Svētdiena,
17.Janvāris 2021
Vārda dienas: Dravis, Tenis, Артем, Денис, Климент, Панас, Архип Sazinies ar "Divu Krastu Radio"
LV
Radio raidījumi

Iegādāties un atjaunot pamestu viensētu Sēlijā

23.07.2020
Jaunu speciālistu vai jaunu ģimeņu pārcelšanās uz laukiem. Tie joprojām ir vien atsevišķi gadījumi vai jau manāma tendence? Jaunjelgavas novada Staburaga pagastā pirms pāris gadiem vecu viensētu iegādājās Freimaņu ģimene. Tagad māja ar teritoriju teju Daugavas krastā sakārota un jaunieši šeit pasi sev ir darba devēji. 

Sēlijas novadi ir vieni no mazapdzīvotākajiem Latvijā, arī vietējie uzņēmēji vairakkārt saukuši pēc papildus darbarokām. Remigrācijai no Rīgas vai ārzemēm gan nepieciešami vairāki priekšnoteikumi. Viens no tiem - iespēja iegādāties nekustamo īpašumu.

Kā jūs, tāda jauna ģimene, esat nonākuši nomaļajā, mazapdzīvotajā lauku apvidū Daugavas krastā? Vai tā bija atgriešanās atpakaļ dzimtajā pusē, vai tomēr esat ienācēji šai pusē?

Jānis: Pēc kāzām 2013.gadā mums tapa skaidrs, ka dzīve pilsētā, Jelgavā, mums ir apnikusi. Vēlējāmies atrast kādas lauku mājas. Nebija nekādu vispār ideju, kurā Latvijas reģionā tas varētu būt. Mēs skatījāmies un meklējām gan Kolkā, gan Vidzemē, gan Kurzemē uz Liepājas pusi. Svarīgs bija nosacījums, lai māja būtu tuvu pie ūdeņiem, lai nav zemes reljefs plakans kā Jelgavas apkārtnē.

Īpašumā meklēšanas posms bija gana ilgs. Apmēram gadu mēs gan rakstījām sludinājumus, gan braukājām vienkārši pat „uz dullo” - sestdienas rītā iesēžamies mašīnā un braucam apkārtni skatīties, meklēt, kuri varbūt ir kāda veca, pamesta māja. Daudz brīvu līdzekļu tajā brīdī nebija. Meklējām kaut ko aizmirstu, pamestu, aizaugušu, ko varētu lēnām, pamazām atjaunot. Mums ir draugi Latgalē, pie kuriem mēs regulāri ciemojāmies. Sanāca tā, ka braucam šeit caur Sēlijas pusi un apstājāmies pie Staburaga klints applūdinātās apskatīties. Tur blakus bija viena nu jau sapuvusi koka guļbaļķu mājiņa. Iedomājāmies, ka tā varētu būt mūsu topošajā mājā. Tomēr neizdevās vispār tai īpašniekus. Tad mums palīdzēja Staburaga pagasta pārvaldes vadītāja Aina Ķīse, prasījām viņai, lai parāda, kādi īpašumi ir pārdošanā. Nonācām arī līdz šim īpašumam.

Tad sanāk īpašumu atradāt nevis pateicoties sludinājumiem internetā, bet vietējā iedzīvotāja padomam?

Jānis: Tieši tā. Pateicoties pagasta pārvaldes atsaucībai. Ja Aina Ķīse nebūtu mums veltījuši savu brīvo laiku un izvadājusi mūs pa pagastu izrādot iniciatīvu, mēs visticamāk būtu varbūt kaut kur Vidzemē šobrīd. Mēs bieži vien ar sievu mēdzam darīt lietas savādāk nekā citi cilvēki. Mums tas bija pašsaprotams solis, vienkārši braukt un skatīties.

