Svētdiena,
17.Janvāris 2021
Vārda dienas: Dravis, Tenis, Артем, Денис, Климент, Панас, Архип Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV
Radio raidījumi

Vēsturnieks: „Jēkabpils ir Sēlijas galvaspilsēta”

29.07.2020
Līdzās Kurzemei, Zemgalei, Vidzeme un Latgalei juridiski izdalīt piekto Latvijas vēsturisko zemi Sēliju, tas ir nebijis notikums. Vēsturnieks Valters Ščerbinskis to vērtē atzinīgi, taču atzīst, ka informācijas, piemēram, viņa veidotajā Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā par to nav daudz. Viņa dzimtas saknes aizved uz bijušo Ilūkstes apriņķi, tāpēc rīdzinieks labprāt iesaistās diskusijās par šo „jaunatklāto” vēsturisko zemi.

Ar Valteru Ščerbinski „Sēlija šodien” likās pāris dienas pēc Egila Levita organizētā semināra Valsts prezidenta pilī. Sēliju tajā pārstāvēja “Stendera biedrība”, kurā turpmāk plāno iesaistītie arī V. Ščerbiniskis. Vēsturnieki un ģeogrāfi nupat kā lauzuši šķēpus veidojot karti, kur tad velkamas vēsturisko zemju robežas. V. Ščerbinskis vērtē par Sēlijas robežas ir visai skaidras, vien jāatzīst, ka mūsdienu Sēlijas galvaspilsēta ir Jēkabpils.

Kā Jūs vērtējat uzzīmēto vēsturisko zemju karti?

Mani tāpat kā citus tā pārsteidza. Saprotu, ka karte izstrādāta pēc noteiktiem principiem, bet, piemēram, Tukuma iekļaušanu Kurzemē ir ļoti diskutabla. Protams, ir kaut kādi argumenti lēmumam, bet, nezinot tos, grūti saprast, kāpēc Tukums, kas man šķiet, ir Zemgalē, pēkšņi atrodas Kurzemē.

Citādi, manuprāt, diezgan korekta karte. Ja runājam par vēsturiskajiem novadiem, striktas robežas novilkt ir gandrīz neiespējami. Šādu likumu kontekstā, tas pat nav tik svarīgi. Robežas var būt aptuvenas nevis tik konkrētas, lai var dabā novilkt.

Sēlijas robežas nav strīdīgs jautājums?

Sēlija kā administratīva vienība, ne īsti vēsturē neparādās. Var mēģināt saistīt Sēliju ar senāko vēsturi, ar 13. gadsimtu, bet sēļu zemju robežas ir diezgan aptuvenas. Vēlākajos gadsimtos pastāvošo varu administratīvās robežas noteica vienu vai otru apgabalu. Poļiem savulaik piederēja daļa mūsdienu Latvijas, tur bija zināma robeža, izveidojās Kurzemes-Zemgales hercogiste, arī tai bija savas robežas. Tas ļoti spēcīgi ietekmēja arī vēlāku administratīvo plānojuma Latvijas teritorijā. 19. gadsimtā cariskās Krievijas laikā izveidojās robežas, kas lielā mērā turpināja pastāvēt arī 20. gadsimtā. Neatkarīgajā Latvijā bija apriņķi un apriņķu robežas sakrita ar tām robežām, kas pastāvēja iepriekšējos gadsimtos.

Bet viena lieta ir šīs administratīvās robežas, otra - identitātes robežas. Manuprāt, vairāk vai mazāk identitātes un administratīvās robežas tomēr sakrīt. Identitāte veidojas sarežģīti, lēnām, ļoti pakāpeniski, gadu simteņos. Pamazām izveidojās apziņa, piemēram, par Vidzemi, par vidzemniekiem, par īpašu piederību Vidzemei, lai gan Vidzemē nemaz nav tik daudz un tādu lietu, kas to atšķir no pārējās Latvijas.

Tas pats arī Kurzemē. Zemgale ir ģeogrāfiski ļoti atšķirīgs, lēzens reģions, līdz ar to arī ekonomiski ļoti spēcīgs. Bet, no otras puses, tādas atšķirības, piemēram, valodas izloksnēs, ir diezgan grūti atrast.

