Deputāti nenovērš straujo algas kāpumu politiķiem

Algu kāpums iekļauts tehniskajā budžetā

Rudenī "de facto" sižetā par gaidāmo algu kāpumu politiķiem vairāki deputāti Latvijas Televīzijai izteicās, ka par to vēl būs diskusija 2023. gada valsts budžeta sarunās. Tomēr gausā valdības veidošana likusi gadu sākt ar tā saukto tehnisko budžetu, un līdz ar to nekādas diskusijas nebija un algu celšana līdz ar 1. janvāri jau notikusi, jo izmaiņas likumos bija pieņemtas jau 2021. gada nogalē.

Tagad Valsts prezidents, Ministru prezidents un Saeimas priekšsēdētājs saņem 7962 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Ministri saņem 7052 eiro, parlamentārie sekretāri 6256 eiro, savukārt deputāti – 3981 eiro, neskaitot dažādas piemaksas. Visiem amatiem tas ir kāpums par vairākiem desmitiem procentu. Visstraujākais kāpums ir Saeimas priekšsēdētājam, kam alga, salīdzinot ar oktobrī saņemto, kāpusi par 74%.

Deputāti pēc vēlēšanām algu pieaugumu vairs nerosina apturēt

"Tas nešķiet taisnīgi. Es noteikti domāju, ka pie šī jautājuma mums būtu kvalitatīvi jāatgriežas, vismaz uz krīzes laiku visnotaļ noteikti," tā oktobrī par atlīdzības kāpumiem teica koalīcijas dalībnieka "Apvienotā saraksta" frakcijas vadītājs Edgars Tavars.

Savukārt tagad viņš saka – politiķu algas pēc atlīdzības reformas ir sasaistītas ar citu amatpersonu algām, līdz ar to algu iesaldēšana skartu arī tos, kam pielikums vajadzīgs.

"Bija opcija tāda tajā ierobežotajā laikā, kas bija mūsu frakcijas rīcībā, bet tādā gadījumā mēs iesaldētu šo [algu] arī pārējām amatpersonām kā piemēram tiesnešiem, tiesu priekšsēdētājiem. Es uzskatu, ka tas būtu bijis nepareizi," turpināja Tavars.

Diskusiju par algām Saeimā nerosināja arī opozīcijas deputāti. Priekšvēlēšanu laikā pret to celšanu skaļi iestājās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), iesniedzot arī deputātu parakstītu likumprojektu, kas izmaiņas attiecībā uz politiķu algām apturētu. Tomēr pēc ievēlēšanas šādi likumprojekti no ZZS vairs nav nākuši.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājam Jānis Vucānam (ZZS) "de facto" vaicāja: Vai ZZS frakcijā esat pēc vēlēšanām diskutējuši par to, ka vajadzētu censties novērst šo algu pieaugumu amatpersonām līdz ar 1. janvāri?

Vucāns: "Diskutējuši mēs esam."

"de facto": Kādēļ nebija rīcības?

Vucāns: "Uz šo jautājumu tiešā veidā es visdrīzāk nevarēšu jums atbildēt tāpēc, ka viss tas laiks, kas ir bijis šobrīd pēc vēlēšanām, viņš ir bijis saistīts arī ar dažādām citādām aktivitātēm, un droši vien vienkārši piemirsās šis jautājums."

Atbildei vajadzīgi vairāk nekā četri mēneši

Vucāns vada Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kuras darba kārtībā algu celšanas samērīgums īsi pirms gadu mijas nonāca iedzīvotāju aktivitātes dēļ. Nedēļu pirms pieauguma spēkā stāšanās komisija izskatīja "manabalss.lv" iniciatīvu par algu iesaldēšanu, ko bija parakstījuši vairāk nekā 10 000 cilvēku. Iniciatīvas autore stāstīja, ka iemesli sašutumam ir vairāki, piemēram, reformā nauda paredzēta tieši augstākajām amatpersonām, nevis ierēdņiem, kuru dēļ atlīdzības reforma vispār tika sākta, turklāt kāpums esot pārāk straujš.

"Ņemot vērā, ka pārējā tauta domā, kā šo ziemu izdzīvot, ņemot vērā inflāciju, kas ir divas reizes augstāka nekā eirozonā, tad tas [algu celšana] šķiet nepieņemami," sacīja iniciatīvas autore Nora Freimane.