Sludinājumos jau liela daļa ir no pieejamajiem lauku īpašumiem nemaz neparādās. Ļoti daudziem īpašumiem ir nesakārtotas īpašuma tiesības. Piemēram, šeit iepriekšējā īpašniece bija mirusi un nebija mantojuma tiesības sakārtotas. Domāju, daudzi cilvēki Latvijā pat nezina, ka viņiem mantojumā kaut kur stāv kāda veca, pussabrukusi lauku māja. Papīru sakārtošana bija ļoti sarežģīts un garš process.

Kas bija jādara, lai pamesto lauku sētu pārvērstu apdzīvojamā mājoklī?

Jānis: 2014.gada vasarā, apmēram divas nedēļas pirms Līgo svētkiem mēs te iebraucām un kopā ar radiniekiem rīkojām talku. Pagalmā pienenes bija tika augstas, ka mašīnai līdz stikliem sniedzās. Izkāpām no automašīnām, izmīdījām taciņu līdz bagāžniekam, izvilkām trimmeri un sākām darboties. Protams, te bija aizauguši džungļi. Arī zagļi bija paviesojušies, visas metāla detaļas savāktas, pat plītīm durtiņas izrautas.

Kristīne: Piecus gadus te nebija neviens dzīvojis.

Jānis: Tā kundze, kas bija šeit iepriekš dzīvoja 15 gadus. Cik nu slims, vecs cilvēks var apkopt īpašumu… Viss bija pilnīgi pamests un aizmirsts, līdz ar to bija jāvelta ārkārtīgi daudz darba, lai teritoriju sakārtotu līdz dzīvojamam stāvoklim. Bet alternatīvu mums arī īstenībā nebija. Dabūt kredītu bankā priekš lauku īpašumā ir neiespējami, par to var nesapņot. Banka uzskata, ka lauku īpašumam teju nav vērtības. Mums palīdzēja arī tas, ka bijušie īpašnieki bija ļoti atsaucīgi, izdevās ar viņiem vienoties par atliktajiem maksājumiem, uz nomaksu nopirkām šo īpašumu.

Ir dzirdēts, ka dažkārt ir lētāk uzbūvēt jaunu māju nekā atjaunot veco.

Jānis: Mums tā īsti nebija. Īpašuma iegāde mums sanāca ļoti dārga kaut vai tādēļ, izrādījās - viena daļa īpašuma pieder vienam, otra citam īpašniekam. Arī īpašuma atrašanās vieta, kas ir netālu no šosejas, ūdens tuvums. Lielo vērtību radīja arī tas, ka šeit bija aktīvs elektrības pieslēgums, kas citur pamestos lauku īpašumos ir liela problēma. Visu, ko šeit remontējām, paveicām tikai un vienīgi ar pašu rokām, pašu spēkiem, tāpēc tas notika varbūt lēnāk. Meklējam alternatīvas, ko uzmūrēt no vietējiem akmeņiem, kā izmantot vecos dēļus utt. Tā viennozīmīgi bija milzīga avantūra tādam ierindas latvietim, kam nav brīvā laika vai prasmju pašam darboties. Protams, ir jābūt kaut kādam kapitālam iepriekš.

Negatīvi izteicāties par bankām. Tagad valsts caur „Altum” izstrādājusi atbalsta programmas mājokļu iegādei.

Jānis: 2014.gadā šīs programmas vēl nebija. „Altum” jau ne ar ko īpaši no bankas neatšķiras. Šobrīd esam „Altum” aizņēmušies viena „LEADER” projekta realizēšanai, lai iegādātos lāzergriešanas iekārtu ar Eiropas Savienības finansējuma palīdzību. Bet ne noformēšanas, ne procentu ziņā nav absolūti nekādas starpības no bankas, tas ir pat dārgāk nedaudz nekā komercbankās. Tajās skatās uz kadastrālo vērtību. Piemēram, šim īpašumam kadastrālā vērtība bija 5000 eiro, kas ir vispār nesalīdzināmi ar faktisko situāciju. Uztaisot novērtējumu, atklājās, ka ēka celta apmēram [pagājušā gadsimta]divdesmitajos gados, nolietojums tai ir jau apmēram 70%. Tad stādieties priekšā, uz cik tad pēc šī novērtējuma un faktiskā stāvokļa banka to īpašumu novērtē. Bankas acīs īpašums ir pāris tūkstošus eiro vērts un tam vairs nav jēga, jo tik mazus aizņēmumus tā vienkārši neizsniedz.

