Ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pērn sarucis

Pērn Latvijā piesaistīts par 25% mazāk ārvalstu investīciju nekā gadu iepriekš, bet tiks radītas vairāk jaunu darbavietu un nozarēs ar augstāku pievienoto vērtību.

"2021. gadā bija investīciju projektu daudz, bet tur bija ļoti liels enerģētikas īpatsvars – vēja, dažādi saules parki, kas nerada ļoti daudz darbavietu.

Enerģētikā vēl joprojām ir pietiekami daudz projektu, bet pietiekami daudz ir parādījušies arī citos augstu pievienoto vērtību sektoros, kas rada šīs darbavietas. Tas ir ilgtermiņa motors Latvijas ekonomikai, un lielākais pienesums ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijās un biznesa pakalpojumos, kā arī bioekonomikas un viedo materiālu segmentos, kas nozīmē, ka ieplūst tā saucamās gudrās investīcijas, rodas ražotnes ar augstu pievienoto vērtību, kas spēj darbiniekiem maksāt labāku atalgojumu un turpināt būt konkurētspējīgas. Mūsuprāt, šī transformācija, tieši kad palielinās investīciju apjoms zināšanās balstītām uzņēmējdarbības idejām, tas ir ļoti būtisks faktors," vērtēja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs sprieda, ka jaunākie dati par pērn trīs ceturkšņos piesaistītajām investīcijām ir iepriecinoši.

"Tiešo investīciju darījumi bijuši salīdzinoši daudz, vērtība tiem darījumiem ir bijusi pat 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) trešajā ceturksnī. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk, nekā bija pirmajos divos ceturkšņos. Ilgtermiņā mēs skatāmies uz kādiem 2,3% no IKP gadā, tad gadā kopumā ir 4,4%. Un, ja vēl ņem vērā to, ka mums diezgan ilgu laiku Krievija ir bijusi ļoti svarīgs tiešo investīciju avots, tad tagad praktiski investīciju vairs nav, ar visu to sniegums ir tiešām labs," teica Latvijas Bankas ekonomists.

Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Linda Helmane akcentēja, ka ir virkne jautājumu, kuru risināšanu Latvijā gaida investori, un viens no tiem ir nemainīgs – kvalificēta darbaspēka trūkums.

"Mēs noteikti pozitīvi vērtējam to, ka tiek piesaistītas gan jaunas investīcijas, gan arī LIAA strādā pie tā, lai esošie investori un uzņēmēji Latvijā palielinātu arī investīcijas tieši no jau esošā kapitāla. Bet es gan vairāk gribētu varbūt koncentrēties tieši uz tiem izaicinājumiem. Mēs arī šobrīd veicam kārtējo FICIL sentimenta indeksa pētījumu un, protams, kā katru gadu, mums ir arī šis jautājums, kas ir lielākie šķēršļi investīciju palielināšanai.

Un diemžēl joprojām darbaspēka jautājumi tiek minēti kā lielākie izaicinājumi. Te ir gan pieejamība, gan arī prasmes, bieži vien ir jāmeklē tieši augstāk kvalificēts darbaspēks ārvalstīs.

Šobrīd arī, protams, inflācija un ģeopolitiskā situācija arī atsevišķos gadījumos tiek minēti kā iemesli iepauzēt tieši ar investīciju veikšanu," stāstīja Helmane.

Arī LIAA direktors Rožkalns uzsvēra, ka Latvijā investoriem izaicinājums ir cilvēkkapitāls.

"Proti, atverot rūpnīcu, būs pieejams dažāda veida digitalizācijas atbalsts, lai automatizētu un robotizētu šīs rūpnīcas un tādā veidā tad spiediens uz cilvēku kapitālu nebūs tik liels. Tomēr tas cilvēkkapitāls ir jāmāca, lai spētu strādāt ar šādām automātiskajām vai robotizētajām ierīcēm, un tas noteikti būs tas izaicinājums, vai pietiks augsti kvalificētu speciālistu, vai mēs spēsim viņus pietiekami ātri sagatavot," norādīja Rožkalns.

Saglabājas arī ģeopolitiskie riski. Pērn, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, investori lēmumus par investīciju ieguldīšanu Latvijā atlika līdz rudenim, kad saprata, ka Latvija ir droša valsts.

lsm.lv