Sēlija ir kaut kur pa vidu. Sēlijas lielākais trūkumus, iespējams, ir tas, ka Sēlija administratīvi īsti nekad bijusi nodalīta. Tomēr to, ko mēs šobrīd uzskatām par Sēliju, 20. gadsimtā veidoja konkrēti apriņķi. Kad pirms pāris gadiem aktualizējās diskusijas par Sēliju, bija diezgan viegli novilkt robežas. Jaunjelgava ir Sēlija,  Ilūkste ir Sēlija un viss, kas tām pa vidu, ir Sēlija. Vienīgais mulsinošais fakts, kas man šķiet tas, ka Jēkabpili tur kaut kā „nemīl” vai Jēkabpils „nemīl” Sēliju. Raugoties no Rīgas, manuprāt, Jēkabpils - tā ir Sēlija, simtprocentīga Sēlijas galvaspilsēta.

Ir vēl viena strīdīgā Sēlijas teritorija – pats austrumu gals. Jā, tas ir multi etnisks, tajā ir maz latviešu tautības pārstāvju, tomēr, ko tad, lai ar to dara? Atstāt to kā „balto plankumu”?

Es domāju, ka tas ir jāatrisina cilvēkiem, kas tur dzīvo. Viņiem jāpasaka, kā viņi jūtās. Ilūkstieši jūtās sēļi, tātad tā ir Sēlija. Ja tālāk, piemēram, Grīvas apkārtnē jūtos kā sēļi, tad tā ir Sēlija. Līdz Latvijas okupācijai šis Sēlijas austrumu gals bija Ilūkstes apriņķa sastāvdaļa, bet padomju okupācijas laikā likvidējot apriņķus izveidoja rajonus. Ciema padomes kļuva par pavisam atšķirīgu administratīvo struktūru, kurai nebija nekāda sakara ar vēsturisko identitāti. Padomju okupācija bija pietiekami ilgu laiku un būtiski izmainīja iedzīvotāju sastāvu visā Latvijā, tai skaitā, bijušajā Ilūkstes apriņķī un Latgales lielajās pilsētās. Jautājums, vai cilvēkiem, no kuriem, iespējams, daļa ir relatīvi neseni ieceļotāji,  ir kaut kāds priekšstats par to, kas ir Sēlija? Vai šie cilvēki jūt organisku saiti ar šo gaisā virmojošo ideju par Sēliju? Tajā pašā laikā, es domāju, ka ja pastaigātu apkārt pa Viesīti vai Aknīsti, diez vai visi atbildētu vienādi par sēļu identitāti.

Vienā no Jāņa Turlaja prezentētajām kartēm seminārā pie E. Levita, ievēroju, ka Ilūkstes apriņķī analfabētisma līmenis 19. gadsimta beigās bija teju tikpat liels kā Latgalē, lai gan tas atradās citā, Kurzemes-Zemgales guberņā. Kāpēc tā?

To parasti saista ar konfesionālo piederību. Protestanti ļoti lielu uzmanību pievērsa izglītībai, skolām. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tieši luterānisma nopelns ir tas augstais izglītības līmenis Igaunijā un vispār Baltijas guberņās. Protams, bija arī kaut kādi sociālekonomiskie apstākļi. Ilūkstes apriņķis atradās ļoti tuvu [Latgalei], uz robežas, var pat teikt. Viens no skaidrojumiem varētu būt reliģiskā piederība.

Protams, 20. gadsimtā, neatkarības laikā, ļoti strauji pieauga izglītības līmenis arī Latgalē. Pēc apvērsuma 1934. gadā Kārlis Ulmanis ļoti intensīvi mēģināja novadu atšķirības nojaukt. No vienas puses, viņš mēģināja likvidēt sociāli ekonomisko atpalicību, pastiprināti atbalstot dažādas lietas, bet no otras puses, viņš mēģināja arī identitātes atšķirības likvidēt, ko tagad ļoti daudzi nosoda. Piemēram, ieviešot latgaliešu rakstu valodas aizliegumu. Ir dažādi jāvērtē šīs lietas un reformas.

Ja vēl guberņu laikā Ilūkste bija spēcīgs tirdzniecības centrs, Pirmā pasaules kara laikā tā tika gandrīz pilnībā iznīcināta. Kas kavēja zaudēto spozmi pēcāk atgūt?