Kā jūs tagad nopelnāt iztiku laukos?

Kristīne: Kad vēl Jelgavā strādājām un tikai sākām domāt pa pārvākšanos uz laukiem, sapratām, ka negribam dzīvojot kaut kur skaistā vietā, bet braukt uz pilsētu strādāt, ka mums noteikti vajag padomāt par kādu savu biznesu. Tā izrādījās pasākumu dekorēšana. Pa vakariem sākām ar to nodarboties. Tā bija mana ideja, kas „apauga”. Vēlāk uzrakstījām „LEADER” projektu, ko realizējām pagājušogad. Tas arī bija mūsu biznesam tāds kā nākamais solis. Tagad varam ar lāzeru griezt dažādas dekorācijas.

Jānis: Būtībā mēs šobrīd simtprocentīgi strādājam no mājām. Ofiss mums ir mājas otrā galā, kur ražojam dažādus lāzera grieztus produktus. Praktiski gandrīz vai 95% no visa saražotā eksportējam uz ASV. Covid-19 dēļ, protams, ir daudz grūtāk, jo lidmašīnas pa Eiropu lido maz un ārpus Eiropas gandrīz nemaz nelido. Sūtījumus uz ASV vai nu nevaram nogādāt, vai nu tie pienāk trīs četru mēnešu laikā. Tas, protams, nevienu klientu neapmierina.

Pirms pandēmijas mēs katru dienu vai katru otro dienu devāmies uz pasta nodaļu un sūtījām saražoto prom. Līdz ar to mums ir ļoti svarīgi, lai ir būtu labs ceļš. Līdz Jēkabpilij ir apmēram 20 kilometri. Mazās pasta nodaļas, kas bija Staburagā un Sēlijā, nu jau „veiksmīgi” aizklapētas ciet. Tas radīja sarežģījums, jo tagad ir tā lielā braukāšana, bet šoseja ļoti laba un mēs dzīvojam pārsimts metru no tās. Internets jau tagad ir jebkurā vietā Latvijā labs. Tā kā novietojums mums ir ļoti izdevīgs.

Dzīvojat Jaunjelgavas novadā, bet saprotu, ka biežāk braucat uz lielāko centu, Jēkabpili?

Kristīne: Mums vispār Jēkabpils ir arī tuvāk, jo līdz Aizkrauklei no šejienes ir kaut kādi 30 kilometri. Jēkabpilī ir daudz vairāk visa kā.

Kā esat iedzīvojušies Sēlijā?

Jānis: Sēlijas identitāti mazliet sākam ar gadiem iegūt, piemēram, vārdu izloksnē. Šis un tas pielīp, arī kaut kādi konkrēti vārdi.

Kristīne: Man atbrauc draudzenes ciemos, un tad viņas brīnās, kā es izrunāju kādu vārdu. Tu jau pats nepamani, kā saaudz kopā ar vietu, kurā dzīvo. Staburaga pagasta cilvēki ir ļoti atsaucīgi un pretimnākoši. Jūtamies katrā ziņā tur gaidīti.

Ko jūs ieteiktu citiem jaunajiem censoņiem, kas apsver iespēju uzsākt jaunu dzīvi laukos?

Kristīne: Vajag meklēt savādākas iespējas, alternatīvas, kā apiet kaut kādus šķēršļus, kā atrisināt, nopirkt, samaksāt, izveidot. Ļoti vajag to gribēt un apzināties, ka būs grūti un būs klupšanas akmeņi.