Lai gan algu kāpums paredzēts likumā, kuru grozīt ir Saeimas kompetencē, komisija pēc Vucāna priekšlikuma nolēma iniciatīvu pāradresēt valdībai. Atbildi lēmumprojektā prasīts sniegt līdz 15. aprīlim, tātad brīdī, kad politiķi jau četrus mēnešus būs saņēmuši paaugstinātās algas.

"Vēsturiski ir citi lēmumi, kurus valdība spēj pieņemt ļoti ātri. Tātad tas ir jautājums droši vien vairāk par gribēšanu. Un otrs – man tas liek domāt, cik vispār efektīvi, elastīgi ir valsts pārvaldes procesi, ja šāds jautājums tiek izskatīts četrus ar pusi mēnešus, un nav arī noslēpums – komisijā tika izskatīts variants to skatīties arī pusgadu un gadu, kas man likās absolūti atrauti no realitātes," turpināja Freimane.

Vucāns savukārt atbildēja, ka ilgāks izvērtējums vajadzīgs, jo algu grozīšana varot ietekmēt visu atlīdzības reformu. Lai gan arī viņš uzskata, ka augstākajām amatpersonām algu kāpums ir pārāk straujš, to nevarot mainīt atrauti no kopējās atlīdzības sistēmas.

"Pie tā ir strādājusi Valsts kanceleja, piesaistot ekspertus, un viņiem ir šīs te zināšanas. Es neesmu pārliecināts, ka kādai no Saeimas komisijām šobrīd ir šī te specifiskā informācija, kas ir bijusi šī modeļa pamatā. Manuprāt, tā institūcija, kas pie tā ir strādājusi, viņa arī vislabāk zina, kā tas ir darīts un vai vispār tur ir iespējami uzlabojumi, un kādā veidā šie uzlabojumi ir veicami," pauda Vucāns.

Analīzei gaidīs datus no statistikas pārvaldes

Saeimas paredzētajā uzdevumā vispārīgi teikts, ka reforma jāpārvērtē, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, nevis ka algas kāpums kādam amatam jāatceļ. Valsts kanceleja tāpēc gatavojas plašai analīzei, kam daļu vajadzīgo ekonomisko rādītāju Centrālā statistikas pārvalde publicēs vien pēc vairākiem mēnešiem. Tāpēc izvērtējumam arī vajadzīgi vismaz četri mēneši, norādīja Valsts kanceleja.

"Mēs vērtēsim atlīdzības uzskaites sistēmas datus, kā atalgojums ir mainījies, stājoties spēkā jaunajam regulējumam, kādas izmaiņas gada ietvaros bijušas ar vidējo algu valstī un inflāciju, kā arī, kā tas ietekmē mēnešalgu pieaugumu 2024. gadā," teica Valsts kancelejas juriskonsultante Kristīne Stone.

Budžeta sarunās apspriež papildu naudu ierēdņu algām

Valsts kanceleja norādīja, ka kopš jaunā atlīdzības regulējuma spēkā stāšanās pagājušā gada vidū valsts pārvaldes iestādes pašu budžetu ietvaros spējušas mēnešalgas celt vidēji par 10%, taču līdz ar to samazinātas piemaksas. Tātad pieaugums bijis krietni mazāks nekā politiķiem. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") stāstīja, ka šobrīd 2023. gada valsts budžeta sarunās ministri algu reformu apspriež, taču kontekstā ar vajadzīgo naudu valsts pārvaldes darbinieku algām, nevis atteikšanos no pielikuma sev.

"Ja mēs atteiksimies, tad tas neatrisinās valsts sektora problēmas. Skaidrs, ka valsts sektorā šobrīd būtiskās sadaļās trūkst strādājošo, tā kā mums ir jārisina šis jautājums," teica ministrs.

Cik naudas papildus tieši ierēdņu un citu valsts pārvaldes darbinieku algu kāpumam nākamajā budžetā varētu atvēlēt, ministrs vēl atteicās teikt.

Amatpersonu algu aprēķinu ietekmē arī inflācijas rādītāji, taču ar divu gadu nobīdi. Līdz ar to pagājušā gada straujais inflācijas kāpums algas ietekmēs 2024. gadā. Rezultātā prognozējams, ka arī nākamgad politiķu algas kāps par vairāk nekā 10%.

lsm.lv