Latvijai ir nelaimējies atrasties karu epicentrā, kuru rezultātā daudz kas tika nopostīts. Ne jau tikai Ilūkstē, bet arī Rēzeknē, Jelgavā, Rīgā. Taču ir arī ekonomiskā, sociālā aktivitāte, kas nosaka, cik nozīmīga ir vieta. Vēsturiski daudzas vietas ir bijušas nozīmīgas un zaudējušas savu nozīmīgumu. Tas ir neizbēgami. Es pirms gada pirmoreiz savā mūžā biju Piltenē. Tā savulaik bija lielākā Kurzemes pilsēta. Svarīga, ļoti liels centrs. Tagad Piltene ir klusa mazpilsēta. Aizpute savulaik bija ļoti nozīmīgs centrs, Durbe, Jaunjelgava.

Manuprāt, šis ir izrāviena laiks jauniem centriem, piemēram, Jēkabpilij. Tur strauji ir daudz kas gājis uz priekšu. Valmiera kļuvusi par lielāku centru, tur veidojās ražošanas industrijas. Savukārt mazām pilsētām šis ir grūts laiks. Ir vietas, kas atrod kaut kādu nišu, piemēram, tūrisms. Tad vasarā pilsētiņa „burbuļo”,  bet ziemā tur ir klusums.

Gan Sēlijā, gan Zemgalē atsevišķas teritorijas vēsturiski bijušas strīdu objekts Latvijai ar Lietuvu. Kāpēc lietuvieši bija ieinteresēti tajās?

Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons ir daudz pētījis tieši Neatkarības kara konfliktus gan ar lietuviešiem, gan poļiem. Bija īslaicīgas sadursmes, konflikta situācijas ar lietuviešiem, par
teritoriju ap Aknīstes. Lietuvieši to uzskatīja par savu teritoriju, tā arī bija Kauņas guberņas sastāvā, neliels gabaliņš no Aknīstes. Beidzoties Neatkarības karam Latvijā un Lietuvā, tika lemts par robežām un tika veikti darījumi. Latvija nodeva Lietuvai Palangu un pretī saņēma Aknīsti un vēl nelielus zemes gabaliņus pierobežā. Vēl šodien daudzi diskutē par to, vai Palangu vajadzēja vai nevajadzēja [atdot]. Palanga gan bija ļoti lietuviska pilsēta, latviešu tajā bija maz. Lietuvai arī praktiski gan drīz vai nebija jūras robežas, tāpēc Latvija „gāja pretī” Lietuvai.  Rezultātā ieguvām lielāku Sēlijas teritoriju. Arī šobrīd lietuviešu klātbūtne Aknīstes apkārtnē ir vērā ņemama. Tikmēr, ja pabraucam pa Ziemeļvidzemi, tad arī tur redzam, ka igauņu klātbūtne tur ir. Parasti gan runā par igauņu zemēm latviešu pusē. Tā ir tāda universāla problēma, vienmēr robežas kaut kā jānovelk, bet etniski precīzi tas nav iespējams.

Jūsu dzimtas saknes meklējamas Ilūkstes pusē. Vai tāpēc tāda interese par Sēliju?

Es esmu dzimis un audzis Grīziņkalnā, mana identitāte ir Grīziņkalns, bet gandrīz katram rīdziniekam dzimtas saknes ir ārpus Rīgas. Mans tēva tēvs un tēva māte nāk no Ilūkstes apriņķa, Sēlijas. Lai gan es nekad neesmu dzirdējis tēvu runājam par Ilūkstes apriņķi Sēlijas kontekstā. Tas parāda to, ka, [identitātes sajūta] nav automātiska lieta, kas katram piedzimstot jau ir skaidra. Mans tēva tēvs dzimis bijušajā Šēderes pagastā.

Tagad iesaistāties arī Sēlijas aktīvistu organizācija „Stendera biedrība”. Kas Jūs vēl personīgi saista, interesē Sēlijā?

Jā, patiesībā ir vairākas lietas. Man labi draugi dzīvo Jēkabpils novadā, tātad tieši Sēlijā. Vēl Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks ir ļoti sirsnīgs Sēlijas draugs un atbalstītājs. Bibliotēkā bieži runājām un domājām par to. Man princips ir, ka jāpalīdz vājākajam, tam, kam grūtāk pašam izdarīt. Sēlija kā novads ir mazāks, Sēlijas identitāti ir vājāka nekā, piemēram, Latgales. Latgalē ir tādas lokomotīves, ka palīdzību vispār nav vajadzīga. Tur viss ātri, strauji un iespaidīgi notiek.