Jānis: Būs daudz grūtāk nekā tas liekās sākumā. Mums šie pirmie gadi bija tādi, kā braucām pa brīvdienām pļaut, remontēt un darīt. Sieva paliek Jelgavā strādāt, es atbraucu uz nedēļu. Lietus gāž, nakšņot īsti nav kur, jo iekšā vēl bardaks. Rokot ūdensvadu nakšņojām mašīnās. Upmalā pie ābeles mums bija pielikts boilers ar sūkni no upes, lai ir silta duša, kur nomazgāties vakarā. Tas process bija ārkārtīgi grūts un smags. Protams, nerēķinājāmies, ka būs tik smagi, bet nekādā gadījumā nenožēlojam. Esam avantūristi, vienalga, ko mums noliks dzīvē, ar to galā tiksim galā. Jautājums vien, cik ātri vienīgi.


Dinija Jemeļjanova, „Sēlija šodien” producente


Raidījums veidots ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstu.


Sēlija šodien : 21
Скачать аудио файл
Dalies ar ziņu:
Atgriezties atpakaļ
Pievienot komentāru
Jūsu vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):

Nedēļas skaitlis
Šogad skolas gaitas Daugavpils izglītības iestādēs uzsāka 875 pirmklasnieki.
Apspriest
Aptauja
Kur aiziet lielākā daļa jūsu ienākumu?
Jaunākie komentāri:
Nodarbinātības pasākums “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi”
Mūsu noziedzīgā valdība ilgstoši ņirgājās par simtlatniekiem. “Simtlatnieku programma” ir Latvijas Republikas noziegums pret savas valsts iedzīvotājiem. Sākotnēji simtlatniekos maksāja 100Ls, taču pēc kāda laika atalgojumu samazināja līdz 80Ls. Tā bija bezkaunība, jo valdības pārstāvji turpināja sev palielināt algas. Par laimi, VID Publiskajā datu bāzē ir atrodamas valsts amatpersonu deklarācijās. https://www6.vid.gov.lv/VAD Šajās deklarācijās ir norādīti amatpersonu ienākumi uz rokas jeb neto (pēc visu nodokļu nomaksas). Ar laiku “Simtlatnieku programmu” pārdēvēja par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem. Taču šīs programmas būtība nemainījās. “Simtlatnieku programma” iesāka modernās verdzības laikmetu mūsdienu Latvijā. Pašlaik pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbinātie (simtlatnieki) saņem nieka 200€, lai gan minimālā alga valstī ir 500€ (bruto). Mūsdienu simtlatnieki saņem 2,5 reizes mazāk par minimālo algu! Tikai vergturi verdzību var nosaukt par labdarību. Uz kurieni mēs ejam? Uz tautas izmiršanu? Latviešu jau tā ir maz, nevajag mākslīgi vairot nabadzību. Dzimtbūšanas laiki ir sen beigušies! Lai Latvju Dievi piedod mūsu valdībai tās stulbumu, aprobežotību un hronisku empātijas trūkumu!!!
Labklājību visiem vēlot, Skolnieciņš no svētbirzs [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#tiesiskums #vienlīdzība #labklājība #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #DabasMāte #LatvjuDievuSvētība #pagāni #sentēvi #Skolnieciņš #svētbirzs Sīkāk...
Ārkārtas situācija pagarināta, ieviešot stingrākus drošības pasākumus

