā, Honkongā, Lielbritānijā, Francijā, Itālijā, Japānā un Austrālijā. Izstādes plašais tvērums ir stiprinājis mākslinieču pārliecību par paklāja nozīmi cilvēka dzīvē un ļāvis secināt, ka interesei par dizainu un tekstilu – tāpat kā par plašākajiem materiālu pārstrādes, patēriņa un ilgtspējas jautājumiem – ir patiesi globāls raksturs.
Radošajam tandēmam “Brieditis & Evans” ir bagāta un ilggadēja pieredze tekstilmākslā, amatniecībā, dizainā un jaunu produktu izstrādē. Abu mākslinieču sadarbības pirmsākumi meklējami 2002. gadā, un kopš tā laika kopīgiem spēkiem tapuši dažādi projekti par tekstila pārstrādi un ilgtspēju.
Izstāde Rotko muzejā skatāma konferenču sektorā līdz šī gada 18. maijam. Atklāšanas laikā izstāde pieejama bez maksas.
Projektu atbalsta Zviedrijas Mākslas grantu komiteja. Izstāde tapusi sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Latvijā.
Novērtējiet ziņu:
Atgriezties atpakaļ
3
3
Pievienot komentāru
Lasiet vēl
Aptauja
Jaunākie komentāri:
Svētku dievkalpojumi Lieldienās
Jebkura riciba ir puedieniga ja ta nav nopirkta un nak no sirds lai kada ta nebutu...esmu pateiciga ka mani vairs neviens hetraucejat.man tas patik...mieru nan hav he arvieny jasaligst jo es neesmu he arvienu sastridejysies. Sīkāk...
Svētku dievkalpojumi Lieldienās
Cik labi ka cilveki tic dievam.jo pasaulee vairs nav kam ticet...pat romas pavestam kas globalistiem pardevies...ne valdibai ne medijiem..ne aarstiwm..jo vinu sirdsaozina naudaa apraktas..bet ir visuma raditajs augstakais saprats dievs...mes vinu neredzam bet jutam..vismaz ir uz kaa ceret kad ceribas vairs nav..ir ar ko parunat kad nav par ko runat un nav kas uzklausa un nav kur taisnibu meklet...domas.luugt padomu lugt par pasauli par gimeni.par tevi par mani par musu tautu...cik labi ka ir kam .uzticeties un uz ko p0alauties...tas rada dzivei jegu.un drosibu....ko cilveks cilvekam reizem hespej dot..patverumu un mieru dveselei....liekdiebas driz bus klat un jezus mira par mums cilvekuem.mokosaa krusta naavee.lai celtos no mironiem.un vestitu mums ka dvesele ir nemirstiga...ko es gribetu lugt.dievam.lai atpestii pasauli no kariem no noziegumie
pret cilveci.lai apgaismo pratus tiem kur
Iznicina dieva radito pasaules kartibu un cilvecibu kaa ari garigumu jo dievs cilveci ir radijis pec savas lidzibas..dzivei uz zemes..un atstajis mums pasaules pastavesanas morales pamatus..bez kuriem cilvece nolemta bojaejai...vai mes to gribam un pielausim....lugsim dievam palidzibu..lai mysu zalaa zeme vienmer butu zala dzivibas pilna un cilveki veseli priecigi un ceribu pilni..ka viss bus labi..paldies dievam.lai skavets jezus kristus.myzu myzis anen..lai visiem .priecigas lieldienas. Sīkāk...
pret cilveci.lai apgaismo pratus tiem kur
Iznicina dieva radito pasaules kartibu un cilvecibu kaa ari garigumu jo dievs cilveci ir radijis pec savas lidzibas..dzivei uz zemes..un atstajis mums pasaules pastavesanas morales pamatus..bez kuriem cilvece nolemta bojaejai...vai mes to gribam un pielausim....lugsim dievam palidzibu..lai mysu zalaa zeme vienmer butu zala dzivibas pilna un cilveki veseli priecigi un ceribu pilni..ka viss bus labi..paldies dievam.lai skavets jezus kristus.myzu myzis anen..lai visiem .priecigas lieldienas. Sīkāk...
Šonedēļ gaidāms pat +20°…+25° siltums
Un vel lugums mani netraucet visas izpausmes ne ar padomiem. Ne diskusijam.jo tiem prieks nanis nav nekadas nozimes...man patik vientuliba.un no saviem uzskatiem un vertibam es hekad neatteijsos un ne arvienu nesadarbosos.ejiet pie saviem sudavabaliem un mwelejiet domubiedrus un draugus....es esmu brivs cilveks..nevienam nekalpoju un he arvieny hesadarbojos.vien .8zsaku savus personiskos viedoklus oar notikumuem...vai tas jadam patik vai nee. Sīkāk...