Kā Jūs gribētu Sēlijai palīdzēt un kas Jūsuprāt būtu pašiem Sēlijas iedzīvotājiem uz vietas jādara?

Tas, ko es vai citi rīdzinieki ar interesi Sēlijā var darīt, ir intelektuāli palīdzēt, organizēt, lai veicinātu Sēlijas atpazīstamību. Taču tas smagais darbs ir jāveic pašiem cilvēkiem uz vietās, jo no Rīgas tas nav iespējams un nav vajadzīgs. Galu galā, ja cilvēkiem Sēlijā tas nebūs vajadzīgs, tad tam, ko kāds Rīgā darīs būs maza nozīme. Visam jābūt sazobē. Daudzi sēļi pēc studijām paliek Rīgā, tanī pašā laikā sirds viņiem ir Aknīstē, Viesītē, Ilūkstē, Jaunjelgavā vai Jēkabpilī. Viņi palīdzēs un piedalīsies, jo viņu identitāte ir Sēlijā. Bet to var, ka uz vietas ir tā sajūta, cilvēki, kas saka, ka, „jā, mēs esam Sēlija, sēļi, latvieši. Tā ir mūsu zeme un mēs ar to esam lepni.


Dinija Jemeļjanova, „Sēlija šodien” producente

Raidījums veidots ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstu.


Sēlija šodien : 23
Скачать аудио файл
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Nedēļas skaitlis
Šogad skolas gaitas Daugavpils izglītības iestādēs uzsāka 875 pirmklasnieki.
Apspriest
Aptauja
Kur aiziet lielākā daļa jūsu ienākumu?
Jaunākie komentāri:
Nodarbinātības pasākums “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi”
Mūsu noziedzīgā valdība ilgstoši ņirgājās par simtlatniekiem. “Simtlatnieku programma” ir Latvijas Republikas noziegums pret savas valsts iedzīvotājiem. Sākotnēji simtlatniekos maksāja 100Ls, taču pēc kāda laika atalgojumu samazināja līdz 80Ls. Tā bija bezkaunība, jo valdības pārstāvji turpināja sev palielināt algas. Par laimi, VID Publiskajā datu bāzē ir atrodamas valsts amatpersonu deklarācijās. https://www6.vid.gov.lv/VAD Šajās deklarācijās ir norādīti amatpersonu ienākumi uz rokas jeb neto (pēc visu nodokļu nomaksas). Ar laiku “Simtlatnieku programmu” pārdēvēja par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem. Taču šīs programmas būtība nemainījās. “Simtlatnieku programma” iesāka modernās verdzības laikmetu mūsdienu Latvijā. Pašlaik pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbinātie (simtlatnieki) saņem nieka 200€, lai gan minimālā alga valstī ir 500€ (bruto). Mūsdienu simtlatnieki saņem 2,5 reizes mazāk par minimālo algu! Tikai vergturi verdzību var nosaukt par labdarību. Uz kurieni mēs ejam? Uz tautas izmiršanu? Latviešu jau tā ir maz, nevajag mākslīgi vairot nabadzību. Dzimtbūšanas laiki ir sen beigušies! Lai Latvju Dievi piedod mūsu valdībai tās stulbumu, aprobežotību un hronisku empātijas trūkumu!!!
Labklājību visiem vēlot, Skolnieciņš no svētbirzs [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#tiesiskums #vienlīdzība #labklājība #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #DabasMāte #LatvjuDievuSvētība #pagāni #sentēvi #Skolnieciņš #svētbirzs Sīkāk...
Ārkārtas situācija pagarināta, ieviešot stingrākus drošības pasākumus

