Kalupes pagastam - 150

Pasākumu ievadīja pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Ūbele kopā ar mazo “pirātu”, Kalupes pamatskolas audzēkni Matīsu Sarkani, kurš skolotājas Initas Ivdras vadībā sagatavoja vēstījumu ar atzīmi, ka vislielākie dārgumi, ko viņš atradis, ir Kalupes pagasta ļaudis. Pārvaldes vadītāja īsumā iepazīstināja novadniekus ar pagasta ļaužu šodienas sasniegumiem, mērķiem un rītdienas sapņiem. Kalupietis Henrihs Soms pastāstīja par pagasta dibināšanu un ievērojamākiem cilvēkiem. Skrindu dzimtas pārstāve, Silva Linarte ielūkojās spilgtākajās bērnības un jaunības ainās. Kalupes pamatskolas direktore, Ināra Ondzule deva priekšstatu par šodienas skolu Kalupē, salīdzinot notikumus un faktus  ar 60. - 80. gadiem. Savās skolas gaitās ļāva ielūkoties arī kalupietis Bronislavs Kokins. Par Baiku ģimenes trimdas ceļiem, spilgi  un ar sāpi, stāstīja grāmatas "Vabole laiku loku atmiņās" autore Anna Kudeiko.  Henrihs Kivlinieks pastāstīja par savas dzimtas cilvēku dzīvi un darbību svešumā, uzsverot, ka Kalupes ļaudis arī tālu prom no mājām ir pratuši celt godā sava pagasta vārdu. Skrindu muzeja vadītāja Anna Lazdāne un tā darbiniece Ilze Ozoliņa prezentēja pētniecisko darbu ,,Romu sadzīve un tradīcijas Kalupes apkārtnē”. Atzīmējot Kalupes pagasta ļaužu uzņēmību, darbīgumu un apņēmību, novadniekus sveica Daugavpils novada priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins. Dziedot kopīgu dziesmu ,,Skaidrō volūda”,  ikviens klātesošais juta sevi, lielākā vai mazākā mērā, piederīgu Kalupei.

Ar svētku gājienu un īsu piemiņas brīdi pie pieminekļa, par godu cīņās kritušajiem kalupiešiem, novadnieki devās uz Kalupes pamatskolu, fotomākslinieka  Ilmāra Znotiņa fotogrāfiju izstādes ,,Latgales ļaudis” atklāšanu.  Izstādi atklāja Daugavpils novada kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne, kas ir arī iniciatore izstādes veidošanai. Stāstot par fotogrāfiju tapšanu, fotomākslinieks atzīmēja savu piederību Kalupes pagastam, pastāstīja par mērķiem, kas saistīti ar Latgali un Kalupi.

Kalupes bibliotēkā darbojās radošā darbnīca “Ziedošā pļava”, kur no visdažādākajiem materiāliem varēja iemācīties veidot ziedus. Tepat arī bija skatāma izstāde “Kalupieša pūra lāde”, kuras autore ir Andžella Nartiša.
Jāatzīmē, ka visas trīs izstādes būs skatāmas līdz augusta sākumam darbadienās, iepriekš piesakoties pa telefonu pagasta pārvaldē – 65447831 un Kalupes pamatskolā pa telefonu – 29103145. 

Uz fotoorientēšanās sacensībām “Vai tu pazīsti savu pagastu” pieteicās 5 komandas, laurus plūca pagasta iedzīvotāju komanda “Cīnītāji”. Sporta laukumā futbola cienītāji varēja vērot veterānu spēli starp Kalupes un Daugavpils komandām. Šoreiz uzvaru guva Daugavpils komanda.  Savukārt Zemessardzes organizētās aktivitātes jauniešiem piesaistīja arī pieaugušo uzmanību.

Visas dienas garumā varēja mieloties ar īpaši gatavotu svētku zupu pie ugunskura, kur laipnās saimnieces sagaidīja ikvienu ciemiņu.

Pirmās dienas norises noslēdzās ar grupas “Ginc un es” koncertu  hokeja laukumā.

Svētku izskaņas diena, 2.jūlijs, sākās ar garīgās mūzikas koncertu Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīcā. Kalupietes Lauras Struķes vadītais Rīgas sv.Antona Romas katoļu baznīcas koris sniedza aizkustinošus un  neaizmirstamus mirkļus. Pēc koncerta  notika novadnieka, kalupieša, Daugavpils Universitātes asociētā profesora Henriha Soma informatīvs vēstījums  par unikālo albumu „Terra Mariana. 1186-1888”, par tā tapšanu , koncepciju un personībām, kas izloloja un realizēja šo Baltijas poļu muižniecības albumu – dāvinājumu pāvestam Leo XIII 1888. gadā.  Vienā no albūma lappusēm skatāma arī Kalupes baznīca. Klātesošajiem bija iespēja to  aplūkot klātienē. Tā bija vienreizēja iespēja būt  pirmajiem, kad albums apskatāms izbraukumā. Henrihs Soms sniedza informāciju arī par baznīcā uzstādītājām epitāfijām – piemiņas plāksnēm, kurās  latīņu valodā rakstīts veltījums grāfu Plāteru-Zībergu dzimtas piederīgajiem – izglītības sekmētājiem Kalupes apkārtnē. Lai popularizētu viņu ieguldījumu, tika atklātas un iesvētītas modernas plāksnes ar tulkojumiem latviešu valodā. Latīņu tekstu tulkoja prāvests Antons Aglonietis, prāvests Andris Aglonietis un vēstures doktors Andris Levāns. Svēto rakstu fragmentus latgaliski tulkoja prāvests Andris Aglonietis. Epitāfiju tulkojuma un uzstādīšanas idejas autors vēstures doktors Henrihs Soms. Tam sekoja sv. Mise, kuru celebrēja priesteri Antons Aglonietis, Andris Aglonietis un Pāvels Raciņš. Pēc brīža notika kapusvētki Baltaču kapos.

 

Kalupes pagasta pārvaldes kultūras menedžere 
Monika Lipšāne