Ilze Viņķele ir īpatnēja personība. Vienmēr, kad I. Viņķeles kundze ieņem ministra amatu, notiek kaut kas slikts. Kad I. Viņķeles kundze ieņēma Labklājības ministres amatu no 2011. gada līdz 2014. gadam notika “Simtlatnieku programma”. Ilzei Viņķelei bija pietiekamas dienesta pilnvaras, lai izlabotu “Simtlatnieku programmas” netaisnības, taču Ilzei Viņķelei bija nospļauties par simtlatniekiem un simtlatnieku ģimenēm. Kopš 2019. gada 23. janvāra Ilze Viņķele ir Veselības ministre. Tauta par viņu nebalsoja, bet viņu tāpat iecēla. Ilze Viņķele pievelk mūsu tautai nelaimes. Pašlaik mūsu valstī plosās SARS-CoV-2 (COVID-19) sērga. Taču I.Viņķeles kundzei tauta nerūp, tā vietā, lai rūpētos par savu tautu, viņa parāda tautai divus vidējos pirkstus palēcienā. Viņa nav pusaudze, viņa ir māte. Vai šāda sieviete drīkst audzināt bērnus? Pēc izglītības I. Viņķeles kundze ir sociālā darbiniece. Vai sociālā darbiniece, būdama augstā amatā, drīkst tā uzvesties? Kādus bērnus I.Viņķele spēj izaudzināt, ja tautai rāda vidējos pirkstus? Aizlūgsim Latvju Dievus, lai simtlatnieku apspiedēji saņem pelnīto sodu! Iedegsim pelēku sveci par godu Veļu Mātei. Lūgsim Veļu Māti, lai Veļu Māte tiesā mūsu valdību! Veļu Mātes sirpis ir ass. Augstākā labuma vārdā Veļu Māte nopļaus jebkuru alkatīgo dvēseli, kura apdraud Latvijas valsts un latvju tautas nākotni! Karmas rats ir iegriezts. Tautas apspiedēji un apzadzēji saņems karmisko mācību. Mirušie visu redz, Veļu Mātu visu zina. No Dieviem neko nevar noslēpt…
Ar Latvju Dievu spēku, Skolnieciņš – Latvju Skaudības Dievs
(Vislatvijas Skaudības Dievība Skolnieciņš)
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#SimtlatniekuProgramma #simtlatnieki #nabadzība #SimtlatniekuDēls #SkaudībasDievs #Skolnieciņš #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #DabasMāte #karma
P.S. Ticēsim labajam, ticēsim Latvju Dieviem. Lūgsim lai Augstākie spēki (Latvju Dievi) atalgo katru no mums pēc nopelniem. Lūgsim lai Latvju Dievi soda vainīgos mūsu tautas ciešanās…
P.S.S. Simtlatniekos iesaistīto cilvēku ģimenes vel atceras "Simtlatnieku programmas" nelikumības! Sīkāk...
Daugavpilī sākusies ārstniecības personāla vakcinēšana pret Covid-19
Mani mīļie tautieši, nedusmosimies uz mūsu valdību - Egilu Levitu, Krišjāni Kariņu un Ilzi Viņķeli. Mūsu valdība rūpējas par tautas drošību un labklājību. Kaut gan daudziem no mums ārkārtas stāvokļa pagarināšana ir apgrūtinoša un nepatīkama, tomēr būsim saprotoši un ievērosim visus ārkārtas stāvokļa ierobežojumus. Ierobežojumi nav uzlikti izklaides pēc, bet gan lai pasargātu sabiedrības drošību un veselību. Svētku laikā ievērosim komandantstundas ierobežojumus. Būsim apzinīgi. Atstāsim savas dusmas šajā baltās, metāliskās Žurkas gadā. Neņemsim dusmas sev līdzi nākamajā 2021. gadā! Piedosim mūsu valdībai tās kļūdas un noziegumus pret savu tautu. Lūgsim Latvju Dievus, lai Latvju Dievi palīdz mūsu valdībai apjēgt tās kļūdas, nepilnības un pastrādātos noziegumus pret savu tautu! Lūgsim Latvju Dievus, lai Latvju Dievi dod mūsu prezidentam, premjerministram, ministriem, Saeimas deputātiem, augsta ranga ierēdņiem, drošībniekiem un alkatīgajiem uzņēmējiem gaišu prātu, cilvēcību un taisnīguma izjūtu! Augstākie spēki (Latvju Dievi) visu saliks pa savām vietām. Lūgsim visvarenos Latvju Dievus, lai nākamais baltā, metāliskā Vērša gads būtu laimīgs un veiksmīgs katram no mums! Lai Latvju Dievi mūs svētī! Lai Latvju Dievi ir ar mums! Visa slava Latvju Dieviem!!!
Ar Latvju Dievu gudrību, Skolnieciņš no Pokaiņu meža [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#VēršaGads #Vērsis #2021.gads #01.01.2021. #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #LatvjuDievuSvētība #pagāni #sentēvi #brīvība
Sīkāk...
facebook ok draugiem
Top