Ilze Viņķele ir īpatnēja personība. Vienmēr, kad I. Viņķeles kundze ieņem ministra amatu, notiek kaut kas slikts. Kad I. Viņķeles kundze ieņēma Labklājības ministres amatu no 2011. gada līdz 2014. gadam notika “Simtlatnieku programma”. Ilzei Viņķelei bija pietiekamas dienesta pilnvaras, lai izlabotu “Simtlatnieku programmas” netaisnības, taču Ilzei Viņķelei bija nospļauties par simtlatniekiem un simtlatnieku ģimenēm. Kopš 2019. gada 23. janvāra Ilze Viņķele ir Veselības ministre. Tauta par viņu nebalsoja, bet viņu tāpat iecēla. Ilze Viņķele pievelk mūsu tautai nelaimes. Pašlaik mūsu valstī plosās SARS-CoV-2 (COVID-19) sērga. Taču I.Viņķeles kundzei tauta nerūp, tā vietā, lai rūpētos par savu tautu, viņa parāda tautai divus vidējos pirkstus palēcienā. Viņa nav pusaudze, viņa ir māte. Vai šāda sieviete drīkst audzināt bērnus? Pēc izglītības I. Viņķeles kundze ir sociālā darbiniece. Vai sociālā darbiniece, būdama augstā amatā, drīkst tā uzvesties? Kādus bērnus I.Viņķele spēj izaudzināt, ja tautai rāda vidējos pirkstus? Aizlūgsim Latvju Dievus, lai simtlatnieku apspiedēji saņem pelnīto sodu! Iedegsim pelēku sveci par godu Veļu Mātei. Lūgsim Veļu Māti, lai Veļu Māte tiesā mūsu valdību! Veļu Mātes sirpis ir ass. Augstākā labuma vārdā Veļu Māte nopļaus jebkuru alkatīgo dvēseli, kura apdraud Latvijas valsts un latvju tautas nākotni! Karmas rats ir iegriezts. Tautas apspiedēji un apzadzēji saņems karmisko mācību. Mirušie visu redz, Veļu Mātu visu zina. No Dieviem neko nevar noslēpt…
Ar Latvju Dievu spēku, Skolnieciņš – Latvju Skaudības Dievs
(Vislatvijas Skaudības Dievība Skolnieciņš)
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#SimtlatniekuProgramma #simtlatnieki #nabadzība #SimtlatniekuDēls #SkaudībasDievs #Skolnieciņš #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #DabasMāte #karma
P.S. Ticēsim labajam, ticēsim Latvju Dieviem. Lūgsim lai Augstākie spēki (Latvju Dievi) atalgo katru no mums pēc nopelniem. Lūgsim lai Latvju Dievi soda vainīgos mūsu tautas ciešanās…
P.S.S. Simtlatniekos iesaistīto cilvēku ģimenes vel atceras "Simtlatnieku programmas" nelikumības! Sīkāk...
Daugavpilī sākusies ārstniecības personāla vakcinēšana pret Covid-19
Mani mīļie tautieši, nedusmosimies uz mūsu valdību - Egilu Levitu, Krišjāni Kariņu un Ilzi Viņķeli. Mūsu valdība rūpējas par tautas drošību un labklājību. Kaut gan daudziem no mums ārkārtas stāvokļa pagarināšana ir apgrūtinoša un nepatīkama, tomēr būsim saprotoši un ievērosim visus ārkārtas stāvokļa ierobežojumus. Ierobežojumi nav uzlikti izklaides pēc, bet gan lai pasargātu sabiedrības drošību un veselību. Svētku laikā ievērosim komandantstundas ierobežojumus. Būsim apzinīgi. Atstāsim savas dusmas šajā baltās, metāliskās Žurkas gadā. Neņemsim dusmas sev līdzi nākamajā 2021. gadā! Piedosim mūsu valdībai tās kļūdas un noziegumus pret savu tautu. Lūgsim Latvju Dievus, lai Latvju Dievi palīdz mūsu valdībai apjēgt tās kļūdas, nepilnības un pastrādātos noziegumus pret savu tautu! Lūgsim Latvju Dievus, lai Latvju Dievi dod mūsu prezidentam, premjerministram, ministriem, Saeimas deputātiem, augsta ranga ierēdņiem, drošībniekiem un alkatīgajiem uzņēmējiem gaišu prātu, cilvēcību un taisnīguma izjūtu! Augstākie spēki (Latvju Dievi) visu saliks pa savām vietām. Lūgsim visvarenos Latvju Dievus, lai nākamais baltā, metāliskā Vērša gads būtu laimīgs un veiksmīgs katram no mums! Lai Latvju Dievi mūs svētī! Lai Latvju Dievi ir ar mums! Visa slava Latvju Dieviem!!!
Ar Latvju Dievu gudrību, Skolnieciņš no Pokaiņu meža [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#VēršaGads #Vērsis #2021.gads #01.01.2021. #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #LatvjuDievuSvētība #pagāni #sentēvi #brīvība
Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top